Trešdiena, 15. janvāris
Vārda dienas: Fēlikss, Felicita

Minerālmēslu cenas šokē

Druva
00:00
19.03.2008
7

Lauksaimnieki būtiski izjūt minerālmēslu sadārdzinājumu, kas atsevišķiem veidiem pat divkāršojies, ja salīdzina ar cenām pērn. Minerālmēslu pieaugošās cenas daļai rajona zemkopju liek pat domāt par saimniekošanas apmēru samazināšanu.

„Druvas” aptaujātie Cēsu rajona lauksaimnieki un Priekuļu laukaugu selekcijas institūta vadošā pētniece Līvija Zariņa vērtē, ka šobrīd minerālmēslu cena kāpusi gandrīz divkārt. To, ka minerālmēslu cenas palielinājušās ievērojami, nenoliedz arī to izplatītāji – SIA „Cēsu agroķīmija” direktors Ziedonis Šūmanis un Vidzemes agroekonomiskās kooperatīvās sabiedrības pārstāve Līga Razminoviča. Viņi vērtē, ka pašlaik grūti ir gan lauksaimniekiem, gan tirgotājiem.

Z. Šūmanis lēš, ka cenas minerālmēsliem palielinājušās vidēji par simts latiem tonnā. Cenas nosaka ne tirgotāji, bet ražotāji. Z. Šūmanis pieļauj, ka ir minerālmēslu ražotājvalstis, kas nosaka atšķirīgas cenas dažādu valstu tirgotājiem. Cenas ietekmē arī starpnieki.

Situācija izveidojusies neapskaužama. Lauksaimnieki nonākuši kā spīlēs, lai izaudzētu labu ražu, augsne jāmēslo. L. Razminoviča vērtē: „Mazie zemnieki padomā, bet lielražotājiem variantu nav.”

Bez augu mēslošanas pietiekami augstu ražas līmeni nevar sasniegt. L. Zariņa: ”Nemēslojot augi nepieciešamos barības elementus centīsies paņemt no augsnes, tādējādi samazinot augsnē esošos krājumus. Saimniecībās, kurās nav izveidota augsnes auglību sekmējoša augu maiņa, augi patērēs slāpekli no organiskajām vielām, tādējādi pazeminot augsnes auglību.

Ņemot vērā, ka augiem, atkarībā no augsnes īpašībām un saimniekošanas principa, jāiedod vismaz 60 – 90 kg slāpekļa, vienam hektāram jārēķina ap 300 kg amonija salpetra. Ja pērn to varēja iegādāties par apmēram Ls 167 tonnā, tad šogad jau vajadzīgi apmēram 320 lati.”

Minerālmēslu cenu pieaugums, ja nepieaugs arī graudu un kartupeļu iepirkuma cenas, radīs zaudējumus lauksaimniekiem. Tas uz nākotni liek raudzīties bažīgi.

Tirgotāji atzīst, ka šogad ieguvēji ir zemnieki, kuri minerālmēslus iegādājās jau rudenī. Ja nepieciešamais minerālmēslu daudzums mērāms vairākos desmitos tonnu, rēķinot pēc pašreizējām cenām, šie zemnieki ietaupījuši pat vairākus tūkstošus latu.

Vaives pagasta zemnieku saimniecības ”Lejas-Indriņi” saimnieks Ilmārs Eglītis, kurš audzē gan kartupeļus, gan graudaugus, atzīst, ka par minerālmēslu cenām sāks uztraukties nākamgad. Minerālmēsli iepirkti rudenī, par sējumu samazināšanu zemnieks nedomā, graudus audzēs pat nedaudz lielākā platībā nekā pērn.

Tomēr liela daļa lauksaimnieku minerālmēslus pērk pavasarī, un izmaksas ir lielas. Graudaugu, rapša un kartupeļu audzētājs, Līgatnes pagasta zemnieku saimniecības “Briežkalni” saimnieks Vitālijs Ciematnieks uzskata, ka liela nozīme būs tam, kādas cenas būs šā gada ražai. Zemnieks ir norūpējies un šaubās, vai graudu cenas būs augstākās: „Pērn cenu paaugstināja graudu neražas gads visā pasaulē. Taču, ja šogad lielajās graudaudzētāju valstīs izaugs laba raža, tad cenas Latvijā nebūs augstas.”

Šogad graudus, rapsi un kartupeļus sēs un stādīs, tomēr izmaksu pieaugums rosinājis V. Ciematnieku apdomāt pat iespēju pārtraukt lauksaimniecisko darbību.

Līdzīgas domas ir arī Straupes pagasta zemnieku saimniecības ”Zemzari” pārstāvim Jānim Tučam. Daļa minerālmēslu šai saimniecībā iegādāti pērn un gada sākumā, kad cenas vēl nav bijušas tik augstas, taču ar to vien nepietiek, mēslojumu pērk arī tagad. J. Tučs arī norāda, ka vēl viens ļoti satraucošs faktors ir degvielas cenas.

Šogad „Zemzaros” jau nedaudz mazākā platībā audzēs kartupeļus, trūkst realizācijas iespēju. Graudus sēs tikpat, cik pērn. Tomēr J. Tučs vērtē: „Ja kartupeļiem un graudiem iepirkuma cenas kritīsies, tad nāksies domāt ne tikai par ražošanas sašaurināšanu vien. Nav nozīmes strādāt par velti.”

Jau šogad nedaudz mazākas platības apsēs Liepas pagasta zemnieku saimniecībā „Mētras”. Īpašniece Sarmīte Orehova uzsver: „Bez minerālmēsliem konvencionālajā lauksaimniecībā sēt nav jēgas. Darīt darbu tikai darīšanas pēc arī nav jēgas. Tad labāk apsēt mazākas platības un gūt normālu ražu.”

Lauksaimniece atzīst, ka saprotams ir cenu pieaugums globālo tirgus procesu ietekmē. Tomēr nereti rodas sajūta, ka cenas tiek palielinātas nevis objektīvu iemeslu dēļ, bet gan uz inflācijas rēķina.

Minerālmēslu cenas lauksaimniekiem ietekmēt nav iespējams, atliek vien cerēt uz labām ražām un atbilstošām iepirkuma cenām, par ko daudziem ir bažas.

Tomēr L. Zariņa vērš uzmanību: ”Cerēt, ka minerālmēslu cenas kritīsies, būtu naivi, jo tās ietekmē arī energoresursu cenu celšanās. Vienīgā izeja ir īpaši piedomāt par optimālu augu maiņu. Virkne zinātnisko pētījumu daudzās pasaules valstīs, arī Latvijā, pārliecinoši pierāda, ka ar tauriņziežu un zaļmēslojuma augu iekļaušanu augsekā iespējams nodrošināt augus ar nepieciešamajām barības vielām bez minerālmēslu izmantošanas vai tos lietojot ļoti maz. Tas gan prasa vairāk agronomisko zināšanu.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jaunpiebalgas Kultūras centrā rosība ik vakaru

00:00
15.01.2025
20

“Lai gan varētu domāt, ka amatiermākslas kolektīvi pēc daudzajiem gadu mijas pasākumiem tagad kaut nedaudz atvelk elpu, tā nav. Katram savi mērķi, kurus grib sasniegt,” saka Jaunpiebalgas Kultūras centra vadītāja Egita Zariņa un uzsver, ka katru vakaru centrā kādam kolektīvam ir mēģinājums, tikšanās, lai apspriestu gaidāmos kultūras notikumus pagastā, novadā, Latvijā. Pagasta jauktais koris “Jaunpiebalga” […]

Skatītāji plūst uz “Straumi”

00:00
14.01.2025
60

Režisora Ginta Zilbaloža veidotās animācijas filmas “Straume” galvenais varonis kaķis vientuļnieks paceltu asti soļo pa pasaules nozīmīgāko kino festivālu sarkanajiem paklājiem un priecē ar aizvien jauniem panākumiem, balvām un atzinību Francijā, Kanādā, Meksikā, Austrālijā, Ķīnā, Polijā. “Straume” saņēmusi arī prestižo Ņujorkas kinokritiķu apvienības balvu kā gada labākā animācijas filma, un nu jau tās producents Matīss […]

Apciemo pagasta vientuļos seniorus

00:00
13.01.2025
48

Jau vairākus gadus Taurenes bērnudārza “Asniņš” bērni un vecāki    sadarbojas ar pagasta senioru klubu “Randiņš”. Jaunākā paaudze gatavo dāvanu pakas pagasta vientuļajiem senioriem, bet kluba biedri tās nogādā adresātiem. “Dāvanu kastē ir gan marinējumi, dažādi salāti no mājas krājumiem, gan pašu darinātas praktiskas lietas, veselīgi saldumi. Arī mēs vēl ko pieliekam klāt. Gandrīz katrā […]

“Rainis un Aspazija”, “Poruks” jau frontē, drīz sūtīs “Cēsis”

00:00
12.01.2025
74

Uzņēmuma “CATA” foajē izklāts paklājs, garāmgājēji noskatās, novērtē. Ne katrs saprot, ka tas ir 6×10 metru aizsargtīkls Ukrainas armijai. To sējušas cēsnieces. Todien, kad “Druva” apmeklēja aizsargtīklu darbnīcu, te strādāja septiņas sievietes. “Cik laika vajag, lai tādu sapītu, atkarīgs no brīvprātīgo skaita. Bija steidzams pasūtījums, tīklu vajadzēja pēc desmit dienām, mēs paguvām septiņās, nākamais tapa […]

