Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Visiem atļaujas neiedeva

Monika Sproģe
00:00
29.03.2020
6
Zosis 1

Februārī biedrība “Zemnieku saeima” kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP) aicināja graudkopjus iesniegt pieteikumus zosu letālai atbaidīšanai. Kooperatīva biedru interesēs aicinājumu izplatīja arī kooperatīvā sabiedrība “VAKS”. Tagad zināms, ka atļaujas piešķirtas mazāk nekā pusei zemnieku, kuri rakstīja iesniegumus.

Dabas aizsardzības pārvalde informē, ka saimniecībās, kurās migrējošo putnu apdraudētie kultūraugu sējumi ir līdz 100 hektāriem, atļauts nošaut ne vairāk kā piecas zosis, savukārt saim­niecībās, kurām šādu sējumu platības pārsniedz 100 hektārus, atļauts iegūt ne vairāk kā desmit zosis. Pēc putna nošaušanas jā­sniedz tiešsaistes atskaite.

Pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta vadītāja Gita Strode norāda, ka gan Sugu un biotopu aizsardzības likums, gan Medību likums aizliedz migrējošo putnu medības pavasarī medību tradicionālā izpratnē. Tomēr ir paredzēti izņēmumi, ja nav pieņemamas alternatīvas un tas nekaitē attiecīgo populāciju labvēlīgai aizsardzībai, lai nepieļautu nopietnu kaitējumu kultūraugiem.

“Zosu biedēšana ar putnu limitētu ieguvi tiek pieļauta, lai samazinātu zaudējumus sējumiem, tomēr tas nenozīmē, ka citi atbiedēšanas mehānismi nav izmantojami. Mūsu ieskatā vis­efektīvāk ir kombinēt dažādas atbiedēšanas metodes, kā arī iespēju robežās saimniekošanu,” skaidro G. Strode.

Rakstot iesniegumu, zemnieki tika aicināti norādīt tās ziemāju platības, kurās, pēc pieteikuma iesniedzēja domām, zosis varētu radīt postījumus, kā arī norādīt tos laukus, kuros paredzēts sēt pupas, zirņus un citas kultūras, kas varētu piesaistīt gājputnus un radīt problēmas. Saim­nieku aktivitāte bijusi liela.

“DAP mūs informēja, ka no visas Latvijas saņemti 300 pieteikumi, bet izsniegtas tikai 140 atļaujas, ļaujot izšaut 1000 zosis. Lūdzot paskaidrot, kāpēc izsniegts tik maz atļauju, DAP savu rīcību pamatoja, sakot, ka zosis šobrīd migrē un gatavojas ligzdošanai. Bet šie putni taču Latvijā neligzdo! Zosis mūsu lauksaimnieku laukos tikai barojas un tad dodas tālāk. Jāsaprot, ka lauksaimnieki jau nevēlas šaut putnus kā medījumu, viņi vēlas panākt, ka zosīm veidojas bijība pret cilvēku,” VAKS biedru sašutumu par atļauju piešķiršanu pauda kooperatīva komercdirektore Zinta Jansone.

Viņa stāsta, ka pagājušajā gadā “VAKS” biedri bija apsējuši 4 000 hektārus ar lauku pupām, taču no visas platības tikai 1000 ha palika vākšanai. “Tie ir milzīgi zaudējumi. Tā ir arī liela slodze dabai, jo lauku pupas tiek iesētas, tad tās nomiglo ar herbicīdiem, atlido zosis un visu izposta. Lauksaimnieks šajā situācijā ir spiests pārsēt citu kultūru, un nākamā kultūra atkal tiek miglota. Rezultātā tā ir dubultslodze uz vidi, bet zemniekam – milzīgi tēriņi. Ir tikai saprotami, ka lauksaimnieki no valsts pieprasa kompensācijas par radītajiem zaudējumiem, un, lai gan valsts apsola kompensāciju, viena liela daļa saimnieku šīs kompensācijas vēl līdz šai dienai nav saņēmuši. Protams, kompensējamās summas ir milzīgas, un tas ir liels robs valsts budžetam. Šobrīd ir pat tāda absurda situ­ācija, ka vienam kaimiņam ir iedota atļauja, otram nav. Zinām, ka zosis ļoti ātri pierod pie traucēkļiem. Ja pirmajam kaimiņam no saviem laukiem izdosies zosis patriekt, tās pārcelsies uz otra lauku, kura saimnieks šajā situ­ācijā būs bezspēcīgs,” norāda “VAKS” komercdirektore.

Līdz šim zosis pavasarī gājputnu migrācijas laikā bija nemedījama suga. G. Strode skaidro, ka daļai zemnieku nav atļauta limitēta zosu ieguve, jo viņi saimnieko īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kur to nepieļauj normatīvie akti, vai aizsargājamā teritorija ir izveidota migrējošo putnu aizsardzībai. Lai nodrošinātu vienlīdzības principa ievērošanu un vienlaikus nepārkāptu noteikto zosu ieguves limitu, DAP saņemtos iesniegumus par zosu ieguvi vērtējusi to saņemšanas kārtībā. Līdz ar to pēc noteiktā zosu indivīdu ieguves limita sasniegšanas pārvalde atļauju izsniegšanu atteikusi neatkarīgi no tā, vai atļaujas pieprasītāja apsaimniekotajās lauksaimniecības zemēs citu apstākļu dēļ zosu ieguve izņēmuma kārtā būtu pieļaujama.

“Vienlaikus atgādinām, ka nav nepieciešama speciāla atļauja, lai veiktu migrējošo putnu atbiedēšanu, izmantojot rīkus, kas rada medību ieroču lietošanai līdzīgu skaņu, ciktāl šādu rīku lietošana nav pretrunā ar citu normatīvo aktu prasībām. Tā kā visos reģionos ir saimniecības, kurās ir atļauta limitēta migrējošo zosu ieguve, un pieņemot, ka zosis ir putni, kas ātri “mācās”, tad iespējams, ka šaušanas radītais troksnis pārējās saimniecībās arī palīdzēs samazināt zaudējumus sējumiem.

Zosis un gulbji ir migrējošie putni, kas pulcējas lielos baros un ceļošanas laikā periodiski apstājas, lai atpūstos, paēstu un pārlaistu nelabvēlīgus laika apstākļus. Migrēšana uz un no ziemošanas vietām putniem ir ļoti “dārgs” pasākums – tas prasa ļoti lielu enerģijas patēriņu. Tāpēc šādas regulāras apstāšanās vietas ir nozīmīgas, lai putni spētu sasniegt ceļošanas galamērķi. Cilvēku izmainītā vidē – lauksaimniecības zemēs – migrējošie putni apmetas, jo tiem trūkst dabisku barošanās un atpūtas vietu, kā arī kultivētajās platībās putniem barība ir vieglāk pieejama,” skaidro DAP pārstāve.

Pagājušajā gadā šis jautājums kļuva īpaši aktuāls, jo migrējošās zosis radīja būtiskus zaudējumus lauksaimniekiem. Turklāt aprēķināto kompensāciju apmērs pārsniedza valsts budžetā kompensācijām paredzēto finansējumu. Aprēķinātie zaudējumi augkopībā ir pieauguši, piemēram, DAP pieteiktie un aprēķinātie migrējošo putnu radītie zaudējumi augkopībai 2016.gadā aprēķināti 187 180,05 eiro apmērā, 2017.gadā attiecīgi – 157 593,44 eiro, 2018.gadā – 50 722,37 eiro, bet 2019.gadā jau 1 290 895,59 eiro.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
22

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
65

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
102

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
57

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
135

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
60

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
13
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi