Svētdiena, 28. jūlijs
Vārda dienas: Cecīlija, Cilda

Minerālmēslu cenas šokē

Druva
00:00
19.03.2008
2

Lauksaimnieki būtiski izjūt minerālmēslu sadārdzinājumu, kas atsevišķiem veidiem pat divkāršojies, ja salīdzina ar cenām pērn. Minerālmēslu pieaugošās cenas daļai rajona zemkopju liek pat domāt par saimniekošanas apmēru samazināšanu.

„Druvas” aptaujātie Cēsu rajona lauksaimnieki un Priekuļu laukaugu selekcijas institūta vadošā pētniece Līvija Zariņa vērtē, ka šobrīd minerālmēslu cena kāpusi gandrīz divkārt. To, ka minerālmēslu cenas palielinājušās ievērojami, nenoliedz arī to izplatītāji – SIA „Cēsu agroķīmija” direktors Ziedonis Šūmanis un Vidzemes agroekonomiskās kooperatīvās sabiedrības pārstāve Līga Razminoviča. Viņi vērtē, ka pašlaik grūti ir gan lauksaimniekiem, gan tirgotājiem.

Z. Šūmanis lēš, ka cenas minerālmēsliem palielinājušās vidēji par simts latiem tonnā. Cenas nosaka ne tirgotāji, bet ražotāji. Z. Šūmanis pieļauj, ka ir minerālmēslu ražotājvalstis, kas nosaka atšķirīgas cenas dažādu valstu tirgotājiem. Cenas ietekmē arī starpnieki.

Situācija izveidojusies neapskaužama. Lauksaimnieki nonākuši kā spīlēs, lai izaudzētu labu ražu, augsne jāmēslo. L. Razminoviča vērtē: „Mazie zemnieki padomā, bet lielražotājiem variantu nav.”

Bez augu mēslošanas pietiekami augstu ražas līmeni nevar sasniegt. L. Zariņa: ”Nemēslojot augi nepieciešamos barības elementus centīsies paņemt no augsnes, tādējādi samazinot augsnē esošos krājumus. Saimniecībās, kurās nav izveidota augsnes auglību sekmējoša augu maiņa, augi patērēs slāpekli no organiskajām vielām, tādējādi pazeminot augsnes auglību.

Ņemot vērā, ka augiem, atkarībā no augsnes īpašībām un saimniekošanas principa, jāiedod vismaz 60 – 90 kg slāpekļa, vienam hektāram jārēķina ap 300 kg amonija salpetra. Ja pērn to varēja iegādāties par apmēram Ls 167 tonnā, tad šogad jau vajadzīgi apmēram 320 lati.”

Minerālmēslu cenu pieaugums, ja nepieaugs arī graudu un kartupeļu iepirkuma cenas, radīs zaudējumus lauksaimniekiem. Tas uz nākotni liek raudzīties bažīgi.

Tirgotāji atzīst, ka šogad ieguvēji ir zemnieki, kuri minerālmēslus iegādājās jau rudenī. Ja nepieciešamais minerālmēslu daudzums mērāms vairākos desmitos tonnu, rēķinot pēc pašreizējām cenām, šie zemnieki ietaupījuši pat vairākus tūkstošus latu.

Vaives pagasta zemnieku saimniecības ”Lejas-Indriņi” saimnieks Ilmārs Eglītis, kurš audzē gan kartupeļus, gan graudaugus, atzīst, ka par minerālmēslu cenām sāks uztraukties nākamgad. Minerālmēsli iepirkti rudenī, par sējumu samazināšanu zemnieks nedomā, graudus audzēs pat nedaudz lielākā platībā nekā pērn.

Tomēr liela daļa lauksaimnieku minerālmēslus pērk pavasarī, un izmaksas ir lielas. Graudaugu, rapša un kartupeļu audzētājs, Līgatnes pagasta zemnieku saimniecības “Briežkalni” saimnieks Vitālijs Ciematnieks uzskata, ka liela nozīme būs tam, kādas cenas būs šā gada ražai. Zemnieks ir norūpējies un šaubās, vai graudu cenas būs augstākās: „Pērn cenu paaugstināja graudu neražas gads visā pasaulē. Taču, ja šogad lielajās graudaudzētāju valstīs izaugs laba raža, tad cenas Latvijā nebūs augstas.”

Šogad graudus, rapsi un kartupeļus sēs un stādīs, tomēr izmaksu pieaugums rosinājis V. Ciematnieku apdomāt pat iespēju pārtraukt lauksaimniecisko darbību.

Līdzīgas domas ir arī Straupes pagasta zemnieku saimniecības ”Zemzari” pārstāvim Jānim Tučam. Daļa minerālmēslu šai saimniecībā iegādāti pērn un gada sākumā, kad cenas vēl nav bijušas tik augstas, taču ar to vien nepietiek, mēslojumu pērk arī tagad. J. Tučs arī norāda, ka vēl viens ļoti satraucošs faktors ir degvielas cenas.

Šogad „Zemzaros” jau nedaudz mazākā platībā audzēs kartupeļus, trūkst realizācijas iespēju. Graudus sēs tikpat, cik pērn. Tomēr J. Tučs vērtē: „Ja kartupeļiem un graudiem iepirkuma cenas kritīsies, tad nāksies domāt ne tikai par ražošanas sašaurināšanu vien. Nav nozīmes strādāt par velti.”

Jau šogad nedaudz mazākas platības apsēs Liepas pagasta zemnieku saimniecībā „Mētras”. Īpašniece Sarmīte Orehova uzsver: „Bez minerālmēsliem konvencionālajā lauksaimniecībā sēt nav jēgas. Darīt darbu tikai darīšanas pēc arī nav jēgas. Tad labāk apsēt mazākas platības un gūt normālu ražu.”

Lauksaimniece atzīst, ka saprotams ir cenu pieaugums globālo tirgus procesu ietekmē. Tomēr nereti rodas sajūta, ka cenas tiek palielinātas nevis objektīvu iemeslu dēļ, bet gan uz inflācijas rēķina.

Minerālmēslu cenas lauksaimniekiem ietekmēt nav iespējams, atliek vien cerēt uz labām ražām un atbilstošām iepirkuma cenām, par ko daudziem ir bažas.

Tomēr L. Zariņa vērš uzmanību: ”Cerēt, ka minerālmēslu cenas kritīsies, būtu naivi, jo tās ietekmē arī energoresursu cenu celšanās. Vienīgā izeja ir īpaši piedomāt par optimālu augu maiņu. Virkne zinātnisko pētījumu daudzās pasaules valstīs, arī Latvijā, pārliecinoši pierāda, ka ar tauriņziežu un zaļmēslojuma augu iekļaušanu augsekā iespējams nodrošināt augus ar nepieciešamajām barības vielām bez minerālmēslu izmantošanas vai tos lietojot ļoti maz. Tas gan prasa vairāk agronomisko zināšanu.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Diskutē, kā uzlabot bērnu zobu veselību

07:10
28.07.2024
4

Kamēr citviet Eiropā ir pašsaprotami, ka bērniem un pieaugušajiem ir veseli zobi, Latvijā ir pašsaprotami, ka zobus mazākā vai lielākā mērā ir skāris kariess. Lai diskutētu par situāciju zobu veselībā un zobārstniecībā, Vispasaules cēsnieku dienās Cēsīs notika paneļdiskusija “Zobārstniecības aprūpes izaicinājumi Latvijā – Vai Cēsis būs pārmaiņu sākums?”. Cēsniece, Rīgas Stradiņa univer­sitātes (RSU) Zobārstnie­cī­bas fakultātes […]

Dzied un stāsta par dzīvi un darbu Norvēģijā

00:00
28.07.2024
17

Vispasaules cēsnieku dienās Cēsu pilsētas pansionātā ar stāstu par dzīvi Norvēģijā un darbu viesojās Ina Vīne. Ina ir dzimusi nītauriete, bet desmit gadus pirms došanās uz ārzemēm nodzīvoja Cēsīs. Tagad jau septiņpadsmit gadi aizvadīti Norvēģijā. Tur, ilgojoties pēc latviskā, viņa spēlē ģitāru un dzied latviešiem tuvās dziesmas, arī tautas dziesmas. Ar tām I.Vīne iepriecināja arī […]

Kā sev nenodarīt pāri, ēdot dārza veltes

07:54
27.07.2024
10

Kurš gan vasarā necenšas iespējami vairāk pamieloties ar vietējo dārzu labumiem. Ogas, augļi, svaigi dārzeņi, to vai nu katrs izaudzē pats, vai nopērk tirgū. Šie labumi ir bagāti ar vitamīniem, antioksidantiem un šķiedrvielām, taču ne katrs tos var ēst, cik vēlas. Šīs dabas veltes var radīt kairinājumu kuņģī, izraisot dedzināšanu un citas nepatīkamas sajūtas. Kādos […]

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
20

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
32
1

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
278

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
69
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
30
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
37
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
17
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi