Rakstot par ugunsdzēsību, bieži tiek minēts arī pašvaldību brīvprātīgo ugunsdzēsēju devums ugunsgrēku likvidēšanā. Šajā jomā Cēsu rajons izceļas uz pārējā fona, jo mums 17 pašvaldībās ir ugunsdzēsības mašīnas. Rajona padomes speciālists civilās aizsardzības jautājumos Viktors Jemeļjanovs informē, ka sešas mašīnas pieder rajona padomei un nodotas lietošanā lauku pašvaldībām, pārējās ir pagastu pašvaldību īpašums.
Izmaksas nav mazas
Kā galvenos iemeslus brīvprātīgo vienību uzturēšanai V.Jemeļjanovs min pašvaldību vēlmi rūpēties par ugunsdrošību pagastā, nepieciešamību pasargāt iedzīvotāju īpašumu, kā arī to, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta dzēsēji attālajās pašvaldībās nespēj ierasties laikus.
“Attālumi rajonā lieli un, lai VUGD mašīnas nokļūtu līdz Zaubei vai Nītaurei, nepieciešams ilgs laiks, bet ugunsgrēkā katra minūte svarīga. Vietējie dzēsēji var ierasties ātrāk un sākt dzēšanu.
Klāt kūlas degšanas laiks. Protams, brīvprātīgie tam gatavojas, bet jāsaprot, ka tas nav pašmērķis, viņiem nav jāuzņemas simtprocentīga atbildība. Izbraukšana uz dzēšanu saistīta ar izmaksām, kas nav mazas, jo specializētajām mašīnām degvielas patēriņš liels, arī dzēsējiem nepieciešama atlīdzība, tas viss jāsedz pašvaldībām. Galvenās rūpes tomēr būtu jāuzņemas valsts dienestiem, kam tas ir primārais uzdevums.
Mums ir sadarbība ar virsmežniecību, kurai ir nepieciešamā ugunsdzēsības tehnika. Ja izmantojam Valsts meža dienesta pakalpojumus, samaksājam gan par degvielu, gan darbu. Līdzīgi varētu rīkoties valsts, kompensējot pašvaldībām degvielas tēriņus un dzēsēju darba samaksu,” secina V.Jemeļjanovs.
Tehniku atjauno
Pēdējos divus gadus rajona padome lielu uzmanību veltījusi ugunsdzēsības mašīnu sakārtošanai. Autoparks ir nolietots, dažas mašīnas pat 30 gadus vecas, tomēr, pieliekot pūles, tās tiek atjaunotas. No 17 mašīnām 14 ir kaujas gatavībā, trīs tiek remontētas. V.Jemeļjanovs informē, ka visas mašīnas apstiprinātas par operatīvajiem transporta līdzekļiem. Tiek darīts viss, lai mašīnas izietu tehnisko apskati, deviņas to jau izdarījušas, vēl sešām to iecerēts nokārtot tuvākajā laikā. Rajona padomes atbalsts šajā jomā liels, tā atvēlējusi līdzekļus mašīnu remontam, civiltiesiskajai apdrošināšanai, brīvprātīgie dzēsēji apdrošināti pret nelaimes gadījumiem.
“Jāņem vērā, ka šīs nav parastas mašīnas, tām ir specifisks aprīkojums, tāpēc nepieciešams lielāks darbs, lai viss būtu kārtībā. Mums izveidojusies laba sadarbība ar diviem Priekuļu lauksaimniecības tehnikuma audzēkņiem, brāļiem Jāni un Rūdolfu Bogeniem, kuri kapitāli remontē ugunsdzēsības mašīnas. Rajona padome nodrošina viņus ar rezerves daļām un visu, kas nepieciešams. Mašīnas tiek pilnībā izjauktas un no jauna saliktas, nomainot visu nederīgo. Šādi jau top piektā mašīna, kas drīz nonāks Veselavas pašvaldības pārziņā. Mašīnas cenšamies nodrošināt arī ar nepieciešamo aprīkojumu un ekipējumu, lai varētu palīdzēt visdažādākajās situācijās. Protams, gribētos jaunākas, ātrākas, mobilākas mašīnas, bet tas pirmām kārtām ir finanšu jautājums,” saka V.Jemeļjanovs.
Lai mašīnas būtu maksimāli efektīvas, tām allaž jābūt darba gatavībā – uzpildītām ar ūdeni. Bet, ja mašīna ziemā stāv ārā, to nevar nodrošināt, savukārt, ja tā stāv tukša un pirms došanās uzdevumā vēl jāuzpilda, nevar vairs runāt par efektīvu rīcību. Daudzās pašvaldībās atrisināts jautājums par siltām garāžām, piemēram, Zaubē pie katlu mājas piebūvēta garāža, auto vienmēr ir darba gatavībā. Bet tās atkal ir izmaksas, ja garāžas apsilde jāsedz pašvaldībai.
Jārisina valstiski
Tomēr galvenais brīvprātīgajās vienībās ir paši dzēsēji, kuri ir šī darba entuziasti. Dzēšana nav viņu maizes darbs. Strādā citur, bet vajadzības gadījumā izbrauc uz ugunsgrēkiem, protams, ja ir tāda iespēja. Taču šo jautājumu patiesībā vajadzētu risināt valstiskā līmenī. Protams, vieglāk uzticēt to pašvaldībām, bet, ja ir vēlme panākt iespējami lielāku efektu, nepieciešams valstisks atbalsts.
Arī V.Jemeļjanovs min, ka rajonā varētu izveidot vairākus atbalsta punktus, līdzīgi, kā šobrīd ir VUGD postenis Jaunpiebalgā. Šādas profesionālās vienības varētu būt Pārgaujā, Nītaurē, Taurenē, Līgatnē, tad rajons būtu pilnībā nodrošināts, pašvaldībām nebūtu jādomā, kur rast naudu brīvprātīgo vienību atbalstam.
“Šādos posteņos varētu organizēt diennakts dežūras, tur strādātu profesionāli apmācīti cilvēki, kuri varētu iesaistīties ne tikai dzēšanā, bet arī citos glābšanas pasākumos. Ja šis būtu viņu pamatdarbs, varētu prasīt atbildību, bet, ja cilvēks to dara brīvajā laikā, nevar prasīt, lai viņš visu laiku būtu kaujas gatavībā,” saka V.Jemeļjanovs.
Komentāri