Pamazām atgriežas gājputni. Latvijā uz pirmajiem pavasara vēstnešiem raugāmies kā uz draudīgu ligu, kas tuvojas robežām un ieceļo naktī. Lai pasargātos no putnu gripas, kas konstatēta kaimiņvalstīs, līdz maija beigām aizliegts mājputnus turēt ārā, aizliegta arī mājputnu izbraukumu tirdzniecība.
Ņemot vērā PVD izsludinātos drošības pasākumus, vairāki uzrunātie saimnieki uzsver, ka līdz karantīnas beigām vistas paturēs kūtiņā. Mājputnu turētāji teic, ka putnu gripa nav nekas pārsteidzošs, nav arī nekas pēkšņs. Arī iepriekšējos gados jau bija strikti biodrošības pasākumi. Pēc noteikumiem pie durvīm var izvietot nelielu kasti, tajā iebērt skaidas, kas aplietas ar dezinfekcijas līdzekli – tas arī viss. Tām pāris vistiņām, kuras saimniecībās jau senas dējējas, īpašnieki milzu līdzekļus netērēšot.
Mājputni kļūst nemierīgāki, gaida sauli un iespēju pakasīt zemi tuvējā aplokā, taču karantīnas dēļ vēl jāpaciešas. Straupes pagasta “Lejas Kuķēnos” saimnieku kūtī sagaida tītaru klaigas. Patlaban “Lejas Kuķēnos” kūtī ir apmēram trīssimt dažāda vecuma tītaru. “Putnus ārā nelaižam. Īstenojam preventīvos pasākumus, turam noslēgtas telpas, visur izvietotas dezinfekcijas barjeras, āra laukumus nosedzam ar skaidām, lai samazinātu sīkputnu interesi par iekļūšanu aplokos, barība tiek turēta atsevišķi. Vienvārdsakot izolējam putnus no saskares ar ārpasauli, taču nepārspīlējam, lai putni nejustos kā sprostā, jo tītari visu ziemu var iet ārā. Tā kā šobrīd visur ir dubļi, putniem āra aplokos tik un tā nav, ko darīt,” stāsta saimnieks Jānis Kārkliņš un piebilst, ka kūtī tiek vesta grants, lai tītariem tiek arī kāds akmentiņš labākai gremošanai. “Zāli ar kāpostu lapām neaizstājam. Tās putniem tiek tik, cik vēlā pavasarī un vasarā, ganoties laukā. Par saules trūkumu nesūdzamies, jo kūtī ir mākslīgais apgaismojums. Tītaram nevajag spilgtu gaismu, pietiek ar krēslu, citādi tie sāk viens otru knābāt. Manā skatījumā šī putnu gripas trauksmes celšana ir nedaudz pārspīlēta. Taču, ja noteikumi tā paredz, tie jāpilda. Esam īstenojuši projektu, kuram pateicoties ieguvām līdzekļus biopasākumu nodrošināšanai. Šopavasar apliksim jaunu sētu, lai pie tītariem netiek savvaļas dzīvnieki, kas ir ne mazāk bīstami dažādu slimību pārnēsāšanā. Sīko gājputnu, kā, piemēram, svīres un bezdelīgas, mums nav, arī tas samazina riskus,” saka saimnieks.
Stalbes pagasta SIA “KB muižnieki” saimnieks Kārlis Bērziņš saimniecībā tur aptuveni 150 vistas. Viņš stāsta, ka šobrīd putni atrodas novietnē, kurā tiek ievēroti visi biodrošības pasākumi, kā likums to paredz. “Protams, tuvojoties pavasarim, gaisā jūtams satraukums, vistas kļūst tramīgākas, knābā olas. Pa ziemu vistām devām sakņaugus – burkānus, ķirbjus, kāpostus -, bet tagad pagrabs jau tukšs, tāpēc zaļumam diedzējam graudus. Gaisma kūtiņā ir visu laiku, daļēji arī tāpēc, lai pasargātu no ziņkārīgiem plēsējiem. Putnu gripas draudi nav nekas jauns. Pagājušajā gadā nebija neviens putnu gripas saslimšanas gadījums un, lai gan ierobežojumi bija noteikti līdz jūnijam, tos jau maijā atcēla. Ceram, ka šogad arī karantīna beigsies agrāk,” stāsta K. Bērziņš.
