Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Simbolisks un finansiāls žests

Jānis Gabrāns
23:00
20.07.2020
9
Pumpurmaja Fotomarta 1

Sešos Cēsu vecpilsētas namos kāds darbs tiks veikts ar novada pašvaldības konkursā privātīpašumā esošo kultūras pieminekļu saglabāšanai piešķirto finansējumu.

Cēsu novada pašvaldība konkursam atvēlēja 20 000 eiro, nosakot, ka vienam projektam pieejamais maksimālais līdzfinansējuma apjoms nepārsniedz 5000 eiro. Interese par šo atbalsta iespēju izrādījās liela, tika saņemti 16 pieteikumi, to kopējā summa sasniedza gandrīz 80 tūkstošus eiro, tādēļ komisijai nācās rūpīgi vērtēt, kurām iecerēm sniegt atbalstu. Pašvaldības Attīstības un būvniecības pārvaldes vadītāja Santa Bormane neslēpj, ka uzdevums nav bijis viegls: “Lielā konkurence vislabāk parāda, ka namīpašniekiem šāds atbalsts svarīgs. Ir skaidrs, ka konkurss tiks turpināts arī nākamgad. Pašvaldībā runāsim par iespējām palielināt kopējo atbalsta summu, bet tas lielā mērā atkarīgs no budžeta iespējām. ”

Konkursu pašvaldība rīkoja sadarbībā ar biedrību “Cēsu mantojums”, kuras darbības mērķis ir atpazīt un saglabāt Cēsu vēsturisko ēku vērtības, dzīvojot 21.gadsimtā. Biedrības pārstāve Dita Trapenciere stāsta, ka interesi par iespēju iegūt līdzfinansējumu jutuši jau tūlīt pēc konkursa izsludināšanas. Daudzi veco ēku saimnieki nākuši uz konsultācijām, zvanījuši: “Ja šāds pašvaldības atbalsts būtu jau pirms vairākiem gadiem, iespējams, šobrīd vecpilsēta izskatītos citādi, bet labāk vēlāk nekā nekad. Šis atbalsts drīzāk ir kā stimuls uzsākt vai turpināt lielākus darbus, jo vajadzīgā summa parasti ir lielāka. Noteikts, ka īpašniekiem jāiegulda līdzfinansējums 30 procentu apmērā, bet lielākoties viņi iegulda krietni vairāk. Pieteiktie projekti jārealizē gada laikā, un cēsnieki varēs redzēt, ka vēsturiskie īpašumi sakārtojas. Iecerēto darbu spektrs plašs, tas labi parāda, cik dažāda var būt restaurācija. Tāpēc projekta pieteikumā bija jāiesniedz darbu apraksts, lai būtu skaidrs, ka tā ir restaurācija, nevis remonts, ka cilvēki domā par savu īpašumu atjaunošanu, domā ilgtermiņā.

Redzam, ka vecpilsēta sarosās. Ir ēkas, kurām pēdējā laikā mainījušies saimnieki, viņi vēlas sakārtot savu īpašumu, jau sākuši namu restaurāciju. Tagad, izmantojot šo iespēju, piesaista papildu finansējumu, tā spējot paveikt vairāk.”

Finansējumu varēja saņemt vairākām vajadzībām: būvprojektu izstrādei, izpētei un inventarizācijai, restaurācijai un konservācijai, arī augsti kvalitatīvu autentisko būvdetaļu izgatavošanai un uzstādīšanai gadījumos, kad sākotnējās detaļas zudušas.

Šajās dienās sākas līgumu slēgšana ar namīpašniekiem, kuri saņēmuši atbalstu, kāds daļēju finansējumu, kāds visu pieprasīto summu. Konkursā atbalstīta arī mājas Lielajā Katrīnas ielā īpašnieku iecere veikt logu restaurāciju. Šo ēku cēsnieki zina kā “Lāčplēša” māju, tajā Andrejs Pumpurs sarakstījis savu slaveno eposu.

Pirms gada šo namu iegādājās Elīna un Roberts Neilandi no nodibinājuma “Otra elpa”. Elīna atzīst, ka pašvaldības atbalsts ir svarīgs: “Tas ir gan simbolisks, gan finansiāls žests, ar ko pašvaldība parāda, ka tai svarīgi, lai vecpilsēta tiktu sakopta. Esam pateicīgi par atbalstu, bet ar to neapstājamies. Gatavojam projektu pieteikumus arī citur, kur iespējams piesaistīt finansējumu. Mēģinā­sim soli pa solītim atjaunot ēku vēsturiskajā izskatā, cik nu tas būs iespējams.

Tas, ka mājā tapis “Lāčplēsis”, no vienas puses uzliek papildu rūpes, bet piedod arī īpašu odziņu, vēlamies šo tēmu apspēlēt. Pirmais solis būs tāds, ka logu vietās, kamēr tie būs restaurācijā, ievietosim Pumpura un viņa sievas fotogrāfijas.”

Kopumā konkursā atbalsts piešķirts dažādu restaurācijas darbu veikšanai diviem īpašumiem Rīgas ielā, vecpilsētas zonā, arī īpašumiem Pļavas, Parka un Lie­lajā Līvu ielā, kur jau ceturto gadu pie ēkas atjaunošanas strādā arhitekts Ervīns Krauklis. Viņa pārliecība vienmēr bijusi, ka būtiski ēkā saglabāt visu vēsturisko, cik nu tas iespējams, to restaurējot, atjaunojot. Konkursa atbalsts tiks izlietots, lai pārmūrētu skursteņu galus, notīrītu, nogruntētu un nokrāsotu jumtu. Viņš stāsta, ka līdzfinansējums ir mazāk kā puse no nepieciešamās summas, bet tomēr tas ir būtisks ieguvums: “Katrs atbalsts nozīmīgs, jo vieglāk atrast vajadzīgo daļu finansējuma, nekā visu nepieciešamo summu. ”

Arī viņš izsaka cerību, ka turp­mākajos gados pašvaldībai izdosies konkursam atvēlēt lielāku finansējumu, jo tā ir iespēja kopīgiem spēkiem sakārtot vecpilsētu: “Saprotu, ka pērn un šogad paš­valdības līdzfinansējums bija nepieciešams baznīcas restaurācijai, tagad varbūt vairāk varēs atvēlēt vecpilsētas īpašumu atjaunošanas atbalstam. Šobrīd arvien vairāk jūtams, ka cilvēki vēlas īpašumus sakārtot, atjaunot, restaurēt. Sa­sparojušies pat tie, kuru īpašumi jau ilgus gadus stāvējuši pamesti, un tas ir pozitīvs signāls.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
22

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
61

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
99

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
52

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
117

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
59

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
13
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi