Interese par arheologa Jāņa Apala mūža darbu – no Āraišu ezera dzīlēm pacelto seno letgaļu ezerpili – turpmāk varētu krietni pieaugt. Par to šovasar pirmie pārliecinājās Āraišu Ezerpils arheoloģiskā parka viesi, kas ieradās, lai aplūkotu modernu ēku ar tajā izveidotu mūsdienīgu
apmeklētāju centru. Dizaina biroja H2E iekārtotā vēstures ekspozīcija dod iespēju iztēloties, kā arheologs Jānis Apals nira Āraišu ezerā, meklējot nogrimušo pili.
Apmeklētāju centra atvēršanas dienā viesu kuplajā pulkā bija cilvēki, kas tā vai citādi piedalījušies vai atbalstījuši šī tūrisma objekta īstenošanu. Tapusi arheoloģiska ekspozīcija modernās sienās. Tajā pielietoti emocionāli, pat neparasti risinājumi. Jaunajā ēkā iekārtotajā vidē piedzīvojums – iegrimt vēstures dzīlēs – sagatavots mūsdienu bērniem un pusaudžiem, kurus arī tehnoloģiju laikmetā var pārsteigt ar vēstures faktiem, tikai jārod tiem mūsdienīgs risinājums. No ieniršanas zināšanu dzīlēs patraucē tādi kā zemūdens labirinti, baida negaisa mākoņu tuvošanās un pērkondārdi. Ekskursijas dalībnieki saprot un jūt, ka Jānis Apals, ar akvalangu nirstot Latvijas ezeru tumšajās dzīlēs, bez luktura neko nevarētu saskatīt un no dziļuma izcelt sen nogrimušus priekšmetus, kas nu redzami ekspozīcijā. Zinātniskais izskaidrojums un iztēle visu paaudžu apmeklētājiem palīdz atdzīvināt seno cilvēku dzīvesveidu.
Muzeoloģes Sandas Salmiņas darbs jaunuzcetajā apmeklēju centrā, strādājot pie ekspozīcijas satura, ieklausoties vēsturniekos – autoritātēs virknē faktus un lietas, kuras vērts iepazīt. Amatas novada pašvaldības izvēle sadarboties ar arhitektu biroju H2E, kuru vada Ingūna un Holgers Eleri, attaisnojusies ar uzviju. Pamatojoties uz 8./ 9.-10. gs. seno letgaļu dzīvesvietas rekonstrukciju, kas jau sen skatāma Āraišu ezerā, ekspozīcija zem jumta dod priekšstatu, kā arheologs Jānis Apals 60. un 70. gados strādājis, apsekojot Latvijas ezeru gultnes, izcēlis no tiem atradumus. Ekspozīcija ir īpaša ar to, ka bērni un jaunieši aicināti iztēloties sevi par dzīļu pētniekiem, iejūtoties hidroarheoloģiskajā ekspedīcijā.
“Ekspozīcija veidota kā izziņas un iedvesmas vieta, kurā ienākot, pašiem jākļūst par atklājējiem, atrodot, ieraugot un paturot atmiņā vērtīgāko,” skaidro muzejpedagoģe Sanda Salmiņa. Māksliniece Ingūna Elere, piektdien vērojot pirmo apmeklētāju emocijas, varēja pārliecināties, ka doto iespēju, pašiem darbojoties ekspozīcijā, jauni un ne tikai jauni ar azartu ienirst izveidotajā iedomu ezerā. Viļņus imitē zilas lentes, kas lāsumo no griestiem līdz grīdai. Vēstures interesenti enerģiski šķeļ viļņus un uziet dzelmē apslēptās zināšanas. Āraišos radītā dzelme dažā ziņā atgādina rakstnieka Žila Verna fantāzijas, kā cilvēks reiz tiks dziļākajās jūrās.
Tos, kuri zināja Jāni Apalu, viņa mūža darbu ezerpils izcelšanā, ekspozīcija ieinteresēs ar to, kā attēlots arheologa zinātniskais darbs, veikts pie rakstāmgalda un grāmatu grēdām. Ekspozīcija nāk klajā, kad Latvijas Arheologu biedrība Āraišu Ezerpili ir pasludinājusi par 2020.gada arheoloģisko pieminekli, un šai gadā aprit 90 gadi, kopš Jānis Apals dzimis. Ekspozīcijas satura veidošanā līdz ar Sandu Salmiņu strādājis Guntis Zemītis no Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta, Dace Tabūne no Cēsu Vēstures un mākslas muzeja.
Pati apmeklētāju centra ēka, kas tapusi kādreizējās biļešu kases necilās ēciņas vietā, jau iepriekš arhitektūras speciālistu augsti novērtēta kā moderns un lepošanās vērts nams Latvijā koka jaunbūvju vidū. Amatas novada pašvaldības vārds lasāms arhitektūras gada balvas Latvijā konkursa laureātu skaitā.
Āraišu Ezerpils arheoloģiskais parks pievilcīgāks 21. gadsimta tūristiem sāka šķist ar pieteikumu starptautiskā projektu konkursā. Pieteikumu aizsāka toreizējā parka vadītāja Jolanta Sausiņa, bet vērienu deva tas, ka projekta pieteikumu Eiropas Savienības finansējuma saņemšanai kultūras un vēstures mantojuma saglabāšanā kopīgi iesniedza septiņas Vidzemes pašvaldības, tajā skaitā Amatas, Cēsu un Pārgaujas. Katrā no tām ir Eiropas un Pasaules mēroga vēsturiskās vērtības, kuras interesē tūristus.
Āraišu arheoloģiskā parka vadītāja Eva Koljera par pašvaldības dalību starptautiskā projektā sacīja: “Beidzot ir realizēts sapnis par ekspozīciju, ceru, tas attaisno visu iepriekšējo darbinieku vēlmes. Ekspozīcijas veidošana bija ārkārtīgi sarežģīts un koordinēšanas ziņā liels process. Sanda Salmiņa, ekspozīcijas satura veidojot, ir radījusi lielu paliekošu vērtību. Paldies arheoloģei, Jāņa Apala dzīvesbiedrei Zigrīdai Apalai, kura ne tikai šīs ekspozīcijas veidošanu atbalstījusi, bet vienmēr rūpējusies par kultūras un vēstures mantojuma saglabāšanu.”
Amatas novada pašvaldības vadītāja Elita Eglīte, aicinot aplūkot arheoloģijas eskpozīciju, sacīja: “Skatieties jauno ekspozīciju ar tādām acīm, kā to būtu skatījies Jānis Apals. Viņš nebija pagātnes cilvēks, kaut pētīja pagātni. Jānis Apals vienmēr skatījās rītdienā, viņš bija šodienas un rītdienas cilvēks, viņu vadīja doma, lai mēs iepazītu vēsturi un zinātu sak-nes.”
Komentāri