Šovasar apmeklētājiem durvis pirmo reizi vērs Cēsu pils Dienvidu tornis, kas piedzīvojis restaurāciju un kļuvis pieejams.
Jau rakstīts par apjomīgajiem konservācijas un restaurācijas darbiem viduslaiku pils kompleksā, kas īstenoti, izmantojot Eiropas fondu līdzfinansējumu. Divos gados restauratori nostiprināja apmēram divus tūkstošus kvadrātmetru vēsturiskā mūrējuma dažādās pils daļās. Mūru saglabāšanas darbi beidzās pērn, atlicis pabeigt ekspozīcijas iekārtošanu Dienvidu tornī, kas piedzīvojis vislielākās pārvērtības.
Cēsu muzeja Viduslaiku pils nodaļas vadītājs Gundars Kalniņš stāsta, ka turpinās multimediālās ekspozīcijas “Dzīve uz pulvermucas” iekārtošana, lai 1.jūlijā to nodotu apmeklētāju vērtējumam. “Druvai” bija iespēja ielūkoties torņa iekšpusē, tas tiešām bija pārsteidzošs piedzīvojums. Visu redzēto atklāt nevaram, taču saprotams, ka ne tikai iebraucējiem, bet arī cēsniekiem būs interesanti nokļūt vietā, kas līdz šim skatāma tikai no ārpuses.
Ir atjaunota torņa vēsturiskā ieeja, ekspozīcija būs izvietota visos četros stāvos. G. Kalniņš stāsta, ka doma par saturisko piepildījumu radusies jau pirms pieciem gadiem, kad bija pieejams finansējums, atlika visu pieslīpēt, lai iegūtu cerēto rezultātu.
“Kultūras mantojuma interpretācijā galvenais izaicinājums – kā sausus, vēsturiskus faktus, tos nesagrozot, nesamākslojot un nevulgarizējot, padarīt interesantus un saprotamus mūsdienu cilvēkam. Mana pieredze rāda, ka visiedarbīgākais ir uzbūvēt dzīvus pirmās personas stāstījumus no tām vēstures liecībām, kas pieejamas. Ja ekspozīcijā apmeklētāju uzrunā tēls no pagātnes, kura teiktais balstīts ticamos avotos, tas nostrādā. Tas nav kāds fiktīvs izgudrojums ar vienīgo mērķi – pārsteigt apmeklētāju,” skaidro G. Kalniņš.
Dienvidu tornis ir viens no ievērojamākajiem viduslaiku militārās arhitektūras paraugiem Baltijā, tas kalpoja gan kā cietums, gan kā aizsardzības būve. Pirmā stāva ekspozīcija vēstīs par torni kā ieslodzījuma vietu, tur video projekcijā būs dzirdami ieslodzīto stāsti, bet otrajā stāvā varēs klausīties pils sargu stāstus par ieročiem, šaušanu, ložu liešanu, pulvera sagatavošanu un citiem aizsardzības aspektiem.
Galvenie būvniecības darbi tornī bija vītņu kāpņu, stāvu pārsegumu un jumta izbūve.
“Parasti cenšamies izvairīties no jebkādiem papildinājumiem, bet bez vītņu kāpņu atjaunošanas nevarējām nodrošināt torņa pieejamību, tāpēc tām bija jāatgriežas savā vietā. Kāpņu vietā bija tukša niša un ļoti bēdīgā stāvoklī esošas, drūpošas sienas, un tā soli pa solim kāpnes tika veidotas. Līdz pat 1990.gadam, stāvot uz otrā stāva pārseguma, varēja lūkoties debesīs. Toreiz tika uzlikts horizontālais jumts, bet citi darbi nesekoja. Kad pirms vairākiem gadiem sākām darboties, šis jumts bija katastrofālā stāvoklī. Tagad tas atjaunots, arī stāvu pārsegumi izbūvēti vietās, kur savulaik atradušies,” stāsta G. Kalniņš.
Tornis atklājis interesantas vēstures liecības, piemēram, trešajā stāvā saglabājies senais flīžu segums. Pie četrām no apmēram 30 šaujamlūkām, kas izbūvētas tornī, saglabājušies četri balsta koki ieroču novietošanai. Ar dendrohronoloģisko datēšanas metodi noskaidrots, ka tie cirsti ap 1538.gadu. Pārējie balsta koki pie šaujamlūkām tagad izgatavoti kā rekonstrukcija.
G. Kalniņš skaidro, ka torņa iekšpusē var redzēt arī 30.gadu un 60.gadu restaurācijas pēdas: “Var teikt, tornis ir arī kā restaurācijas darbu piemineklis. Iepriekšējo paaudžu centieni bijuši ļoti svarīgi, jo bez tiem šī būve nebūtu tāda, kāda ir šobrīd. Jau kopš 30. gadiem bijis mērķis atklāt šo torni apmeklētājiem, bet to neizdevās īstenot. Tagad tas noticis.”
Topošajā ekspozīcijā visos stāvos dažādos veidos izmantotas mūsdienu tehnoloģijas, tostarp arī, lai interesantā veidā varētu aplūkot izrakumos atrastos priekšmetus.
“Galvenā vērtība ir tornis,” uzsver vēsturnieks. “Saturs ir pakārtots, bet tas sniedz svarīgu papildu informāciju. Gribam izveidot visu tā, lai informācija nav uzbāzīga, lai tā netraucē sajust torņa būtību, bet lai apmeklētājs, izejot cauri ekspozīcijai, būtu ļoti daudz sapratis. Tā ir tā pievienotā vērtība, nevis izklaidēšana izklaidēšanas pēc. Svarīgs ir kvalitatīvs saturs, lai apmeklētājs izietu iedvesmots un ar vēlmi uzzināt kaut ko vairāk.”
Komentāri