Putnu gripas draudu dēļ PVD pirms divām nedēļām uzsāka mājputnu novietņu pastiprinātas pārbaudes. Pārtikas un veterinārā dienesta Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs Mārcis Ulmanis klāsta, ka mājputnus drīkst tirgot un pārvietot, bet tikai un vienīgi no novietnes uz novietni. Putnus nedrīkst vest uz tirgu vai pārdošanas nolūkos apkārt pa saimniecībām.
Visi biodrošības pasākumi tiek veikti ar vienu mērķi – pasargāt tirgu, arī ražotāju. “Tajā brīdī, kad valstī mājas putniem konstatē saslimšanu ar putnu gripu, aizveras kāda nozīmīga tirgus daļa, jo visi faktori ir saistīti ar starptautisko tirdzniecību. Atsevišķas valstis, uz kurām notiek Latvijas putnu gaļas eksports, ir izvirzījušas kritēriju, kas paredz apstiprinājumu, ka Latvijā pēdējo 24 mēnešu laikā nav konstatēta putnu gripa. Un te nav runa par kādu atsevišķu saimniecību, runa ir par valsti kā vienotu veselumu,” uzsver M. Ulmanis.
Viņš arī dalās pārdomās: “Interesanti, ka cilvēki vairāk notic meliem, ka šī slimība ir izdomājums, ka kāds ļaunprātīgi grib iznīcināt putnkopības vai cūkkopības nozari, kas cīnās ar Āfrikas cūku mēri, jo tur slēpjas kādas mistiskas trešās personas izdevīgums. Tas ir pilnīgs absurds! Putnu gripa ir reāla, un pašlaik mēs darām visu, lai uzņēmēji, kas nodarbojas ar putnkopību, būtu pasargāti no šī vīrusa ievazāšanas saimniecībās. Cīnāmies, lai tās neizputētu.”
Ne viens vien cēsnieks interesējas arī par to, kas notiks ar Cēsu melno gulbju pāri Grāfu un Katrīnu. Tie ir Maija parka rota un pilsētas lepnums. PVD Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs skaidro, ka uz draudošā putnu gripas (H5N8) fona arī te nevajadzētu būt izņēmumiem: “Putnu gripas draudi attiecas uz pilnīgi visiem putniem. Nav runa par to, kas mums patīk vai nepatīk, biodrošības pasākumi paredz, ka putni jātur iekštelpās līdz 31. maijam un putnu īpašniekam (Cēsu novada pašvaldībai) būs iespēja izvēlēties – turēt gulbjus iekštelpās vai riskēt.” Cēsis neriskē, un putni pašlaik mitinās “Kliģenos”.
M. Ulmanis, piebilst, ka arī meža pīles, kas laiskojas pils parkā, varētu būt vienas no apdraudētākajām sugām, jo viņu iespēja nonākt saskarē ar gājputniem ir liela. “Tomēr jāuzsver, ka preventīvie pasākumi tiek veikti, lai primāri pasargātu mājputnus, mazāk domājot par savvaļas putniem. Tā kā lauku sētas kūtī ierastas viešņas ir bezdelīgas, svīres vai čurkstes, saimniekiem nāksies pārdomāt arī to klātbūtni,” situāciju aicina apsvērt M. Ulmanis.
Kā informē Zemkopības ministrija, slimību uz citām novietnēm var pārnest ar inficētiem putniem, novietnes aprīkojumu, darbarīkiem, iepakojuma materiāliem, barību, transportlīdzekļiem, arī paši darbinieki. Lai samazinātu putnu gripas izplatību Latvijā un pēc iespējas efektīvāk pasargātu mājputnus no putnu gripas, pieņemts lēmums noteikt stingrākus biodrošības pasākumus mājputnu turēšanas vietās. Tie, pirmkārt, nozīmē dezinfekciju. Pirms ieiešanas novietnē, kur tiek turēti putni, jānomaina un jādezinficē apavi un apģērbs, kā arī jāpiesargās, lai novietnēs netiktu citi dzīvnieki. Nedrīkst pieļaut savvaļas putnu izdalījumu nonākšanu barībā un ūdenī, mājputni nedrīkst dzert no dīķiem un peļķēm. Pie radikālākiem piesardzības veidiem, ko rosina ZM, ir aizliegums turēt mājputnus ārā, lai nenonāktu kontaktā ar sasirgušiem savvaļas putniem, un aizliegums veikt mājputnu izbraukuma tirdzniecību.
Komentāri