Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Skābenes – ne tikai pavasara gardums

Sarmīte Feldmane
23:00
24.06.2020
217
Skaabenes 1

Raunas pagasta SIA “Viesturi R” skābeņu novākšana rit pilnā sparā. “Pavasaris skābenēm ļoti labvēlīgs,” teic saimnieks Jānis Ģipslis. Pirmā raža tika vākta 12.maijā, parasti tas notiek no 6.līdz 20.maijam atkarībā no tā, kāda bijusi ziema, cik mitra augsne, cik silts laiks.

Saimniecībā skābenes aug gandrīz deviņos hektāros, sējumi nepārtraukti tiek atjaunoti. Sezonā, kas atsevišķos gados ir līdz pat septembra beigām, tiek novāktas trīs līdz astoņas ražas.
“Audzējam triju šķirņu skābenes, lai var salīdzināt. Katrai kādi laikapstākļi patīk labāk un dod lielāku ražu,” saka saimniece Ina Ģipsle, bet jaunais saimnieks Dāvis uzsver, ka pavasarī nekad nevar paredzēt, kāda būs sezona.

Šis pavasaris mainīja arī saimniecības darbinieku ikdienu. “Darījām visu nepieciešamo, ko prasa ārkārtējā situācija. Risks liels. Visi vēlas strādāt, bet, ja kas notiks, darbs apstāsies gan mums, gan pārstrādātājiem,” atgādina Jānis un piebilst, ka, aizvedot izaudzētās skābenes pārstrādātājiem, šoferim vienmēr izmērīta temperatūra.

Raunā audzētās skābenes tiek piegādātas dažādiem pārstrādātājiem, noslēgti līgumi. “Kad sākās krīze, jau martā bija zvanītāji ar jautājumu, kad būs skābenes, jo noliktavas tukšas,” pastāsta saimniece.
“Viesturi R” skābenes audzē vairāk nekā 20 gadu un par pieprasījumu sūdzēties nevar.

“Visu nosaka kvalitāte. Mums nav jāpierāda, kas esam, mūs pazīst. Mārketings vienkāršs – kvalitāte, precīzas piegādes. Mans gala produkts nav tas, ko novācu, sakrauju mašīnā un aizvedu, bet tas, kas jau ir burciņā un ar kuru, redzot veikalā, varu lepoties, ka iznācis kas garšīgs un cilvēki to novērtē. Man jāatbild arī par gala produktu, tāpat kā strādnieki atbild, ko un kā izdara,” pārdomās dalās Jānis, bet Ina papildina: “Pārtikas pārstrādes uzņēmumos kvalitātes kontrole ir ļoti stingra. Pārtikas izsekojamība nav tukši vārdi, tā ir katra atbildība.”

Lai izaudzētu kvalitatīvu produkciju, vajadzīgi atbildīgi darbinieki. “Jāstrādā daudz, viss jāizdara ļoti precīzi un īsā laikā. Skābenes ir kaprīza kultūra. Mācīties, gūt pieredzi varu gadu, rudenī redzams, ka esi kļūdījies. Nav mums paaudzēs krātas pieredzes, kā tas ir citās nozarēs,” saka Dāvis, atgādinot, ka skābenes daudz vairāk nekā citas tradici­onālākas lauksaimniecības kultūras ietekmē laikapstākļi. Ja nolīst stiprs lietus, kvalitāte zūd, uznāks krusa, viss pagalam. Bijis arī, ka krusa nopostīja laukus un tad nācās sākt no gala, tika zaudētas vairākas nedēļas . “Mums palaimējās, kad nesen apkārt bija krusa, tā līdz mums neatnāca, arī stiprais lietus ne. Pagājušajā vasarā pāris lokālo lietus gāžu gan bija,” pastāsta Dāvis.
Dāvis atklāj, ka tiek domāts par skābeņu lauku laistīšanas sistēmu, un atgādina, ka šai kultūrai neder tās, ko izmanto citām. “Pēc Jāņiem pēcpusdienās saule dedzina un augi ir saguruši. Šopavasar jūtams, ka ultravioletais starojums augsts. Latvijā daudz tiek diskutēts par augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļu lietošanu. Vispirms jau – zemnieks nav ieinteresēts saindēt zemi, ja domā saim­niekot ilgtermiņā. Augiem jādod tas, kas nepieciešams. Kon­trole un sodi par pārkāpumiem ir bargi. Augu aizsardzības līdzekļus neizmantojam,” stāsta Dāvis.

Saimniecībā ir gan pastāvīgie, gan sezonas strādnieki. Lielākā daļa no viņiem “Viesturi R” strādā jau ilgus gadus. “Darbā ņemam tos, kuri grib strādāt. Darbs ir atbildīgs,” uzsver saimnieks. Saimniecība izmanto valsts piedāvāto iespēju un sezonas laukstrādniekiem maksā 15 procentu ienākuma nodokli. Strādājošie ir arī sociāli apdrošināti. “Sezonas strādnieki ir ieinteresēti nopelnīt īstermiņā. Lauksaimniecībā šāda iespēja ir. Ja sezona garāka par 65 dienām, ir citi noteikumi. Svarīgi darbiniekiem nodrošināt sociālās garantijas. Tas, ka nodokļi jāmaksā, nav apspriežams,” saka Jānis, bet Dāvis ar smaidu piebilst, ka adrenalīnu var iegūt arī citādi, nevis nemaksājot nodokļus.
“PVN pieci procenti dārzeņu audzētājiem ir labs atbalsts. Dārzeņkopjiem, kas produkciju iegūst ar roku darbu, PVN bija par augstu. Valsts noteikti ieguva, mazie audzētāji sāka labāk maksāt nodokļus. Cik liels uzcenojums ir veikalos, tas jau ir tirgotāju ziņā. Arī uzņēmuma ienākuma nodokļa maiņa ir atbalsts uzņēmējiem. Nodoklis jāmaksā tikai par ienākumiem, kas nav ieguldīti attīstībā un saimnieciskajā darbībā. Uzņēmējs ir ieinteresēts ieguldīt līdzekļus, domāt par tālāku saimniekošanu,” pārdomās dalās Ina.

Raunā izaudzētās, konservētas burciņās, ir pierasts produkts veikalu plauktos. Skābeņu audzētāji uzsver, ka skābenes nav tikai pavasara gardums, tās var ēst līdz rudenim, tikai reizi nedēļā jānogriež, tad ataugs svaigas. “Paši ļoti reti izvārām skābeņu zupu, bet pievienoju aukstajām zupām. Skābenes labi der gaļas marinādei, piemēram, citrona vietā. Skābeņu skābe ir atšķirīga, tā nesausē gaļu. Der konservētas skābenes, bet jāzina, ka ražotāji pievieno dažādu sāls daudzumu, katrs var izvēlēties. Skābenes der arī zivīm pirms žāvēšanas. Cita garša,” atklāj Ina.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
11

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
51

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
40

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
118

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
104

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
171

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
42
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi