Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Skābenes – ne tikai pavasara gardums

Sarmīte Feldmane
23:00
24.06.2020
53
Skaabenes 1

Raunas pagasta SIA “Viesturi R” skābeņu novākšana rit pilnā sparā. “Pavasaris skābenēm ļoti labvēlīgs,” teic saimnieks Jānis Ģipslis. Pirmā raža tika vākta 12.maijā, parasti tas notiek no 6.līdz 20.maijam atkarībā no tā, kāda bijusi ziema, cik mitra augsne, cik silts laiks.

Saimniecībā skābenes aug gandrīz deviņos hektāros, sējumi nepārtraukti tiek atjaunoti. Sezonā, kas atsevišķos gados ir līdz pat septembra beigām, tiek novāktas trīs līdz astoņas ražas.
“Audzējam triju šķirņu skābenes, lai var salīdzināt. Katrai kādi laikapstākļi patīk labāk un dod lielāku ražu,” saka saimniece Ina Ģipsle, bet jaunais saimnieks Dāvis uzsver, ka pavasarī nekad nevar paredzēt, kāda būs sezona.

Šis pavasaris mainīja arī saimniecības darbinieku ikdienu. “Darījām visu nepieciešamo, ko prasa ārkārtējā situācija. Risks liels. Visi vēlas strādāt, bet, ja kas notiks, darbs apstāsies gan mums, gan pārstrādātājiem,” atgādina Jānis un piebilst, ka, aizvedot izaudzētās skābenes pārstrādātājiem, šoferim vienmēr izmērīta temperatūra.

Raunā audzētās skābenes tiek piegādātas dažādiem pārstrādātājiem, noslēgti līgumi. “Kad sākās krīze, jau martā bija zvanītāji ar jautājumu, kad būs skābenes, jo noliktavas tukšas,” pastāsta saimniece.
“Viesturi R” skābenes audzē vairāk nekā 20 gadu un par pieprasījumu sūdzēties nevar.

“Visu nosaka kvalitāte. Mums nav jāpierāda, kas esam, mūs pazīst. Mārketings vienkāršs – kvalitāte, precīzas piegādes. Mans gala produkts nav tas, ko novācu, sakrauju mašīnā un aizvedu, bet tas, kas jau ir burciņā un ar kuru, redzot veikalā, varu lepoties, ka iznācis kas garšīgs un cilvēki to novērtē. Man jāatbild arī par gala produktu, tāpat kā strādnieki atbild, ko un kā izdara,” pārdomās dalās Jānis, bet Ina papildina: “Pārtikas pārstrādes uzņēmumos kvalitātes kontrole ir ļoti stingra. Pārtikas izsekojamība nav tukši vārdi, tā ir katra atbildība.”

Lai izaudzētu kvalitatīvu produkciju, vajadzīgi atbildīgi darbinieki. “Jāstrādā daudz, viss jāizdara ļoti precīzi un īsā laikā. Skābenes ir kaprīza kultūra. Mācīties, gūt pieredzi varu gadu, rudenī redzams, ka esi kļūdījies. Nav mums paaudzēs krātas pieredzes, kā tas ir citās nozarēs,” saka Dāvis, atgādinot, ka skābenes daudz vairāk nekā citas tradici­onālākas lauksaimniecības kultūras ietekmē laikapstākļi. Ja nolīst stiprs lietus, kvalitāte zūd, uznāks krusa, viss pagalam. Bijis arī, ka krusa nopostīja laukus un tad nācās sākt no gala, tika zaudētas vairākas nedēļas . “Mums palaimējās, kad nesen apkārt bija krusa, tā līdz mums neatnāca, arī stiprais lietus ne. Pagājušajā vasarā pāris lokālo lietus gāžu gan bija,” pastāsta Dāvis.
Dāvis atklāj, ka tiek domāts par skābeņu lauku laistīšanas sistēmu, un atgādina, ka šai kultūrai neder tās, ko izmanto citām. “Pēc Jāņiem pēcpusdienās saule dedzina un augi ir saguruši. Šopavasar jūtams, ka ultravioletais starojums augsts. Latvijā daudz tiek diskutēts par augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļu lietošanu. Vispirms jau – zemnieks nav ieinteresēts saindēt zemi, ja domā saim­niekot ilgtermiņā. Augiem jādod tas, kas nepieciešams. Kon­trole un sodi par pārkāpumiem ir bargi. Augu aizsardzības līdzekļus neizmantojam,” stāsta Dāvis.

Saimniecībā ir gan pastāvīgie, gan sezonas strādnieki. Lielākā daļa no viņiem “Viesturi R” strādā jau ilgus gadus. “Darbā ņemam tos, kuri grib strādāt. Darbs ir atbildīgs,” uzsver saimnieks. Saimniecība izmanto valsts piedāvāto iespēju un sezonas laukstrādniekiem maksā 15 procentu ienākuma nodokli. Strādājošie ir arī sociāli apdrošināti. “Sezonas strādnieki ir ieinteresēti nopelnīt īstermiņā. Lauksaimniecībā šāda iespēja ir. Ja sezona garāka par 65 dienām, ir citi noteikumi. Svarīgi darbiniekiem nodrošināt sociālās garantijas. Tas, ka nodokļi jāmaksā, nav apspriežams,” saka Jānis, bet Dāvis ar smaidu piebilst, ka adrenalīnu var iegūt arī citādi, nevis nemaksājot nodokļus.
“PVN pieci procenti dārzeņu audzētājiem ir labs atbalsts. Dārzeņkopjiem, kas produkciju iegūst ar roku darbu, PVN bija par augstu. Valsts noteikti ieguva, mazie audzētāji sāka labāk maksāt nodokļus. Cik liels uzcenojums ir veikalos, tas jau ir tirgotāju ziņā. Arī uzņēmuma ienākuma nodokļa maiņa ir atbalsts uzņēmējiem. Nodoklis jāmaksā tikai par ienākumiem, kas nav ieguldīti attīstībā un saimnieciskajā darbībā. Uzņēmējs ir ieinteresēts ieguldīt līdzekļus, domāt par tālāku saimniekošanu,” pārdomās dalās Ina.

Raunā izaudzētās, konservētas burciņās, ir pierasts produkts veikalu plauktos. Skābeņu audzētāji uzsver, ka skābenes nav tikai pavasara gardums, tās var ēst līdz rudenim, tikai reizi nedēļā jānogriež, tad ataugs svaigas. “Paši ļoti reti izvārām skābeņu zupu, bet pievienoju aukstajām zupām. Skābenes labi der gaļas marinādei, piemēram, citrona vietā. Skābeņu skābe ir atšķirīga, tā nesausē gaļu. Der konservētas skābenes, bet jāzina, ka ražotāji pievieno dažādu sāls daudzumu, katrs var izvēlēties. Skābenes der arī zivīm pirms žāvēšanas. Cita garša,” atklāj Ina.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
22

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
61

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
99

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
52

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
117

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
59

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
13
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi