Pirmdiena, 8. decembris
Vārda dienas: Gunārs, Vladimirs, Gunis

Kūlas dedzinātāji tiks sodīti

Druva
23:00
04.04.2008
13
200804050009015491

Pirmie šī pavasara kūlas ugunsgrēki reģistrēti arī Cēsu rajonā.

Valstī kopumā pērnās zāles degšanas gadījumu skaits arvien pieaug, lai gan marts pagājis mierīgāk. Ja pērn līdz aprīlim Latvijā bija reģistrēti 1064 kūlas ugunsgrēki, šogad tikai 279. Tiesa, šis gads iezīmējās ar to, ka pirmais pērnās zāles dedzināšanas gadījums tika reģistrēts jau janvārī.

Līdz piektdienas pusdienlaikam Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Cēsu brigāde bija saņēmuši četrus izsaukumus uz kūlas degšanu. Lielākais no tiem bijis Mārsnēnu pagastā, kur 2.aprīļa vakarā dega Penguru pļavas apmēram desmit hektāru platībā. Cēsu brigādes komandiera vietnieks Ilmārs Briedis pastāstīja, ka šis ugunsgrēks radījis bīstamu situāciju: “Tieši tobrīd divas mašīnas bija devušās dzēst ugunsgrēku pilsētā, nebija ko nosūtīt uz Mārsnēniem. Sazinājos ar pagasta brīvprātīgajiem dzēsējiem, izrādījās, ka viņu mašīna remontā, bet Liepas dzēsēji norādīja, ka nebrauc dzēst ārpus pagasta. Labi, ka Cēsīs ātri izdevās degšanu likvidēt un abas mašīnas varējām nosūtīt uz Mārsnēniem, kur tiešām uguns radīja reālas briesmas. Degšanu izdevās apslāpēt tikai pēc krietna laika.”

Saņemts arī zvans no Līgatnes pagasta, kur cilvēki stāstījuši par nopietnu kūlas ugunsgrēku. Tā kā Līgatnes brīvprātīgo dzēsēju mašīna ir remontā jau ļoti ilgu laiku, nācies turp doties pašiem. Nonākot galā, izrādījies, ka bijusi vien neliela degšana, ar ko paši iedzīvotāji veiksmīgi tikuši galā. “Ja būtu varējuši izbraukt vietējie dzēsēji, mums atkristu šis brauciens. Labi, ka šajā laikā nebija citu, nopietnāku izsaukumu,” norāda I. Briedis.

Pie Penguru pļavas pirms kūlas aizdegšanās stāvējusi kāda vieglā automašīna. Tāpēc, iespējams, var runāt par kaitniecisku rīcību. Varbūt gan par neapzinātu, jo šādā laikā atliek sausajā zālē iemest nenodzēstu izsmēķi, lai izceltos ugunsgrēks. I. Briedis atzīst, ka netrūkstot cilvēku, kuriem vecās zāles dedzināšana esot hobijs. Aizdedzinājuši viņi ar interesi noskatoties, kā strādā dzēsēji un citi atbildīgie dienesti. Lai novērstu kūlas dedzināšanu, notiks regulāri reidi, kuros iesaistīties arī valsts policijas darbinieki.

Valsts policijas Cēsu rajona pārvaldes priekšnieka vietnieks Jānis Goba norādīja, ka iecirkņu inspektori šai problēmai pievērsīs pastiprinātu uzmanību: “Ja VUGD saņems zvanu par kūlas ugunsgrēku pagastā, par to tūlīt ziņos mums, dežurants informēs iecirkņa pilnvaroto, kurš iespējami operatīvi centīsies ierasties notikuma vietā. Šādi varbūt izdosies aizturēt vainīgos. Pārbaudes jau esam sākuši, ir arī pirmie rezultāti.”

Tāpat kā iepriekšējos gados, VUGD informēs Lauku atbalsta dienestu (LAD) par kūlas dedzināšanas gadījumiem. LAD Ziemeļvidzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes ES tiešo maksājumu daļā “Druvai” pastāstīja, ka pēc ziņojuma saņemšanas no VUGD iestādes speciālisti veic uzmērījumus, ja dedzināšanas fakts konstatēts, neatkarīgi no izdegušās platības lieluma, sastādīts policijas protokols, zemes īpašniekam tiešo maksājumu summa tiek samazināta par desmit procentiem.

I. Briedis atgādina, ka ugunsdrošības noteikumu 21. punkts nosaka – zemes īpašnieks veic nepieciešamos pasākumus, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana.

“Saprotu, ka cilvēkiem tiešām nav naudas teritorijas appļaušanai, bet mēs nespējam tikt galā ar visu rajonu dienās, kad dedzina visur. Tas

nav arguments, ka katru gadu ir dedzināts, jo var pienākt brīdis, kad process kļūst nekontrolējams. Ne reti gadās, ka paši aizdedzina, kad vairs netiek ar uguni galā, zvana mums. Ja reiz ir noteikumi, kas dedzināt kūlu aizliedz, tie jāievēro,” norāda I. Briedis.

Gada sākumā izskanēja arī viedoklis, ka gadījumā, ja kūlas dedzināšanu nevar novērst, varbūt atļaut to dedzināt laikā, kad tas nerada draudus ne no ugunsdrošības, ne bioloģiskās daudzveidības apdraudētības viedokļa. I. Briedis atzīst, ka to varētu īstenot vien tad, ja tas notiktu stingrā uzraudzība un būtu cilvēks, kurš pilnībā uzņemtos atbildību par notiekošo. Pretējā gadījumā dedzināšana var pārvērsties visatļautībā, jo cilvēki dzird tikai to, ko grib, proti, ka var dedzināt, neieklausoties, kādi nosacījumi jāievēro.

Saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179.panta ceturto daļu par kūlas dedzināšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz piecsimt latiem vai piemēro administratīvo arestu līdz piecpadsmit diennaktīm.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Grāmatu nams svin 20 gadu jubileju

00:00
08.12.2025
3

Vēsturiskajā namā Cēsīs pašā Rīgas ielas sākumā nemainīgi ir rosība – neatkarīgi, vai tā ir darba diena vai sestdiena, bet vienmēr ir lasītāji, kuri vēlas uzzināt par jaunākajiem izdevumiem un tos arī iegādājas. 3. decembrī izdevniecības “Zvaigzne ABC” grāmatu nams sirsnīgā noskaņā ar sveicieniem, laba vēlējumiem un dziesmām ģitāras pavadījumā atzīmēja 20 gadu jubileju. Grāmatnīcas vadītāju […]

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
30

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
43

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
171

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
437
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
15
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
20
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
32
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi