Svētdiena, 28. jūlijs
Vārda dienas: Cecīlija, Cilda

Ar bažām par nākotni

Druva
00:00
26.03.2008
5

Cēsu rajona zemnieku apvienības (CZA) gada sapulcē, kas notika pagājušajā nedēļā, lauksaimnieki bija satraukti. Izmaksu straujais sadārdzinājums, tai pašā laikā produkcijas cenu kritums ražošanu ietekmē kritiski. Īpaši piena lopkopībā situācija kļuvusi nelabvēlīga – piena iepirkuma cenas krītas, bet inflācija aizvien pieaug.

Jau rīt Priekuļos lauksaimniekiem būs iespēja tikties ar zemkopības ministru Mārtiņu Rozi, lai uzdotu interesējošos jautājumus un izteiktu iebildumus. Apvienības priekšsēdētāja Glorija Zaļaiskalna, izpilddirektore Dace Kalniņa un CZA biedre, SIA „Pasāža” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga atzīst, ka turpmākā apvienības rīcība ir atkarīga no ministra piedāvājuma krīzes risinājumam.

Sasāpējušo jautājumu ir daudz. Apvienības biedri aprēķinājuši, ka samazinās valsts atbalsts lauksaimniecības sektoram kopumā. Tas būs viens no jautājumiem, par ko apvienība vēlēsies saņemt M. Rozes vērtējumu. D. Kalniņa un D. Neiberga skaidro, ka pirms iestāšanās ES lauksaimniecībai no valsts budžeta atbalsts bijis trīs procenti. Šogad, saskaitot atbalsta veidus kopā, tie no valsts kopbudžeta veido tikai 1,9 procentus (1,5% ir nacionālās subsīdijas, 0,4% ES atbalsts kopā), lai gan Lauksaimniecības likumā joprojām paredzēti trīs procenti. D. Kalniņa turklāt vērš uzmanību tam, ka valsts subsīdijas trīs gadus ir nemainīgā apmērā, lai gan inflācija ik gadu palielinājusies.

Gan G. Zaļaiskalna, gan D. Kalniņa un D. Neiberga atzīst, ka kritiskākā situācija pašlaik ir piena lopkopībā. „Ražošanas izmaksas pieaugušas ievērojami, taču iepirkuma cenas kritušās. Tagad tās jau ir zem pašizmaksas. Arī gaļas lopkopība cieš, kritušās iepirkuma cenas liellopiem un cūkām. Kopējā tendence valstī -lauksaimniecība tiek pakļauta iznīcināšanai,” uzskata G. Zaļaiskalna.

Pircēji nereti pauž neizpratni par to, kādēļ piena produktu cenas ir tik augstas. Tai pašā laikā zemnieki par pienu nesaņem adekvātu cenu. „Kāds zemnieks man nesen teica – mana govs nedod 1,5 vai 2% pienu, kāds par Ls 0,60 litrā nopērkams veikalā. Pienam, ko iegūstu no govs, ir vismaz 4,6% tauku saturs, taču par to man samaksā vien Ls 0,15. Šis ir stāsts par to, ka pienam, ko iepērk no zemnieka, ir cita kvalitāte salīdzinājumā ar to, ko patērētājs pērk veikalā, turklāt par lielāku cenu,” atzīst D. Kalniņa.

Lauksaimnieki uzskata, ka pie piena produktu augstajām cenām vainojami ne tikai pārstrādātāji, bet arī tirgotāji, kuri uzliek uzcenojumu. Tomēr D. Neiberga atzīst: „Šaubos, vai ministrs būtu gatavs iejaukties tirgotāju un pārstrādātāju biznesā. Valdība lauksaimniecību uzskata par biznesu un tajā iejaucas, bet ne pārstrādātāju, ne tirgotāju biznesā neiejaucas. Manuprāt, esam nevienlīdzīgā situācijā ar pārējiem diviem tirgus dalībniekiem. Taču esam viens no otra atkarīgi, un nevajadzētu būt tā, ka viens strādā ar zaudējumiem, bet otrs nopelna, cik vēlas.

Eiropā zemniekam par litru piena maksā apmēram Ls 0, 28 un veikalā var nopirkt sieru par Ls 2,50 kilogramā. Vai tad tur iztiek bez uzcenojuma? Latvijā par šādu cenu sieru jau sen vairs nevar nopirkt, lai gan piena iepirkuma cena ir līdzīga.”

Nereti izskan arguments, ka zemniekiem, kuri nevar atļauties ražot, iespējams pārprofilēties. G. Zaļaiskalna gan uzsver, ka arī tam nepieciešami līdzekļi.

