Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Ceļa somā var iekļūt koronavīruss

Sarmīte Feldmane
00:00
13.03.2020
2
Https Cdn.cnn .com Cnnnext Dam Assets 200108214800 Coronavirus 1

Visticamāk, Latvijā tikai retais neko nav dzirdējis par koronavīrusu un “Covid -19”. Situācija ar slimības izplatību pasaulē un Latvijā mainās pa stundām, ne dienām. Vakarrīt Latvijā bija apstiprinātas sešas saslimšana ar “Covid 19”.

Lai pārrunātu aktuālo, tikās Cēsu sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisija. Tajā darbojas dažādu dienestu un pašvaldību pārstāvji. Komisija uzklausīja Cēsu klīnikas galvenās ārstes Ingas Skrapces, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Cēsu daļas vecākā ārsta palīdzes Santas Rogočas, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Vidzemes reģionālās nodaļas epidemioloģes Aretas Vī­tolas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Civilās aizsardzības pārvaldes pārstāvju Ivara Nakurta un Vundera Zitāna informāciju un viedokļus.
“Sekojam notikumiem pasaulē, Latvijā, domājam, kādi pasākumi nepieciešami, kas būtu jādara paš­valdībās, kas darāms kopā. Cilvēki ir satraukti. Lai arī šķiet, ka informācijas ir ļoti daudz, gribas skaidrību,” uzsvēra Amatas novada domes priekšsēdētāja, sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētāja Elita Eglīte.

Kāpēc tik draudīgs

Slimību profilakses un kontroles centra Vidzemes reģionālās nodaļas epidemioloģe Areta Vī­tola pastāstīja, ka par “Covid 19” zinātnieki vēl strīdas ,vai tā ir gaisa pilienu vai gaisa putekļu infekcija. Amerikā vīruss, kas to izraisa, konstatēts arī zarnu traktā. “Viss ir jauns, bet sākās no dzīvniekiem Uhaņas dzīvnieku un zivju tirgū. No dzīvniekiem tas pārgāja uz cilvēkiem. Pierādīts, ka arī no cilvēka uz cilvēku. Vīruss vairojas, ja gaisa temperatūra ir plus seši grādi. Patlaban vīrusa izcelsmes vietā gaisa temperatūra ir krietni augstāka un saslimšanu daudzums mazinās. Ir zināmi trīs vīrusa veidi, kas no dzīvniekiem ir pārgājuši pie cilvēkiem. 2002./ 2003 gadā tika identificēts SARS, 2010. gadā – MERS, un tagad parādījies vēl viens jauns. Vīrusi paplašina savu dzīves lauku.

Kad fermeri saslima, kopjot kamieļus, tas no cilvēka uz cilvēku nepārgāja. SARS izplatīja sikspārņi un cibetkaķi, saslima cilvēki, viņi tālāk inficē nākamos.

Ja gripas gadījumā viens slimnieks inficē apmēram 1,5 cilvēkus, tad “Covid -19” gadījumā no 2,4 līdz 3,2 cilvēkiem. Tāpēc ir vairāk saslimušo. Ja gripas vīrusam, lai inficētu nākamo cilvēku,vajag no tā atrasties vismaz metra attālumu, jaunais koronavīruss savu izdarīs arī līdz divu metru attālumam,” stāstīja A.Vītola.

Runājot par “Covid 19” bīstamību, viņa atgādināja, ka pērnajā gripas sezonā Latvijā ar gripu saslima 42 tūkstoši cilvēku, iepriekšējā sezonā 39 tūkstoši. Pērn no komplikācijām, ko izraisīja gripa, nomira 86, pirms tam 91. Šogad miruši 14. “No ar gripu saslimušajiem miruši 0,1 procents, ar “Covid 19”, kā liecina citu valstu pieredze, mirstība ir divi līdz trīs procenti. Tāpēc arī tāds satraukums par “Covid 19” izplatīšanos. Uz dažādām virsmām vīruss spējīgs izdzīvot līdz deviņām dienām. Sākumā runāja, ka dažas stundas,” skaidroja epidemioloģe.

Satraukumam nav pamata

I.Skrapce atgādināja, ka SPKC mājaslapā ir aktuālākā informācija ārstiem, iedzīvotājiem, darba devējiem, ceļotājiem, kā arī par vīrusa izplatīšanos un kā no tā pasargāties. “Latvijā nav runa par situāciju, ka būtu plaši slimības uzliesmojumi, taču ieteikumi katram jāievēro, uz tiem arī katram jābalstās. Cēsu klīnika izpildījusi visas noteiktās prasības, nepieciešamie aizsarglīdzekļi ir sagādāti,” sacīja klīnikas galvenā ārste un piebilda, ka patlaban ir gadījumi, kaut arī noslēgti līgumi, piegādātāji tos nepilda, jo nav nepieciešamā.

