Trešdiena, 15. janvāris
Vārda dienas: Fēlikss, Felicita

Sievietes kļuvušas vīrišķīgākas

Druva
00:00
08.03.2008
5

Ierasts uzskatīt, ka ir sievišķīgas un vīrišķīgas profesijas, tomēr, gadiem ejot, robežas aizvien vairāk izplūst. Vīrieši ir izcili pavāri un frizieri, sievietes kļūst par veiksmīgām uzņēmējām, valsts amatpersonām, celtniecēm. Arī policijā agrāk lielākoties strādāja tikai vīrieši, tagad situācija mainījusies. Valsts policijas Cēsu rajona pārvaldē dažādos amatos strādā 30 sievietes.

Par sievieti policista profesijā sarunājos ar ceļu policijas inspektori Maiju Smiltiņu, izmeklētājām Anitu Turlo un Sandru Okrašinsku, administratīvās nodaļas vecāko inspektori Valdu Dēviķi, iecirkņa inspektorēm Līgu Ozoliņu un Evitu Kalniņu.

Vaicātas, kā policistes izjūt Sieviešu dienu, visas atzīst, ka tie ir patīkami svētki, kolēģi vienmēr

sveic ar ziediem un mīļiem apsveikumiem. V.Dēviķe, kura policijā nostrādājusi 30 gadus, atceras, ka agrāk svētki bijuši pompozāki un plašāki, ar klātiem galdiem un pat dejām. Taču arī Sieviešu dienā policistēm sievietēm jāstrādā, kā pa-rasts, jāizmeklē lietas un jābrauc uz izsaukumiem.

Ierasti uzskatīts, ka policijā ir izteikts vīriešu kolektīvs, bet tagad aizvien vairāk darbu uzsāk sievietes. V.Dēviķe atceras, ka agrāk šajā struktūrā strādājušas vien dažas, turklāt tikai kā izmeklētājas un nepilngadīgo lietu inspektores. Iecirkņu inspektori, kuriem ik dienu jādodas izsaukumos uz ģimenes skandāliem, kautiņiem un nekārtībām, bijuši tikai vīrieši. V.Dēviķe vērtē, ka policista darbs nav pats piemērotākais sievietēm, tomēr pārējās policistes atzīst, ka profesijā jūtas labi.

“Man tik tiešām patīk tas, ko daru!” atzīst M. Smiltiņa. Viņa vērtē, ka mūsdienu sievietes: „kļuvušas vīrišķīgākas, drosmīgākas. Agrāk bija pieņemts, ka sievietes sēž mājās, sagaida vīrus ar vakariņām un audzina bērnus, bet nu sievietes veido karjeru. Visu var, visu dara un visu paspēj.”

Policistes spriež, ka salīdzinājumā ar vīriešiem sievietes mēdz būt stingrākas, prasīgākas un arī precīzākas. L. Ozoliņa tam piekrīt un vērtē, ka vīrieši ir spēcīgāki fiziskajā jomā, bet arī ne vienmēr. A. Turlā piebilst, ka sievietei policijas darbā ir arī priekšrocības: “Vīrieši, kurus nopratina, pat nemanot mēdz mums atklāt vairāk, nekā būtu gribējuši.”

L. Ozoliņa uzskata, ka policistēm ir vēl viens ierocis – spēja mazināt konfliktus ar vārdiem, tomēr ne vienmēr tas izdodas.

Jautātas par bezbailību un drosmi, ko lielākoties piedēvē vīriešiem, policistes vērtē, ka šīs īpašības piemīt arī sievietēm. M. Smiltiņa uzskata: “Ja sieviete nāk strādāt uz policiju, tad apzinās, kāds šis darbs būs, un arī to, ka nebūs atlaides tikai tādēļ, ka esi sieviete.” Policistes atzīst, ka mēdz būt arī neomulīgi brīži, taču kolēģi vīrieši vienmēr atbalsta un palīdz.

Sievietēm policijas darbā nākas saskarties arī ar situācijām, kuras vīrieši, iespējams, neizjūt. Gadoties, ka likuma pārkāpējs cenšas koķetēt, saka komplimentus un pat aicina uz randiņiem, vīrieši nereti domā – tā varēs tikt cauri vieglāk, bet policistes atzīst, ka likums ir likums un atlaides netiek dotas nevienam. Nereti cilvēki pret policistēm ir atklātāki, uztic rūpes, bēdas un dzīves stāstus. Vīriešiem policistiem ar šādiem gadījumiem nākoties saskarties mazāk.

L.Ozoliņa atzīst, ka darbs psiholoģiski nav viegls, tomēr: „Ja sākot darbu policijā, kāds ir biklāks, tad ar laiku norūdās. Saprot, ka, ja būsi pārāk maigs, strādāt būs grūti.”

Par bailēm, veicot dienesta pienākumus, S.Okrašinska skaidro: “Par tām nedrīkst domāt. Ir jāiet un jādara. Bailes var palikt vēlākam laikam.” L. Ozoliņa atzīst, ka: “mums vienkārši ir jāiet, un viss. Neviens jau neskatās – sieviete vai vīrietis. Dažreiz pārkāpēji, redzot policisti sievieti, atļaujas būt bargāki, viņiem šķiet, ka var mūs vairāk aizskart, bet ir arī pretēja reakcija – pārkāpēji kļūst iecietīgāki, izvēlas vārdus, ko izsaka.”

Policijas darbā negācijas ir ikdiena, pozitīvā ir ievērojami mazāk. „Darbu nedrīkst uzņemt ar jūtām, emocijām, nedrīkst pārāk daudz ņemt pie sirds. Jāiet uz mērķi, neskatoties ne pa labi, ne pa kreisi. Tomēr, kā jau visiem, arī policistēm sirds reizēm pilna, un arī mums ir asaru izplūdi,” atklāj S.Okrašinska. A.Turlā atzīst, ka bieži nākas dzirdēt apvainojumus, skarbus vārdus, taču: „tos nedrīkst uzņemt sevī” .

E.Kalniņa stāsta, ka, ierodoties notikuma vietā, konfliktā iesaistītajiem ir saasinātas emocijas, izsakot apvainojumus, pārmetumus un pretenzijas, lielākoties nešķiro, vai policists ir sieviete, vai vīrietis. Sievietes, būdamas emocionālākas, nereti šādus mirkļus uztver sāpīgāk nekā vīrieši, gribot negribot uzkrātās emocijas pēc tam izjūt arī tuvie cilvēki. E.Kalniņa gan uzskata, ka nereti tieši vīriešiem ir psiholoģiski grūtāk aizmirst apvainojumus. „Neuztveru personīgi, ja kāds apsaukā. Bet sāpīgi ir tad, ja cilvēki slikti izsakās par policiju kopumā. Sāp sabiedrības attieksme,” atklāj E. Kalniņa.

Policistes skaidro, ka ģimenes cieš ne tikai emociju dēļ, bet arī tādēļ, ka strādāt nākas brīvdienās un svētkos. Tomēr darbs policijā policistēm, ar kurām sarunājās „Druva”, tiešām patīk, arī par spīti ne tik gaišajiem mirkļiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jaunpiebalgas Kultūras centrā rosība ik vakaru

00:00
15.01.2025
14

“Lai gan varētu domāt, ka amatiermākslas kolektīvi pēc daudzajiem gadu mijas pasākumiem tagad kaut nedaudz atvelk elpu, tā nav. Katram savi mērķi, kurus grib sasniegt,” saka Jaunpiebalgas Kultūras centra vadītāja Egita Zariņa un uzsver, ka katru vakaru centrā kādam kolektīvam ir mēģinājums, tikšanās, lai apspriestu gaidāmos kultūras notikumus pagastā, novadā, Latvijā. Pagasta jauktais koris “Jaunpiebalga” […]

Skatītāji plūst uz “Straumi”

00:00
14.01.2025
48

Režisora Ginta Zilbaloža veidotās animācijas filmas “Straume” galvenais varonis kaķis vientuļnieks paceltu asti soļo pa pasaules nozīmīgāko kino festivālu sarkanajiem paklājiem un priecē ar aizvien jauniem panākumiem, balvām un atzinību Francijā, Kanādā, Meksikā, Austrālijā, Ķīnā, Polijā. “Straume” saņēmusi arī prestižo Ņujorkas kinokritiķu apvienības balvu kā gada labākā animācijas filma, un nu jau tās producents Matīss […]

Apciemo pagasta vientuļos seniorus

00:00
13.01.2025
47

Jau vairākus gadus Taurenes bērnudārza “Asniņš” bērni un vecāki    sadarbojas ar pagasta senioru klubu “Randiņš”. Jaunākā paaudze gatavo dāvanu pakas pagasta vientuļajiem senioriem, bet kluba biedri tās nogādā adresātiem. “Dāvanu kastē ir gan marinējumi, dažādi salāti no mājas krājumiem, gan pašu darinātas praktiskas lietas, veselīgi saldumi. Arī mēs vēl ko pieliekam klāt. Gandrīz katrā […]

“Rainis un Aspazija”, “Poruks” jau frontē, drīz sūtīs “Cēsis”

00:00
12.01.2025
74

Uzņēmuma “CATA” foajē izklāts paklājs, garāmgājēji noskatās, novērtē. Ne katrs saprot, ka tas ir 6×10 metru aizsargtīkls Ukrainas armijai. To sējušas cēsnieces. Todien, kad “Druva” apmeklēja aizsargtīklu darbnīcu, te strādāja septiņas sievietes. “Cik laika vajag, lai tādu sapītu, atkarīgs no brīvprātīgo skaita. Bija steidzams pasūtījums, tīklu vajadzēja pēc desmit dienām, mēs paguvām septiņās, nākamais tapa […]

Apbalvojumi liecina par paveikto

00:00
11.01.2025
88

Cēsu novadā drošību un sabiedrisko kārtību uzrauga Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Dienvidvidzemes iecirknis, tā pārziņā ir arī Madonas un Varakļānu novads. Aizvadītajā decembrī, atzīmējot Valsts policijas gadadienu, iecirkņa darbinieki saņēma apbalvojumus. Virsleitnantam Kal­vim Retko par priekšzī­mīgu dienesta pienākumu izpildi un sasniegtajiem augstajiem darba rezultātiem pirms termiņa piešķirta nākamā dienesta pakāpe “Kap­teinis”, Dienvidvidzemes iecirkņa priekšniece pulkvežleitnante Inga […]

Desmit gadi pilni brīnumiem

00:00
10.01.2025
80

Sabiedriskā labuma organizācija “Brīnummāja” Cēsu Izstāžu namā svinēja jubilejas pasākumu “Mums jau viens desmits”, sakot paldies ikkatram, kurš palīdzējis – uzņēmējiem, sadarbības partneriem no valsts un pašvaldības iestādēm, nevalstiskā sektora, ziedotājiem, brīvprātīgajiem un speciālistiem. “Brīnummājas” vadītāja Liena Graudule sacīja: “Jūs katrs esat daļa no brīnuma – daļa no bērna smaida par izdošanos, daļa no vecāku […]

Tautas balss

Pirts – ikdienai, ne atpūtai

10:44
13.01.2025
27
Lasītāja V. raksta:

“Līgatnē nav skaidrības par pirti. Tā iedota nomā uzņēmējam, bet vai viņš nepaaugstinās maksu par pēršanos? Tā nu ir, ka mazajā pilsētiņā ir daudz mājokļu, kuros nav vannas istabas, pirts ir ikdie­nas nepieciešamība, ne atpū­-tas procedūra. Saprotams, ka viss kļūst dārgāks, taču mazgāšanās ir ikdienas nepieciešamība, tāpēc pašvaldībai ir jāpadomā, lai tā ir pieejama arī […]

Vajag arī rīta pusē

10:43
13.01.2025
26
I. no Raunas. raksta:

“Raunā pasta nodaļa tagad atrodas pagasta centrā. Ir ērti ieiet, nav jākāpj pa kāpnēm, kā bija pasta mājā.Taču pasta darba laiks gan ir neizprotams – darba dienās no plkst. 13.30 līdz 16.30. Laucinieki taču uz pagasta cen­tru brauc no rīta, ne pēcpus­dienā. Arī centrā dzī­vojošie seniori lietas kārto rī­ta pusē. Bet, ja cilvēks strādā, kad […]

Kāpēc tāda netaisnība?

10:42
13.01.2025
40
27
Aigars raksta:

“Otrdienas “Druvā” lasīju, ka uzņēmums “Kom-Auto” šoziem rūpīgi tīra no sniega ielas un ietves Cēsīs un arī paš­valdības lauku ceļus Vaives pagastā. Par to, protams, prieks, bet gribētos zināt, vai pašvaldības finansējums šoziem paredzēts tikai Cēsīm? Pie mums Raisku­mā pašvaldības ceļi nav tīrīti ne decembra, ne janvāra sniegotajās dienās! Kāpēc tāds dalījums? Cik zinu, pašvaldības […]

Cik pieliek, tik atņem

16:03
10.01.2025
25
R. raksta:

“Valdība stāsta, kas šogad būs labāk, ka vairāk naudas paliks maciņā. Bet, ja paskatās otru pusi, to, cik nāksies izdot, skaidri saprotams, ka viss būs dārgāks. Degvielai nodoklis klāt, tas jau vien visu sadārdzinās, jo mūsdienās nekas nav iespējams bez pārvadājumiem. Kopumā jau nevar teikt, ka slikti dzīvojam, ja paskatāmies uz pirmssvētku rindām veikalos, tikai […]

Gribas zināt, vai palīdzēts

16:03
10.01.2025
19
L. raksta:

“Priecājos, ka akcijā “Dod pieci” savāca tik lielu ziedojumu summu un varēs palīdzēt daudziem slimniekiem. Taču gribētos, lai, atskaitoties, kā izlietots saziedotais, ne tikai pasaka, kam tas iedots, bet arī to, vai cilvēku dotais patiesi sniedzis palīdzību un vai slimnieku veselība uzlabojusies,” priekšlikumu izteica L.

Sludinājumi