Apbalvojumi liecina par paveikto

00:00
11.01.2025
88

Cēsu novadā drošību un sabiedrisko kārtību uzrauga Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Dienvidvidzemes iecirknis, tā pārziņā ir arī Madonas un Varakļānu novads. Aizvadītajā decembrī, atzīmējot Valsts policijas gadadienu, iecirkņa darbinieki saņēma apbalvojumus. Virsleitnantam Kal­vim Retko par priekšzī­mīgu dienesta pienākumu izpildi un sasniegtajiem augstajiem darba rezultātiem pirms termiņa piešķirta nākamā dienesta pakāpe “Kap­teinis”, Dienvidvidzemes iecirkņa priekšniece pulkvežleitnante Inga […]

Desmit gadi pilni brīnumiem

00:00
10.01.2025
81

Sabiedriskā labuma organizācija “Brīnummāja” Cēsu Izstāžu namā svinēja jubilejas pasākumu “Mums jau viens desmits”, sakot paldies ikkatram, kurš palīdzējis – uzņēmējiem, sadarbības partneriem no valsts un pašvaldības iestādēm, nevalstiskā sektora, ziedotājiem, brīvprātīgajiem un speciālistiem. “Brīnummājas” vadītāja Liena Graudule sacīja: “Jūs katrs esat daļa no brīnuma – daļa no bērna smaida par izdošanos, daļa no vecāku […]

Tautas balss

Ar kādu ātrumu brauc kravas mašīnas

11:35
15.01.2025
7
J. raksta:

“Lasu par traģisko avāriju uz Ventspils šosejas, kurā bojā gāja skolotāja un mirusi arī viena skolniece, bet vēl dažām meitenēm nopietni jāārstējas slimnīcā. Laikam jau vainīgais būs mikroautobusa šoferis, kurš veda dziedātājas, jo, kā stāsta mediji, busiņš bijis braukšanai pretējā joslā un satriecies ar kravas mašīnu. Bet gribu gan teikt vienu lietu, vai bija pareizi […]

Jālabo pārbrauktuve

11:35
15.01.2025
7
Lasītāja raksta:

“Tā arī mēs, liepēneši, nevaram sagaidīt, kad “Latvijas Dzelzceļš” salabos pārbrauktuvi. No un uz būvmateriālu rūpnīcu sezonas laikā brauc daudz kravas mašīnu, pa Cēsu-Valmieras ceļu bieži pārvietojas kokvedēji, pārbrauktuves segums kļūst aizvien sliktāks,” pau­da lasītāja.

Bedres tikai dažas, bet nepatīkamas

11:34
15.01.2025
6
Cēsnieks raksta:

“Cēsīs Birzes iela tiešām ir labi sakārtota, izdevīgi to izmantot, ja jāapbrauc pilsētas centrs. Tikai nelielajā vecā asfalta daļā laikā, kad kūst sniegs un līst, padziļinās bedres. Tās nav lielas, bet diezgan dziļas, automašīnai var pārsist riepu, īpaši braucot tumsā un lietū,” sacīja cēsnieks, aicinot ielas apsaimniekotājus bedres aizbērt.

Pirts – ikdienai, ne atpūtai

10:44
13.01.2025
28
Lasītāja V. raksta:

“Līgatnē nav skaidrības par pirti. Tā iedota nomā uzņēmējam, bet vai viņš nepaaugstinās maksu par pēršanos? Tā nu ir, ka mazajā pilsētiņā ir daudz mājokļu, kuros nav vannas istabas, pirts ir ikdie­nas nepieciešamība, ne atpū­-tas procedūra. Saprotams, ka viss kļūst dārgāks, taču mazgāšanās ir ikdienas nepieciešamība, tāpēc pašvaldībai ir jāpadomā, lai tā ir pieejama arī […]

Vajag arī rīta pusē

10:43
13.01.2025
26
I. no Raunas. raksta:

“Raunā pasta nodaļa tagad atrodas pagasta centrā. Ir ērti ieiet, nav jākāpj pa kāpnēm, kā bija pasta mājā.Taču pasta darba laiks gan ir neizprotams – darba dienās no plkst. 13.30 līdz 16.30. Laucinieki taču uz pagasta cen­tru brauc no rīta, ne pēcpus­dienā. Arī centrā dzī­vojošie seniori lietas kārto rī­ta pusē. Bet, ja cilvēks strādā, kad […]

Sludinājumi