Svētdiena, 28. jūlijs
Vārda dienas: Cecīlija, Cilda

Likvidācija nerisina problēmas

Druva
00:00
28.03.2008
2

Cēsu rajona padome par sociālās aprūpes iestādes “Gaujaslīči” likvidāciju lēma pērn rudenī, darbu sociālās aprūpes iestāde pārtrauca pēc Ziemassvētkiem. Kā likvidācijas galvenie iemesli tika nosaukti iestādes nerentabilitāte, proti, pārlieku augstās viena bērna uzturēšanās izmaksas. Tobrīd neoficiālās sarunās tika plānots, ka “Gaujaslīčus” pārdos un līdzekļus ieguldīs kādas citas rajona padomes pārziņā esošas sociālās aprūpes iestādes attīstībā. Bija plāns, ka telpas uz laiku iznomās pilsētas pašvaldībai, lai tajā darbotos bērnudārza rotaļu grupas, būtu vieta krīzes situācijās nonākušiem bērniem un mammām, varbūt daļa telpu tiktu iekārtota sociālo pakalpojumu sniegšanai cilvēkiem, kuriem nepieciešams īslaicīgi izmantot tā saukto sociālo gultu pakalpojumus. Nekas no iecerētā nav tapis.

Rajona padomes priekšsēdētājs Andris Neimanis “Druvai” skaidroja, ka jautājums, kā rīkoties ar “Gaujaslīčiem”, ir jāvērtē nopietni, speciālisti to arī darot. Ideja telpas iznomāt pilsētas pašvaldībai gan vairs neesot spēkā.

Šonedēļ rajona padome sēdē lēma par padomes bilancē pārņemtās kustamās mantas atsavināšanu. Tas bija pēdējais solis, kas apliecināja, ka “Gaujaslīču” ēra ir beigusies. Audzēkņu jau nebija vairākus mēnešus, personāls atbrīvots no darba. Ja beigas labas, tad viss it kā labs… Bet vai tā?

“Druva” uzklausīja Stalbes pagasta padomes priekšsēdētāja Alfa Lapsiņa viedokli, kurš pauda ziņas, ka mantu sarakstā ir nevērtīgākās lietas. Vērtīgākās jau esot sadalītas.

“It kā Skangaļiem, Spāres skolai. Labais atdots, musors palicis, un tagad piedāvā izsoli. Trīs lati galds, trīs lati skapītis. Kur ir skaistās gultiņas, matracīši? Kur datori, virtuves aprīkojums? Kā tā likvidācija notiek, kas to veic?” tā Alfs Lapsiņš, kurš reizi no reizes iebilda arī pret iestādes likvidāciju. Viņš joprojām ir neizpratnē par, viņaprāt, pārsteidzīgajiem un nepārdomātajiem lēmumiem.

“Man jau liekas, ka kopš 2006. gada gribēja tikt no bērnu nama vaļā. Biju darba grupā, kas vērtēja viņu darbu. Brauca un pētīja, bet neko sliktu neatrada, lai iestādi liktu ciet. Nekādi racionāli lēmumi toreiz pat nebija izvirzīti. Bija iebildums, ka par maz iestādē bērnu, par maz darba. Izveidoja rotaļu grupu bērniem, likās, viss kārtībā. Pēc gada- likvidācija. Biju ļoti pārsteigts. Vai tad rajonā nav problēmu ar ģimenēm, bērniem? Rajona sociālā darba speciālistu viedoklis netika vai ļoti vāji tika uzklausīts. Finanšu komiteja tā bija izlēmusi, un viss aizgāja tālāk. Es jautāju, man nepaskaidroja. Tas ir nožēlojami,” tā Alfs Lapsiņš. Ir neoficiālas ziņas, ka par “Gaujaslīču” neesamību prieka nav arī pašvaldību vadītājiem. Pašvaldībām bērnu dzīvošana Skangaļos vai kaimiņrajonu sociālās aprūpes iestādēs nemaksājot lētāk.

Cēsu pašvaldības sociālo pakalpojumu un palīdzības aģentūrā nenoliedz, ka, likvidējot “Gaujaslīčus”, aktualizējies audžuģimeņu jautājums. “Gaujaslīči” bija risinājums, ja krīzes situācijās sociālajiem darbiniekiem pilsētā vai pagastos bērnus nācās operatīvi izņemt no ģimenēm, lai pasargātu no vardarbības, riskiem bērna veselībai un dzīvībai. Tagad jāmeklē citi risinājumi, un speciālisti meklē atsaucīgus cilvēkus, labas ģimenes, kas uzņemtos šo darbu un atbildību.