I.Nakurts informēja, ka valstij rezervju nav. Individuālo aizsarglīdzekļu lieltirgotavās nav. Patlaban Eiropas Komisija organizē vienoto iepirkumu, lai nodrošinātu dalībvalstis, jo aizsarglīdzekļu trūkst visiem.

S. Rogoča uzsvēra, ka mediķi strādā pēc vadlīnijām, kas katru dienu tiek papildinātas, pārskatītas. “Uzklausām ieteikumus, mācāmies. Pagaidām mūsu teritorijā bijuši trīs izsaukumi, kad bija aizdomas par inficēšanos. Tie nav apstiprinājušies. Vai visi, kuri atgriezušies no vīrusa skartajiem reģioniem, sajūtot slimības simptomus, saredz sevi riska zonā, nezinām. Viss balstās uz cilvēku pašu atbildību,” stāstīja S.Rogoča un piebilda, ka uz izsaukumiem Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi dodas speciālos aizsargtērpos. Svarīgi ir domāt arī par mediķu aizsardzību.

Tagad arī Vidzemes slimnīcā tiek veiktas pārbaudes, vai cilvēki nav inficējušies ar jauno vīrusu. Sākotnēji visus, par kuriem bija inficēšanās aizdomas, veda uz Rīgu, tad bija jāgaida rezultāts. “Mēs cilvēku aizvedam tikai analīžu nodošanai. Ir vajadzīgs speciāli aprīkots izolators, kur slimnieks tiek ievietots karantīnā,” atgādināja S.Rogoča, bet I.Skrapce paskaidroja, ka, kaut arī Cēsu klīnikā ir izolators, tas nav paredzēts gaisa pilienu infekciju slimnieku ievietošanai, jo telpai nav atsevišķas ventilācijas sistēmas. “Ja kāds atnāk ar aizdomām par saslimšanu, ir izstrādāta kārtība, kā rīkoties, lai samazinātu riskus apkārtējiem,” skaidroja I.Skrapce.

SPKC ir sagatavojis instrukcijas, kā rīkoties, ja saslimušais atnācis pie ģimenes ārsta.

Ja atgriezies no Itālijas

Itālija Eiropā ir visvairāk cietusi no vīrusa. Ja vēl pagājušajā nedēļā par infekcijas skartiem bija noteikti atsevišķi reģioni, tagad visa Itālija. “Ar to jārēķinās katram, kurš brauc uz šo valsti vai no tās atgriežas. Aizliegts kaut kur braukt nav, ir SPKC ieteikums: nav ieteicams, vai arī izvērtēt, braukt vai nebraukt. Ja aizbrauks, var izveidoties situācija, ka ir problēmas atgriezties. Mūsu pilsone 14 dienas palika Francijā karantīnā,” stāstīja I.Nakurts un piebilda, ja brauc kaut uz Portugāli, svarīga nav tikai gala stacija, bet vietas, caur kurieni brauc.

A.Vītola atgādināja, ka cilvēks, tikko inficējies, neko nejūt, jo vīruss organismā vairojas. Tikai piektajā sestajā dienā, maksimums devītajā var parādīties simptomi. Ja analīzes nodod trešajā dienā pēc atgriešanās, tas nenozīmē, ka piektajā vai astotajā dienā rezultāts nebūs pozitīvs.
“Ja bērns atgriežas no kādas valsts, kas ir sarakstā, vecākiem, kuriem ir bērni līdz 14 gadu vecumam, pamatojoties uz izolāciju mājās, 14 dienas dod valsts apmaksātu darba nespējas lapu neatkarīgi no tā, vai bērns ir slims vai ne. Pieaugušiem cilvēkiem nav aizlieguma iet uz darbu. Ir ieteikums. Ja var strādāt no mājām, tā ir iespēja. Ja vienojas ar darba devēju, var izmantot bezalgas atvaļinājumu. Ja nevienojas, var iet uz darbu, bet kārtīgi divreiz dienā jāmēra ķermeņa temperatūra, ja parādās simptomi, nekavējoties jā­zvana 113. Ja būs pozitīvs rezultāts, tad apzinās cilvēkus, ar kuriem bijis kopā. Tiem, ar ko bijis kontaktā, dod darba nespējas lapu, kaut viņi nav slimi,” valstī noteikto kārtību skaidroja A.Vītola.
“Ja atgriezušies no vīrusa skartajiem reģioniem un parādās simptomi, nekādā gadījumā nedrīkst iet pie ģimenes ārsta, jāzvana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam,” vēlreiz atgādināja A.Vītola un uzsvēra, ka pacientam tiek nodrošināta izolācija. Ja rezultāts apstiprina saslimšanu, tad tiek noskaidrots cilvēka pārvietošanās maršruts, personas, no kurām varēja inficēties un ko varēja inficēt. Pirmajā saslimšanas reizē Latvijā tika apzināti visi, kuri brauca lidmašīnā kopā ar Irānas pilsoni uz Rīgu. Tagad riska zona ir samazināta un cilvēki tiek informēti, ka lidmašīnā bijis inficēts pasažieris.

Brīvdienās Latvijas nacionālā aviokompānija “airBaltic” veselības un drošības apsvērumu dēļ pieņēmusi lēmumu no 9. marta līdz aprīļa beigām pārtraukt visus lidojumus uz un no Itālijas pilsētām Milānas un Veronas. Tiem, kuri ir Itālijā, radušās papildu problēmas.

Bīstamais brīvlaiks

Tuvojas skolēnu brīvlaiks. Daudzas ģimenes ieplānojušas ceļojumus. Paredzēti arī pašvaldību pieredzes braucieni uz ārvalstīm. “Jādomā, kā atgriezīsies, kad atgriezīsies, jārēķinās ar 14 dienām. Var atgriezties ar nokavēšanos, ja nonāk karantīnā. Par karantīnas laiku būs jāmaksā,” bilda V.Zi­tāns. Cēsu novada pašvaldības priekšsēdētāja vietniece Inese Suija – Markova pastāstīja, ka jau vairākas sadarbības partneru organizācijas ir noteikušas darbiniekiem līdz jūlijam nebraukt uz tikšanos. “Sazināmies attālināti, ne klātienē. Sekojam informācijai, tad arī lemsim, jo skolēnu grupai paredzēts programmas “Erasmus +” brauciens. Ir Latvijā skolas, kuras braucienus atcēlušas. Skaid­rojam situāciju iespējami plaši, jo zinām, ka katrs izmantoto citus informācijas kanālus,” stāstīja I.Suija – Markova. Arī citos novados nopietni tiks izvērtēts, kādus braucienus atlikt.

Kā sevi pasargāt

Komisijas sēdē raisījās plašāka domu apmaiņa par to, ko tūlīt vajadzētu darīt izglītības un citās iestādēs. Izskanēja ierosinājums par temperatūras mērīšanu skolās un bērnudārzos. Pašsaprotami, ja bērnam ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, viņš jāsūta mājās. Cēsu pusē bija gripas uzliesmojums bērnu vidū. Vispirms bērnudārzā, tad skolā. Saslimušo būtu bijis daudz mazāk, ja mērītu temperatūru.

“Maskai ir nozīme, ja slimnieks šķauda, vīrusi netiek citiem. Ja veselais domās, ka būs pasargāts, tā nav,” skaidroja A.Vītola. I.Nakurts atgādināja, ka ir lidostas, kurās atbraucējiem mēra ķermeņa temperatūru. Latvijā to nedara, un arī SPKC to neiesaka. Vispirms jau tādēļ, lai nemaldinātu cilvēkus. Slimības simptomi var parādīties vēlāk.

A.Vītola mudināja bērniem nepārtraukti atgādināt par roku mazgāšanu. “20 sekundes ar siltu ūdeni un ziepēm. Un vecākiem uz bērnudārzu nedot līdzi mīkstās rotaļlietas. Nezinām taču, varbūt kāds radinieks atgriezies no vīrusa skartās teritorijas, ciemojies, un infekcija var izplatīties. Ie­stādēs regulāri jātīra virsmas, arī datoru klaviatūrām,” teica A.Vī­tola. Taču izglītības iestādēs netiek rekomendēts uzstādīt dezinfekcijas līdzekļus, jo tie var nokļūt bērniem mutē, acīs.

V. Zitāns mudināja komisijas locekļus vērsties pie sabiedriskā transporta uzņēmumiem, lai ievēro dezinfekcijas pasākumus, tīra rokturus. “Pansionātos ir lielāks saslimšanas risks, un tur uzreiz tiek noteikta karantīna, ierobežoti apmeklējumi,” sacīja V.Zitāns, bet I.Nakurts piebilda, ka par vīrusu ir daudz nezināmā. “Varam daudz ko plānot, bet nezinām, kas notiks kaimiņos, kas citviet Eiropā. Ja plūdu gadījumā var ieteikt, ko darīt, paredzēt, kā var situācija izvērsties ar “Covid – 19”, ne,” teica I.Nakurts.

Pašvaldību vadītāji ieteica, ka arī Latvijā varbūt vajag ieviest stingrākas prasības un noteikumus, lai infekcija neizplatās. Speciālisti uzsvēra – ja pasludina ārkārtas situāciju, uzreiz ir jautājums, ko gribam ierobežot, kādus pienākumus izvirzīt. “Sekojam situācijai, kāda tā būs, tāds būs nākamais solis,” sacīja I.Nakurts.

Pēc sanāksmes visi atzina – būtiskākais sekot līdzi informācijai SPKC mājaslapā. Tas jādara arī iedzīvotājiem, ceļotājiem, darba devējiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
22

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
65

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
102

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
57

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
135

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
60

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
13
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi