Pirmdiena, 29. jūlijs
Vārda dienas: Edmunds, Edžus, Vidmants

Atpūta pie upēm un ezeriem – tiesības un pienākumi

Druva
23:00
13.05.2008
31
200805132349204809

Vasarā cilvēki labprāt izvēlas atpūtu pie ūdens un uz tā, taču ne reti tiek ignorētas normatīvo aktu prasības par tauvas joslu pie ūdeņiem, kā arī, izmantojot motorizētos ūdens transporta līdzekļus, netiek ņemti vērā noteikumi. Lai pārrunātu šos jautājumus, uz sarunu aicinājām Valsts vides dienesta jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes vecāko inspektoru Uldi Lencbergu un Valsts policijas Cēsu rajona policijas pārvaldes priekšnieka vietnieku Jāni Gobu. Tauvas josla jāievēro

– Vispirms vajadzētu atgādināt par tauvas joslu, jo šis jautājums ik pa laikam aktualizējas.

U.Lencbergs: – Tauvas joslas prasības jāievēro gan zemes īpašniekiem, gan lietotājiem. Ja cilvēks iegādājies īpašumu pie ūdeņiem, viņam jāatceras, ka ezers nav viņa īpašums. It īpaši, ja ezers ir publiskais, ikvienam ir tiesības to izmantot, un šīs tiesības jānodrošina.

Cēsu rajonā ir desmit publiskie ezeri, kam tauvas josla ir desmit metri, pārējiem ezeriem tā ir četri metri.

– Bet gar privātajiem ezeriem?

U.Lencbergs: – Ja ūdens tilpe atrodas viena īpašnieka zemē, tauvas joslu var nenoteikt, jo citiem to nav iespējams izmantot. Ja ezers ir vismaz divu zemes īpašnieku robežās, tavas josla ir četri metri. Cilvēkiem jārēķinās ar to un jānodrošina brīva pieeja ūdenstilpei.

– Kas jāņem vērā tauvas joslas lietotājiem?

U.Lencbergs: – Tauvas joslu reglamentē Zvejniecības likuma 9.pants. Tauvas joslas bezmaksas lietošana bez iepriekšējas saskaņošanas ar zemes īpašnieku paredzēta: kājāmgājējiem; zivju resursu un ūdeņu uzraudzībai un izpētei; robežapsardzībai; vides aizsardzības, ugunsdrošības un glābšanas pasākumu veikšanai.

Pēc saskaņošanas ar zemes īpašnieku tauvas joslā ir atļauta: laivu un kuģu piestāšana (izņemot zvejas uzraudzības dienesta laivas un kuģus, kuriem piestāšanas nav jāsaskaņo, ja tie izmantoti, pildot dienesta pienākumus), to izkraušana un pagaidu uzglabāšana; laivu un kuģu pārziemošana, būve un remonts; zvejnieku apmetņu ierīkošana, atpūta, zvejas rīku žāvēšana un citas ar zveju saistītas darbības, kā arī ūdenstūristu apmetņu ierīkošana.

Cilvēkiem, kuri izmanto tauvas joslu, vajadzētu izturēties ar sapratni gan pret zemes īpašnieku, gan apkārtējo vidi, jo likumā arī teikts, ka minētās darbības drīkst veikt, ievērojot vides aizsardzības normas.

Vēlreiz uzsveru, ka šīs darbības jāsaskaņo ar zemes īpašnieku, un viņš var norādīt, kur to darīt.

– Īpašnieks to var arī neļaut?

U.Lencbergs: – Ja likumā teikts, ka „pēc saskaņošanas”, acīmredzot var arī neļaut. It īpaši, ja īpašniekam nācies izbaudīt ūdenstūristu vai atpūtnieku atstātos sveicienus. Cilvēks, kurš iegādājies vai atguvis īpašumu pie ūdeņiem, grib, lai piekraste būtu tīra, sakopta, nereti ieguldot darbā līdzekļus. Un redzot, ka cilvēki atkal nāk un piedrazo, pacietības mērs ir pilns, un viņš var neļaut tur uzturēties. Galējais līdzeklis ir žogu ierīkošana, bet te īpašniekam jāsaprot, ka likums jāievēro un piekļuve tauvas joslai jānodrošina. Ja neizdodas tikt galā ar atpūtniekiem, jāsauc talkā policija vai vides inspektori.

J.Goba: – Pirmos zvanus par sadzērušos ūdenstūristu uzvedību saņēmām līdz ar pirmajām siltajām dienām. Sākas laivošana pa Gauju, nereti to pavada alkohola lietošana. Dažus pārlieku salietojušos esam noņēmuši no trases.

– Cilvēki pauduši neizpratni par teritorijas iežogošanu pie Niniera ezera.

U.Lencbergs: – Aizbraucu, apskatījos un secināju, ka viss tur ir kārtībā. Saimnieks žogu ierīkojis atbilstoši likuma prasībām, nav ierobežota pieeja pie tauvas joslas.

Varbūt padomju laikā kaut kur ir uzbūvēti īpašumi pie pašām ūdenskrātuvēm, jo tad tādas tauvas joslas nebija. Tur nu nekā vairs nevar darīt. Bet kopš neatkarības atgūšanas likumdošana paredz tauvas joslu.

– Dažkārt cilvēks brauc pa ceļu, ierauga ūdenskrātuvi un dodas makšķerēt, bet vēlāk izrādās, ka tas ir privātīpašums.

U.Lencbergs: – Šādā gadījumā jābūt zīmei, kas norāda, ka tas ir privātais dīķis, kurā makšķerēt aizliegts. Ja nav, cilvēks tiešām var nodomāt, ka tā ir koplietošanas ūdenskrātuve. Protams, gadās, ka paši makšķernieki norauj zīmes un saka, ka tur tādu nav bijis.

– Tauvas josla attiecas arī uz upēm?

U.Lencbergs: – Tieši tāpat, kā uz ezeriem. Rajonā ir divas publiskās upes – Gauja no Valmieras rajona līdz Rīgas rajonam un Brasla no HES līdz ietekai Gaujā. Pārējās ir privātās upes, arī Gaujas augštece.

Tauvas joslu nosaka tā: ja ir stāvkrasts – no augšējās malas, ja lēzens krasts – pēc vidējā ūdens līmeņa. Publiskajās upēs tauvas josla ir desmit metri, pārējās – četri.

– Tātad, braucot pa Gauju, nevar izkāpt un rīkot apmetni, kur ienāk prātā?

J.Goba: – Nē, tāpēc jau Gaujas Nacionālais parks un atsevišķi uzņēmēji, kā “Žagarkalns”, “Rakši”, ierīkojuši īpašas apmetnes ar visu nepieciešamo, lai ūdenstūristi varētu piestāt. Bet netrūkst arī tādu, kuri domā, ka viņiem atļauts viss.

U.Lencbergs: – Daudz nosaka arī konkrētās vietas tīrība. Ja tā tiek regulāri sakopta, daudzi tomēr padomās, pirms kaut ko nometīs zemē. Savukārt, ja jau valda nekārtība, daudz vieglāk sekot sliktajam piemēram. Ir arī Cēsu pusē šādi negatīvi piemēri. Piemēram, Lazdiņa ezers Vidzemes šosejas malā, kur pat kauns iegriezties. Saimnieki mainās bieži, teritorija neapsaimniekota, katrs dara, kā grib. Veidojas atkritumu kalni, ko neviens nevāc. Laivotājus kontrolēs aktīvāk

– Tagad par ūdens transporta līdzekļiem. Vai jāreģistrē visas laivas?

J.Goba: – Airu laivu reģistrēšana ir brīvprātīga, obligāti tas jādara, ja ir motorlaiva ar dzinēja jaudu vismaz pieci zirgspēki. Šāds braucamrīks jāreģistrē CSDD, vadītājam jābūt laivas vadīšanas tiesībām un atļaujai izmantot laivu konkrētajā ezerā. Ūdenskrātuvēs, kas atrodas Gaujas Nacionālajā parkā, motorlaivas un ūdens motociklus izmantot aizliegts. Iecerēts arī Ungurā aizliegt braukt ar motorizētajiem ūdens transporta līdzekļiem, izņemot kontrolējošās institūcijas. Jau saņemtas sūdzības, ka ūdens motociklu braucēji ārdās un traucē citiem. Tāpēc, sākoties siltajam laikam, kontrolējam ezerus. Tagad mūsu rīcībā ir jaudīga motorlaiva, lai kontroli varam veikt kvalitatīvi.

U.Lencbergs: – Pašvaldībām ir tiesības noteikt, kur ar motorlaivām un ūdens motocikliem drīkst braukt, kur ne. Piemēram, Ineša ezerā ūdens motociklu, motorlaivu un kuteri drīkst lietot katru trešdienu diennakts gaišajā laikā – no vienas stundas pirms saules lēkta līdz vienai stundai pēc saules rieta. Tātad, braukt gribētājiem jānoskaidro arī šī informācija. Aizliegumi neattiecas uz laivām ar motoru, kura jauda nepārsniedz 3,68 kW.

– Ar ko šovasar jārēķinās braucējiem?

J.Goba: – Kopā ar vides dienestu veiksim aptverošas pārbaudes, ne tikai kontrolējot, kur drīkst braukt, kur ne, bet arī pārbaudot, vai transporta līdzeklis ir reģistrēts, vai braucējam ir tiesības, vai viņš nav lietojis alkoholu. Administratīvo pārkāpumu kodeksa 117. pants paredz atbildību par kuģošanas noteikumu pārkāpumiem. Piemēram, par kutera, ūdensmotocikla, motorlaivas vai jahtas vadīšanu iekšējos ūdeņos, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija pārsniedz 0,5, bet nepārsniedz 1,5 promiles, kuģošanas līdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no simt līdz divsimt latiem un atņem kuģošanas līdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku no sešiem mēnešiem līdz gadam.

Ja pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija pārsniedz 1,5 promiles, uzliek naudas sodu kuģošanas līdzekļa vadītājam no divsimt līdz trīssimt latiem un atņem vadīšanas tiesības uz diviem gadiem.

– Ja aiztur par kuģošanu alkohola reibumā, vai tiek atņemtas arī autovadītāja tiesības?

J.Goba: – Pašlaik vēl ne, likums paredz tikai kuģošanas līdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu. Ja piesaistīs šīs tiesības autovadītāja apliecībai, nāksies palikt bez tām.

– Ja aiztur mednieku?

J.Goba: – Līdzko mednieks atsakās pūst trubiņā vai tiek aizturēts, vadot kādu transporta līdzekli, tostarp ūdens transporta, alkohola reibumā, viņam jāšķiras no ieroča lietošanas atļaujas.

– Ja arī ūdens motociklu vadīšanai vajag tiesības, kā tad ar motociklu izīrēšanu izbraukšanai?

J.Goba: – Šis bizness ir beidzies, jo bez tiesībām ūdens motociklu vai motorlaivu vadīt aizliegts.

Ja ūdenskrātuvē atļauts braukt ar ūdens motocikliem, jāievēro visas normas, lai netraucētu citiem atpūtniekiem. Bet, ja gribas izrādīties un pakļaut citus briesmām, tas jau robežojas ar huligānismu, un par to nāksies atbildēt.

* Publiskie ezeri Cēsu rajonā: Alauksts Vecpiebalgas pagastā, Āraišu ezers Amatas novadā, Inesis – Inešu pagastā, Juveris – Dzērbenes, Mazuma – Vaives, Ratnieku – Līgatnes, Riebiņa – Straupes, Rustēgs jeb Ungura ezers – Raiskuma, Skolas jeb Drustu ezers – Drustu un Taurenes ezers Taurenes pagastā.

* Publiskās upes: Gauja posmā no Valmieras rajona līdz Rīgas rajonam; Brasla — no Braslas ūdenskrātuves aizsprosta līdz ietekai Gaujā.

* Airu laiva – kuģošanas līdzeklis, kurš paredzēts braukšanai ar aira (-u) palīdzību vai motoru, kura jauda nepārsniedz 3,68 kW . * Motorlaiva – atpūtai, tūrismam vai sportam paredzēts kuģošanas līdzeklis bez klāja un atsevišķām no ūdens aizsargātām telpām cilvēkiem, kurš paredzēts braukšanai galvenokārt ar mehāniska dzinēja palīdzību, kura jauda ir lielāka par 3,68 kW un kura garums ir mazāks par 24 metriem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Diskutē, kā uzlabot bērnu zobu veselību

07:10
28.07.2024
7

Kamēr citviet Eiropā ir pašsaprotami, ka bērniem un pieaugušajiem ir veseli zobi, Latvijā ir pašsaprotami, ka zobus mazākā vai lielākā mērā ir skāris kariess. Lai diskutētu par situāciju zobu veselībā un zobārstniecībā, Vispasaules cēsnieku dienās Cēsīs notika paneļdiskusija “Zobārstniecības aprūpes izaicinājumi Latvijā – Vai Cēsis būs pārmaiņu sākums?”. Cēsniece, Rīgas Stradiņa univer­sitātes (RSU) Zobārstnie­cī­bas fakultātes […]

Dzied un stāsta par dzīvi un darbu Norvēģijā

00:00
28.07.2024
29

Vispasaules cēsnieku dienās Cēsu pilsētas pansionātā ar stāstu par dzīvi Norvēģijā un darbu viesojās Ina Vīne. Ina ir dzimusi nītauriete, bet desmit gadus pirms došanās uz ārzemēm nodzīvoja Cēsīs. Tagad jau septiņpadsmit gadi aizvadīti Norvēģijā. Tur, ilgojoties pēc latviskā, viņa spēlē ģitāru un dzied latviešiem tuvās dziesmas, arī tautas dziesmas. Ar tām I.Vīne iepriecināja arī […]

Kā sev nenodarīt pāri, ēdot dārza veltes

07:54
27.07.2024
11

Kurš gan vasarā necenšas iespējami vairāk pamieloties ar vietējo dārzu labumiem. Ogas, augļi, svaigi dārzeņi, to vai nu katrs izaudzē pats, vai nopērk tirgū. Šie labumi ir bagāti ar vitamīniem, antioksidantiem un šķiedrvielām, taču ne katrs tos var ēst, cik vēlas. Šīs dabas veltes var radīt kairinājumu kuņģī, izraisot dedzināšanu un citas nepatīkamas sajūtas. Kādos […]

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
21

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
32
1

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
296

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Tautas balss

Zālēm jābūt lētākām

12:07
28.07.2024
12
Seniore raksta:

“Man izklausās jocīgi, ka pensionāru organizācija ir pret zāļu cenu samazināšanu. Tieši vecākajai paaudzei jālieto dažādi medikamenti, lai justos labāk, lai nebūtu jāiet ārstēties slimnīcā, kas gan pašam, gan valstij izmaksā vairāk. Varbūt Veselības ministrija sabiedrībai pārāk maz skaidrojusi, kā notiks pārmaiņas, kā nodrošinās, ka strādā mazās lauku aptiekas,” pauda seniore no Cēsīm.

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
70
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
31
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
23
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
39
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Sludinājumi