Veterinārārstus, kas rūpējas par lauksaimniecības dzīvniekiem, jūtami ietekmē situācija laukos. Speciālisti atzīst – ja samazināsies lopkopība un produktīvie dzīvnieki vairs netiks turēti, arī veterinārārstiem darba nebūs.
Šis gan nebija galvenais jautājums, par kuru vairāk nekā 250 veterinārārsti diskutēja Latvijas Veterinārārstu biedrības (LVB) rīkotajā konferencē pagājušajā nedēļā Priekuļos. Konferences tēma bija profesionālā ētika un saskarsmes kultūra, bet veterinārie ārsti analizēja arī aktualitātes un problēmas.
Notika arī LVB valdes priekšsēdētāja amata pārvēlēšanas, un par jauno priekšsēdētāju ievēlēta Māra Viduža, kura līdz šim bija pildījusi biedrības izpilddirektores amatu.
Līdzšinējā LVB priekšsēdētāja Valda Sējāne atzina, ka ar profesionālo ētiku saistītos jautājumus pārrunāt nepieciešams ik pa laikam: ”Mēdz rasties konflikti starp klientu un veterinārārstu, arī starp veterinārārstiem. Ja profesionālā ētika ir izprasta un principi ievēroti, tad vieglāk atrisināt problēmām.” Arī konferences dalībniece, veterinārārste Baiba Reinika no Rīgas uzskata, ka par ētikas jautājumiem jārunā, jo tēma aktuāla sabiedrībā kopumā.
Lai iepazītu biedrības darbu un noklausītos lekcijas par topošās profesijas aktualitātēm un specifiku, ieradušies bija arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes veterinārmedicīnas fakultātes studenti un pedagogi. Pasniedzēja Dace Bērziņa atzīst, ka lekcijas bijušas vērtīgas. Lai gan konferencē izskanēja bažas par jauno speciālistu trūkumu, studēt gribētāju nozarē netrūkst un perspektīvas tiek saskatītas. Tomēr veterinārārste Inga Bērziņa no Rīgas vērš uzmanību, ka jaunie speciālisti lielākoties izvēlas ārstēt mazos dzīvniekus, uzskatīdami, ka šī joma ir ienesīgāka. Ne visi vēlas strādāt ar lauksaimniecības dzīvniekiem, tādēļ speciālistu daudzviet trūkst.
Tieši lauksaimniecības dzīvnieku vetārsti visvairāk arī izjūt procesus lauksaimniecībā. „Veterinārārsti ir ļoti atkarīgi no situācijas laukos, no zemnieku turības. Ja ekonomiskās situācijas dēļ zemniekam produktīvos dzīvniekus nav izdevīgi turēt, tad cieš arī mūsu profesija. Piena, gaļas iepirkuma cenas Latvijā ir zemas, bet veterinārie medikamenti maksā tik, cik citās Eiropas valstīs,” skaidro V.Sējāne. Veterinārārste Anna Zālīte no Valmieras pat secina: ”Ja nav lauksaimniecības dzīvnieku, nav arī veterinārārstu.”
Jaunā LVB priekšsēdētāja M.Viduža perspektīvu profesijai redz sadarbībā – kooperatīvu veidošanā, plašāka spektra piedāvājumā, apvienojot mazo un lielo dzīvnieku prakses, piedāvājot konsultācijas ganāmpulku uzturēšanā un citos jautājumos.
Konferencē tika pasniegtas LVB atzinības balvas ”Par mūža ieguldījumu veterinārmedicīnā”. Balvu saņēma arī divas mūsu rajona veterinārārstes – Anda Ārne un Gunta Bleikša.
A.Ārne, kas aizvien ir praktizējoša veterinārārste, atzīst, ka situācija laukos ir bēdīga. Īpaši mazās lopkopības saimniecības samazinās, jo ekonomiskie apstākļi ir grūti. Tas vistiešāk saistīts ar inflāciju – degvielas, elektrības, lopbarības, minerālmēslu cenu palielināšanos, kā arī zemajām iepirkuma cenām. Situācija ietekmē arī dzīvnieku ārstu darbu, un jaunajiem speciālistiem, redzot procesus nozarē, nav motivācijas uzsākt darbu kā lauksaimniecības dzīvnieku ārstiem.
Arī G.Bleikša, kura nozarē vairs nestrādā, secina, ka tagad veterinārārstiem strādāt ir daudz grūtāk nekā agrāk. Veterinārie medikamenti kļuvuši dārgāki, aizvien palielinās transporta izdevumi. Tādēļ arī veterinārārsta pakalpojums kļūst dārgāks. Šis ir viens no iemesliem, kādēļ zemnieki nereti cenšas ārstēt lopus paši, taču nepareizas diagnozes noteikšana un ārstēšana bez speciālista padomiem var radīt lielus sarežģījumus.
LVB konferences notiek katru gadu, un šogad veterinārārstiem bija iespēja noklausīties lekcijas par veterināro ētiku, stresa menedžmentu, saskarsmes pamatprincipiem, aktualitātēm veterinārmedicīnā, kā arī Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem saistībā ar biznesu, konkurenci un ētiku. Tāpat apskatīti tika arī specifiskāki jautājumi, piemēram, sporta zirgu aprūpe, lauksaimniecības dzīvnieku ārstniecības pamatprincipi.
Komentāri