Svētdiena, 28. jūlijs
Vārda dienas: Cecīlija, Cilda

Daži maršruti pavasara noskaņā

Druva
23:00
11.04.2008
1

Gaujas NP informācijas speciāliste Neparastais tepat blakus

Kur Cēsu pievārtē var dzirdēt viļņu šļakstus pret dolomīta klintīm, kaiju klaigas un sajust vēja brāzmas kā pie jūras? Kur skatam paveras krauja, stāva kā Daugavas krasts? Rādot citiem fotogrāfijas, minējumi ir visdažādākie – Amatas krasti, Allaži, pat Igaunija …

Dodoties no pilsētas uz Priekuļu pusi, tur, kur pirms Priekuļu „apļa” sākas (vai beidzas) veloceliņš, ir Cēsu jeb Lauciņu dolomīta atradne. Šis ērtais būvmateriāls bijis zināms jau 13. gadsimtā, izmantots Cēsu ordeņa pils būvē. Kopš 19. gadsimta beigām dolomīts lietots kaļķu dedzināšanai un šķembu ražošanai. Vēl 80. gados karjerā bieži spridzināja, bet salīdzinoši nesen tur ieplūda ūdens, pārvēršot dolomīta bedri zili zaļganā ezerā. Lai labāk pārskatītu 8 – 12 metrus augsto klinšu sienu, uzmeklējiet taciņu, pa kuru var noiet līdz ūdens līmenim. Cēsu pilsētas kartē mototrases pusē norādīta peldvieta. Zinātāji stāsta, ka pat karstās vasarās tur ir ledaini auksts ūdens, kas nesasilst, jo to atdzesējot pazemes avoti. Ezera dziļākā vieta ir tuvāk kraujai – aptuveni astoņi metri.

Vērtējot šo neparasto vietu pēc pieejamības – lieku atzīmi „labi”, jo objekts sasniedzams gan kājām, gan ar velosipēdu, gan ar automašīnu. Vērtējot pēc vides kvalitātes – atzīme „apmierinoši”, jo te pirms manis viesojušies ļautiņi, kas par dabai draudzīgo tūrismu neko nav dzirdējuši un taciņas malā atstājuši makšķernieku „slieku burciņas” un pusdienu iesaiņojumus. Komforta kategorijā mans vērtējums „apmierinoši”, jo šeit nav labiekārtots, vēlams neiet pārāk tuvu kraujas malai.

Ko šeit pavasarī var darīt dabai draudzīgā ceļošanas veida piekritēji? Vērot dolomītu, ziedošus kārklus, ūdensputnus, klausīties cīruļus, fotografēt, varbūt rīkot talku un sakopt, lai nākamreiz būtu patīkami atpūsties. Uz triju upju sateku

Pavasara noskaņas vislabāk izjust pie ūdeņiem. Piedāvāju iespēju īsā un patīkamā ceļojumā apvienot trīs upes, klintis un mežu…

Lai gan Vaives dzirnavās jau sen vairs nemitinās baltais kaķītis, nemaļ gaņģi un ēkas tukšajos logos svilpo vējš, tomēr daba nav mainījusies – upe šalkdama traucas pāri aizsprostam un dzirnavu ezerā spoguļojas meža pīļu pārīši.

Ko šeit var darīt tie, kas izvēlējušies ceļot dabai draudzīgi? Vaives dzirnavu apkārtnē ir vairāki interesanti devona smilšakmens atsegumi. Tuvākais pie dzirnavu dambja, otrs – ceļa kreisajā pusē. Iedobumi jeb alas senāk ir izmantotas kā pagrabi, gluži tāpat kā Līgatnē. Ejot pa Vaives labo krastu, var nokļūt līdz Vaives un Raunas satekai. Pa ceļam kreisajā krastā redzēsiet ap 18 metrus augstas klintis. Aiz satekas turpinot ceļu pa Raunas krastu, sastapsiet pieteku, kurai vārds vīriešu dzimtē – Raunis.

Objekta pieejamību vērtēju ar „labi”, jo vieta sasniedzama gan kājām, gan ar velosipēdu, gan ar automašīnu. Ir norāde un autostāvvieta pie dzirnavām. Vides kvalitāte – „apmierinoša”. Pirmkārt, sadīgušie latvāņi, kas vasarā sakuplo un ne tikai „bojā skatu”, bet arī apdraud garāmgājējus. Otrkārt, iepriekšējie dzirnavu apmeklētāji laikam jutušies kā „zaļajā restorānā” un cerējuši, ka oficiants novāks piknika pārpalikumus. Treškārt, šeit trūkst atkritumu tvertnes.

Skaistie skati

Neaizmirstama ir saulrietu vērošana jūras krastā, sēžot kāpās labu draugu kompānijā vai romantiskā divvientulībā… Arī Cēsu apkārtnē ir vairākas vietas, kur dienas beigās ar baudu var pavadīt saulīti. Ja vakars nav apmācies, ieteicams jau savlaicīgi noskaidrot kalendārā lielā spīdekļa „dusēšanas laiku”, lai

paspētu ieņemt labāko vietu izrādei. Skatu vietas var sasniegt gan kājām, gan ar velosipēdu, gan braucot automašīnā. Ierodoties Cēsīs no Valmieras puses, labas vietas novērošanai ir pirms Jaunkalniem un līdz Cēsu pilsētas robežzīmei. Plaša panorāma pavērsies no Žagarkalna un Ozolkalna, kur saules ugunīgā bumba mēdz aizripot tieši aiz Pārgaujas mežiem. Ja ir vēlme pārskatīt vēl plašāku ainavu, var doties uz augstieni Priekuļu pagastā, ko dēvē par Garkalnu vai, Āraišos uz Vējdzirnavu kalnu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Diskutē, kā uzlabot bērnu zobu veselību

07:10
28.07.2024
6

Kamēr citviet Eiropā ir pašsaprotami, ka bērniem un pieaugušajiem ir veseli zobi, Latvijā ir pašsaprotami, ka zobus mazākā vai lielākā mērā ir skāris kariess. Lai diskutētu par situāciju zobu veselībā un zobārstniecībā, Vispasaules cēsnieku dienās Cēsīs notika paneļdiskusija “Zobārstniecības aprūpes izaicinājumi Latvijā – Vai Cēsis būs pārmaiņu sākums?”. Cēsniece, Rīgas Stradiņa univer­sitātes (RSU) Zobārstnie­cī­bas fakultātes […]

Dzied un stāsta par dzīvi un darbu Norvēģijā

00:00
28.07.2024
25

Vispasaules cēsnieku dienās Cēsu pilsētas pansionātā ar stāstu par dzīvi Norvēģijā un darbu viesojās Ina Vīne. Ina ir dzimusi nītauriete, bet desmit gadus pirms došanās uz ārzemēm nodzīvoja Cēsīs. Tagad jau septiņpadsmit gadi aizvadīti Norvēģijā. Tur, ilgojoties pēc latviskā, viņa spēlē ģitāru un dzied latviešiem tuvās dziesmas, arī tautas dziesmas. Ar tām I.Vīne iepriecināja arī […]

Kā sev nenodarīt pāri, ēdot dārza veltes

07:54
27.07.2024
11

Kurš gan vasarā necenšas iespējami vairāk pamieloties ar vietējo dārzu labumiem. Ogas, augļi, svaigi dārzeņi, to vai nu katrs izaudzē pats, vai nopērk tirgū. Šie labumi ir bagāti ar vitamīniem, antioksidantiem un šķiedrvielām, taču ne katrs tos var ēst, cik vēlas. Šīs dabas veltes var radīt kairinājumu kuņģī, izraisot dedzināšanu un citas nepatīkamas sajūtas. Kādos […]

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
21

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
32
1

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
287

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Tautas balss

Zālēm jābūt lētākām

12:07
28.07.2024
10
Seniore raksta:

“Man izklausās jocīgi, ka pensionāru organizācija ir pret zāļu cenu samazināšanu. Tieši vecākajai paaudzei jālieto dažādi medikamenti, lai justos labāk, lai nebūtu jāiet ārstēties slimnīcā, kas gan pašam, gan valstij izmaksā vairāk. Varbūt Veselības ministrija sabiedrībai pārāk maz skaidrojusi, kā notiks pārmaiņas, kā nodrošinās, ka strādā mazās lauku aptiekas,” pauda seniore no Cēsīm.

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
70
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
31
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
37
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Sludinājumi