Kā risinājumu kritiskajai situācijai lauksaimniecībā D. Neiberga redz sadarbību: „Zemniekiem jāiet kopā un jāpauž vienots viedoklis. Nevar iztikt arī bez sabiedriskajām organizācijām, kas aizstāv lauksaimnieku intereses.” D.Kalniņa arī uzskata, ka izeja ir daudznozaru saimniekošana, ne šaura specializācija.

Lauksaimnieces atzīst, ka ir jautājumi, kuros ražotāju organizācijām izdodas panākt pozitīvas izmaiņas, tomēr nereti viedoklis un ierosinājumi gan tiek uzklausīti, taču netiek ņemti vērā. G. Zaļaiskalna uzsver, ka viens no rajona apvienības panākumiem ir, darbojoties Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē, izcīnītā kredītprocentu atmaksa (4%) par 2007. gadu. Sākotnēji ministrija kredītprocentu atmaksu nebija paredzējusi.

G. Zaļaiskalna tomēr secina, ka ļoti bieži „tiek pieņemts tas projekts, ko ministrija sagatavojusi, neskatoties uz lauksaimnieku organizāciju viedokļiem”. Nereti lauksaimniekiem rodas iespaids, ka ministrijā strādājošie neiedziļinās lauksaimniecībā notiekošajā. Lai veicinātu izpratni par lauksaimnieku ikdienu, darbu un problēmām, apvienība aicinās ZM departamentu atbildīgos pārstāvjus aprīlī piedalīties „ēnu dienā” lopkopības saimniecībās. Uzņemt ierēdņus piekritušas jau sešas saimniecības.

„Domāju, ka lauksaimniecība Latvijā pastāvēs, tikai nezinu, vai Latvijas iedzīvotāji būs tie, kuri ražos, kā līdz šim. Vai vietējie lauksaimnieki izturēs notiekošo? Daudz atkarīgs no saimnieku uzņēmības. Uzņēmīgie spītīgi izdzīvos arī ļoti grūtos apstākļos, tomēr gribētos, lai attīstība ir līdzsvarota, lai mūsu lauksaimniekiem izdodas palikt saimniekiem savā zemē,” secina D. Kalniņa.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Diskutē, kā uzlabot bērnu zobu veselību

07:10
28.07.2024
4

Kamēr citviet Eiropā ir pašsaprotami, ka bērniem un pieaugušajiem ir veseli zobi, Latvijā ir pašsaprotami, ka zobus mazākā vai lielākā mērā ir skāris kariess. Lai diskutētu par situāciju zobu veselībā un zobārstniecībā, Vispasaules cēsnieku dienās Cēsīs notika paneļdiskusija “Zobārstniecības aprūpes izaicinājumi Latvijā – Vai Cēsis būs pārmaiņu sākums?”. Cēsniece, Rīgas Stradiņa univer­sitātes (RSU) Zobārstnie­cī­bas fakultātes […]

Dzied un stāsta par dzīvi un darbu Norvēģijā

00:00
28.07.2024
18

Vispasaules cēsnieku dienās Cēsu pilsētas pansionātā ar stāstu par dzīvi Norvēģijā un darbu viesojās Ina Vīne. Ina ir dzimusi nītauriete, bet desmit gadus pirms došanās uz ārzemēm nodzīvoja Cēsīs. Tagad jau septiņpadsmit gadi aizvadīti Norvēģijā. Tur, ilgojoties pēc latviskā, viņa spēlē ģitāru un dzied latviešiem tuvās dziesmas, arī tautas dziesmas. Ar tām I.Vīne iepriecināja arī […]

Kā sev nenodarīt pāri, ēdot dārza veltes

07:54
27.07.2024
10

Kurš gan vasarā necenšas iespējami vairāk pamieloties ar vietējo dārzu labumiem. Ogas, augļi, svaigi dārzeņi, to vai nu katrs izaudzē pats, vai nopērk tirgū. Šie labumi ir bagāti ar vitamīniem, antioksidantiem un šķiedrvielām, taču ne katrs tos var ēst, cik vēlas. Šīs dabas veltes var radīt kairinājumu kuņģī, izraisot dedzināšanu un citas nepatīkamas sajūtas. Kādos […]

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
20

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
32
1

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
281

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Tautas balss

Zālēm jābūt lētākām

12:07
28.07.2024
6
Seniore raksta:

“Man izklausās jocīgi, ka pensionāru organizācija ir pret zāļu cenu samazināšanu. Tieši vecākajai paaudzei jālieto dažādi medikamenti, lai justos labāk, lai nebūtu jāiet ārstēties slimnīcā, kas gan pašam, gan valstij izmaksā vairāk. Varbūt Veselības ministrija sabiedrībai pārāk maz skaidrojusi, kā notiks pārmaiņas, kā nodrošinās, ka strādā mazās lauku aptiekas,” pauda seniore no Cēsīm.

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
70
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
30
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
37
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Sludinājumi