Zirgiem lauku sētā visos laikos bijusi vērtība. Tagad tie saistās ar atpūtu, sportu un priecē ainavā. Zirgkopībā Latvijā nav vērojama strauja attīstība, bet tie, kuri izvēlējušies šo nozari, turpina strādāt. Zirgu audzēšana ir dārgs bizness un grūts darbs. Katra dzīvnieka uzturēšana gadā izmaksā līdz pattūkstotim eiro.
Raunā, Baižkalnā, garāmbraucot vienmēr redzami zirgi. “Baižkalna staļļi” ir zirgkopības saimniecība, kas nodarbojas ar tūrismu, arī bērnu un pieaugušo apmācību. Savu reizi mācībās tiek paņemts arī kāds cita saimnieka zirgs.
“Strādājam. Lai kādi apstākļi, par zirgiem jārūpējas. Skolēni, mācoties mājās, bija noguruši, labprāt nāca uz staļļiem. Te nav problēmu ievērot distanci, jo katrs ir pie sava zirga, un tāpat treniņos attālums ir jāievēro,” stāsta “Baižkalna staļļu” saimniece Tatjana Jankovska un piebilst, ka pagājušajā vasarā jaunie jātnieki piedalījušies daudzās sacensībās, pabijuši arī Igaunijā. Bērniem, kuri trenējas, tas ir svarīgi. Patlaban treniņus apmeklē 12 bērni un jaunieši no Raunas, Priekuļiem, Cēsīm, Smiltenes un citām apkārtnes vietām.
Vērtējot šo pavasari, staļļu saimniece atzīst, ka nebija pasākumu, kuros parasti vizināja cilvēkus, ļāva jāt bērniem, nebija plašu kāzu, uz kurām aicināja, ekskursanti nebrauca, bet ikdiena nemainījās.
Patlaban saimniecībā ir 15 zirgi. Saimniece atzīst, ka agrāk lielākoties bijis ap 12. “Pērn atskrēja divi kumeliņi, šogad būs, nākamgad arī. Pērn un aizpērn izdevās pa diviem zirgiem pārdot. Šogad plānojam pārdot vienu. Katrs zirgkopis taču grib izaudzēt čempionu,” pastāsta zirgkope.
T.Jankovska piekrīt, ka Latvijā zirgu paliek mazāk. Pēdējos piecos gados to skaits samazinājies par vairākiem tūkstošiem. “Pārdot zirgu var gandrīz tikai uz ārzemēm, Latvijā iespēja maza. Tirgus krīzes dēļ bija pieklusis, līdzko robežas veras, parādās arī interese. Ārzemnieki grib piecus sešus gadus vecus, mierīgus, izskatīgus zirgus, ar labu raksturu. Tādus, ar kuriem var droši jāt. Līdz pieciem gadiem tie ir jāizaudzē. Gadās, kad kāds, izpētījis ciltsrakstus, grib iegādāties konkrētas ķēves un ērzeļa kumeļu. Latvijā tas notiek ļoti reti,” pārdomās dalās T.Jankovska un uzsver, ka Latvijā laukos zirgkopība kaut nelielā mērā ir saistīta ar tūrismu. Protams, sporta bāzēs galvenais ir sports.
Tatjana ir pārliecināta – ja ir galva uz pleciem un normāli saimnieko, viss notiek. “Protams, nav tādi ienākumi kā produktīvajā lopkopībā vai graudkopībā. Varbūt vairāk vajadzīga veiksme, bet svarīgākais ir prast izaudzēt kvalitatīvus zirgus. Šajos gados izaudzēts daudz kumeļu un gandrīz visi pārdoti,” saka zirgkope.
Saimniecībā paši audzē zirgiem graudus, nedaudz arī kartupeļus, kurus pārdodot, ja nepieciešams, var pabalstīt zirgkopību. “Baižkalna staļļi”, piesaistot finansējumu, īstenojuši divus projektus, lai iegādātos tehniku. Pamazām tiek domāts par vēl vienu, lai varētu iegādāties traktoru.
