Pagājušajā gadā Cēsu rajona tiesā šķirtas 182 laulības, bet šī gada trijos mēnešos jau 54. Sadala pat kāzu dāvanas
Cēsu rajona tiesas civillietu tiesnese Anita Bērziņa atzīst, ka daudzi pāri mūsdienās laulības slēdz nedomājot, tādēļ diezgan bieži šīs ģimenes šķiras.
“Pavisam nesen saņēmām Lielbritānijas Karalistes lēmumu par bērna atgriešanu Latvijā. Māti tur apcietināja, un bērnu vajadzēja atgriezt Latvijā. Kamēr vienojāmies ar tēvu, kurš te dzīvo, pagāja krietns laiks,” stāsta tiesnese un atzīst, ka laulības šķir gan jauni, gan jau ilgi kopā dzīvojuši pāri.
“Šķiras ļoti dažādi pāri. Nav noteiktas vecuma kategorijas. Gadās, ka viens partneris ir pat par 20 gadiem vecāks par otru. Ļoti daudzi pāri šķiras tādēļ, ka viens partneris devies strādāt uz Īriju vai kādu citu valsti. Tur izveidojis jaunu ģimeni, šī vairs nav vajadzīga. Atbrauc uz Latviju tikai izšķirties un dodas atpakaļ,” stāsta A. Bērziņa un jautāta, vai prātā palicis kāds īpašs pāris, saka: “Jā, viens gan ir spilgtā atmiņā. Šķiroties sadalīja pat kāzu dāvanas. Sieva bija ņēmusi kredītu, lai sarīkotu kāzas. Pāris kopā bija nodzīvojis ļoti īsu laiku, kad jau nolēma šķirties. Sākumā gribēja izšķirties vēl pirms bērna dzimšanas. Atlikām. Kad bērniņš nāca pasaulē, pāris izlēma visus jautājumus, kas saistīti ar uzturlīdzekļu piedziņu, un laulību šķīrām. Sadalījām kāzu dāvanas. Par friziera pakalpojumiem vīrietis bijušajai sievai vēl tiesas zālē atdeva trīs latus. Sievai tika atdota arī sega, kāzu uzvalks un pat laulību gredzens.”
Tiesnese atzīst, ka ģimeniskās vērtības brūk. Cilvēki tām pievērš arvien mazāku uzmanību, nepiepūlas stabilu attiecību veidošanai.
“Nekad necenšos līst pāru dzīvē. Ja, nākot uz tiesu, ģimene visu ir sadalījusi, savā starpā strīdu nav, laulību šķirt nav problēmu. Ir pāri, kas šķiras skaisti. Nestrīdas ne par uzturlīdzekļu piedziņu, ne kopdzīves laikā sadāvinātajām mantām. Tas atkarīgs no katra cilvēka vērtību sistēmas. Taču ģimene mūsdienās netiek turēta godā, par to liecina arī tas, ka ir maz reģistrēto laulību. Bērni dzimst, bet vecāku attiecības netiek juridiski noformētas,” domās dalās A. Bērziņa. Sāp sirds par neaizsargātajām māmiņām
Arī Cēsu rajona tiesas tiesnese Daina Ročāne atzīst, ka šķirto laulību skaits rajonā ir liels. Turklāt tiesnese atzīst, ka laulību šķiršanas lietas kļūst arvien sarežģītākas.
“Kādreiz vienkārši ņēmām un izšķīrām. Bet šobrīd pirms laulības šķiršanas jābūt skaidriem arī visiem ģimenes tiesiskajiem jautājumiem – par uzturlīdzekļiem, saskarsmi, ikdienas aizgādību, kopīgās mantas un personiskās sadzīves priekšmetu sadali, par kopīgu ģimenes mājokli. Un gadās, ka šie strīdi pāriem ievelkas vairāku gadu garumā,” saka D.Ročāne un turpina: “Runājot par ģimeniskajām vērtībām, tiešām jāsaka, to nav. Un nav svarīgi, vai pāris bijis laulāts, vai dzīvojis kopā nereģistrēts. Tomēr tā ir bijusi ģimene. Ja šķir kopdzīvi, tas nozīmē, ka ģimene nav saglabāta. Un bērni šo procesu pārdzīvo ļoti. Tas viņiem ir psiholoģisks trieciens. Daudziem bērniem nepieciešama psiholoģiskā palīdzība. Ja vecāki šķiras un tam nav sagatavojuši bērnu, domāju, tā jau ir emocionāla vardarbība pret bērnu. Daudzi pāri tiešām nepadomā par to, kā jūtas viņu atvases, kuras negribot šķiršanas gaitā ir iesaistītas.”
Runājot par oficiālām laulībām un to, kam tas ir svarīgi, tiesnese saka: “Formālā puse vajadzīga vājākajam elementam ģimenē – tā ir sieviete. Piedzimst bērns, viņa paliek mājās ar mazuli, ir bez darba un bieži vien arī bez jebkādiem iztikas līdzekļiem. Ja laulība bijusi oficiāla, tad šķiršanās procesā no vīrieša ir iespējams dabūt kaut simbolisku finansiālu atbalstu. Redzam, ka ļoti daudzi uzturlīdzekļus piedzen nevis laulībā dzimušiem bērniem, bet faktiskas kopdzīves laikā dzimušiem. Un tā ir tā problēma, ka sievietes turpina sisties pa dzīvi, bet vīrieši aiziet dzīvot pie savām mātēm vai labāk situētām sievietēm. Un dzīvo bez bēdu.”
D.Ročāne saka – ik gadu arvien palielinās arī paternitātes lietu skaits.
“Tagad sievietes cīnās un nosaka paternitāti. Tas tagad ir ļoti vienkārši. Veic DNS analīzi, un viss tiek noskaidrots. Paternitātes noteikšana arī lielākajai daļai sieviešu ir svarīga tādēļ, lai no bērnu tēviem piedzītu kaut minimālos ikmēneša uzturlīdzekļus. Jā, un sāp sirds par to, ka mūsu māmiņas un bērni ir neaizsargāti. Ka viņas paliek ar bērniņu rokās kā pie sasistas siles, bet vīrieši aiziet, cepuri pacēluši,” pārdomās dalās tiesnese.
Komentāri