“Cēsīs ir tikai divas audžuģimenes, kurās jau ievietoti bērni, jaunus tās nespēj pieņemt. Ja ir krīzes situācija, tad nākas bērnus vest uz citu rajonu institūcijām. Mūsu bērni ir Alūksnē, Valmierā. Meklējam citās institūcijās brīvas vietas. Ja Cēsīs vai tuvākajos pagastos būtu audžuģimenes, tad mēs varētu ātri bērniem palīdzēt. Viņiem būtu arī mazāks pārdzīvojums, jo nenāktos mainīt draugus, skolu,” nopietnas problēmas ieskicēja aģentūras sociālo pakalpojumu nodaļas ģimenēm ar nepilngadīgiem bērniem vadītāja Ivita Puķīte un piebilda, ka jau aprīļa beigās plānots Cēsīs apmācīt jaunas audžuģimenes, cerot, ka par šo darbu būs interese. Līdzīga situācija esot vairākos pagastos, un sociālie darbinieki nezina, kā ar visu tikt galā. Problēma ir samilzusi. To līdz ar “Gaujaslīču” likvidāciju varēja un vajadzēja paredzēt, bet pagastu vadītāji, komisijas un darba grupas skatījās caur pirkstiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Diskutē, kā uzlabot bērnu zobu veselību

07:10
28.07.2024
4

Kamēr citviet Eiropā ir pašsaprotami, ka bērniem un pieaugušajiem ir veseli zobi, Latvijā ir pašsaprotami, ka zobus mazākā vai lielākā mērā ir skāris kariess. Lai diskutētu par situāciju zobu veselībā un zobārstniecībā, Vispasaules cēsnieku dienās Cēsīs notika paneļdiskusija “Zobārstniecības aprūpes izaicinājumi Latvijā – Vai Cēsis būs pārmaiņu sākums?”. Cēsniece, Rīgas Stradiņa univer­sitātes (RSU) Zobārstnie­cī­bas fakultātes […]

Dzied un stāsta par dzīvi un darbu Norvēģijā

00:00
28.07.2024
18

Vispasaules cēsnieku dienās Cēsu pilsētas pansionātā ar stāstu par dzīvi Norvēģijā un darbu viesojās Ina Vīne. Ina ir dzimusi nītauriete, bet desmit gadus pirms došanās uz ārzemēm nodzīvoja Cēsīs. Tagad jau septiņpadsmit gadi aizvadīti Norvēģijā. Tur, ilgojoties pēc latviskā, viņa spēlē ģitāru un dzied latviešiem tuvās dziesmas, arī tautas dziesmas. Ar tām I.Vīne iepriecināja arī […]

Kā sev nenodarīt pāri, ēdot dārza veltes

07:54
27.07.2024
10

Kurš gan vasarā necenšas iespējami vairāk pamieloties ar vietējo dārzu labumiem. Ogas, augļi, svaigi dārzeņi, to vai nu katrs izaudzē pats, vai nopērk tirgū. Šie labumi ir bagāti ar vitamīniem, antioksidantiem un šķiedrvielām, taču ne katrs tos var ēst, cik vēlas. Šīs dabas veltes var radīt kairinājumu kuņģī, izraisot dedzināšanu un citas nepatīkamas sajūtas. Kādos […]

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
20

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
32
1

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
281

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Tautas balss

Zālēm jābūt lētākām

12:07
28.07.2024
6
Seniore raksta:

“Man izklausās jocīgi, ka pensionāru organizācija ir pret zāļu cenu samazināšanu. Tieši vecākajai paaudzei jālieto dažādi medikamenti, lai justos labāk, lai nebūtu jāiet ārstēties slimnīcā, kas gan pašam, gan valstij izmaksā vairāk. Varbūt Veselības ministrija sabiedrībai pārāk maz skaidrojusi, kā notiks pārmaiņas, kā nodrošinās, ka strādā mazās lauku aptiekas,” pauda seniore no Cēsīm.

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
70
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
30
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
37
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Sludinājumi