Tūlīt pēc Jāņiem sāksies siena laiks, kas vienmēr ir saspringts. Ir vēl viens liels darbs – “Baižkalna staļļu” saimnieki atjauno veco muižas stalli, kuram šogad 110 gadi. Tiek uzlaboti zirgu boksi, iekārtota telpa jaunajiem jātniekiem atpūtai, ierīkota telpa zirglietām. “Atjaunojām arku, caur kuru var ienāk bruģētajā pagalmā. Tiks uzstādītas lielas dekoratīvās vāzes. Vecie akmeņi labi saglabājušies. Vecajam ir savs šarms,” teic Tatjana un uzsver, ka profesija un nodarbošanās izvēlēta mūžam. Arī vecākā meita Margarita domā par darbošanos ar zirgiem.
“Līgatnes zirgi” ir neliels stallis klusā meža ielokā Līgatnes pagastā. Saimniece Madara Braslava atzīst, ka aizvadītā ārkārtējā situācija devusi iespēju, tiem, kam patīk zirgi, kuri trenējas, vairāk laika būt kopā ar dzīvniekiem. Patlaban te tiek aprūpēti 14 zirgi. Tie ir gan saimnieces, gan citu privātie zirgi, kuri tiek turēti Līgatnē. “Īpašnieki biežāk brauca pie saviem zirgiem, jaunieši trenēties. Visam bija vairāk laika,” teic Madara un pauž gandarījumu, ka pamazām atsākas sacensības, arī pašiem iecerētas treniņsacensības.
Vērtējot zirgkopības nozari, līgatniete uzsver: “Tās nākotni vērtēju pozitīvi. Beidzot tiek sakārtoti ciltsdarba jautājumi. Latvijā audzētie zirgi kļūst aizvien augstvērtīgāki. Daudzi no tiem guvuši labus panākumus pasaulē. Tie, kam ir zirgi, saprot, ka jāveido labi ganāmpulki. Tiek iesaistīti treneri. Ne tikai vietējie, arī no ārzemēm,” stāsta zirgkope un trenere. Madara uzsver, ka zirgkopji arī sāk novērtēt savu darbu. Pirms gadiem Latvijā audzētie zirgi tika pārdoti ļoti lēti.
Arī “Līgatnes zirgi” regulāri pārdod kādu izaudzēto zirgu. “Taču mums zirgkopība vairāk ir veselīga dzīvesveida popularizēšana. Jāmāk kopt zirgus. Strādājam, lai dzīvnieki justos labi un jātnieki būtu apmierināti,” saka Madara Braslava.
Liepas pagasta “Bokalderu” staļļa saimniece Evija Brauna – Upīte uzsver, ka zirgkopji, lai kādi laiki vai krīzes, vienmēr ķepurojas. “Tiem, kuri saimnieko tālāk no Rīgas, iespējas ir daudz mazākas. Priecājos par katru, kurš nāk trenēties,” saka zirgkope un trenere un ar gandarījumu piebilst, ka pēdējā laikā interese par zirgiem palielinājusies. Sacensības jaunajiem jātniekiem tiek rīkotas arī uz vietas. Evija pastāsta, ka viņu saimniecība ir neliela un nevar atļauties gan maksāt biedru naudu federācijai, gan iegādāties nepieciešamo, lai brauktu uz sacensībām. “Ļoti noderētu atbalsts nozarei. Ieteikums – rakstīt projektus un tā piesaistīt finansējumu – arī nav tik vienkārši izpildāms. Lai izaudzētu zirgu, vajadzīgs laiks. Par cik var pārdot, situācijas dažādas, pārpircēji samazina cenas. Pamazām paši kļūstam gudrāki,” pārdomās dalās liepēniete Evija Brauna – Upīte un uzsver, ka zirgi ir viņas vaļasprieks, sirdslieta un darbs.
Komentāri