Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Ar eļļas krāsām uz metāla

Mairita Kaņepe
23:00
13.08.2020
7
Ritums Ivanovs Un Deli 1

Ar Cēsīm vai apkārtni reiz cieši saistīti cilvēki vasarā mēdz atgriezties. Nav grūtiiedomāties, kāpēc. Kur esi bijis laimīgs, turp ved ceļš. Gleznotājs Ritums Ivanovs ir priekulietis un cēsnieks. Nu jau vairāk rīdzinieks. Taču vasarās aizvien atrodas laiks ne tikai darbam profesijā, bet arī lai darbotos kopā ar abiem dēliem.

– No Rīgas iebraucot Cēsīs vai Priekuļos, jārēķinās ar mazākiem mērogiem un ikdienā ir cits pārvietošanās ātrums. Lielas pilsētas paradumi jāaizmirst?
– Tā nav! Arī Cēsīs redz, kas tām jāuzlabo. Un, redz, kā viss notiek!
– Jums patīk kustība. Daudzi rīdzinieki tagad pārņemti ar riteņiem un skrejriteņiem. Viegls, ātrs pārvietošanās līdzeklis pilsētā.
– Jā, vajag arī Cēsīs riteņu takas, un redzu, ka tās jau šeit ir.
– Šajā pavasarī svarīgāks izrādījās kas cits – turēties drošā attālumā no koronvīrusa. Vai Cēsīs šajā ziņā viss nav vienkāršāk?
– Jā, var brīvi pārvietoties. Arī Rīgā mums bija normāli. Puikas mācījās mājās, es viens pats braucu un strādāju darbnīcā. Nezinu, kā puiku mammai klājās, kamēr abi skolas uzdevumus veica attālināti. Taču puikas mācījās un mammai bija laiks arī pašai pastrādāt. Par laimi, bija visas iespējas to darīt.
– Vai ierobežotībā bija plusi, ko nācās pieņemt bērniem un pieaugušajiem?
– Disciplīna jāievēro, arī mācoties mājās. Skola to panāca. Mācīšanās bērniem varēja notikt arī kā konferences, kā zūmi virtuālajā vidē. Mājasdarbi skolēniem gan nesamazinājās. Reizēm puikām bija grūti. Mākslas skolā tāpat, vienīgi uz pašu skolu nebija jāiet, bet viss, kas jādara, bija jāizdara kā agrāk.
– Jums, trim vienas ģimenes māksliniekiem, vasaras skola atkal sagādā jaunumus. Papīra, audekla vietā gleznošanai piedāvātas metāla virsmas. Kā neiepazītajā jomā jūtaties?
– Paldies, tīri labi! Virsma paliek virsma. Skat, nav pat jūtams, ka gleznots uz metāla! Apgūt ko jaunu, kā šeit Cēsu vasarās notiek, tas ir ieguvums. Jau pirms nākamās vasaras skolas izskatām, ko jaunu mēs – profesionāli mākslinieki – gribētu apgūt. Katrs, kas te pabijis, ir atstājis jaunu ideju. To palaižam, lai pavārās kopējā katlā. Tā kā šovasar strādājam, neviens no mums, māksliniekiem, nav strādājis. Jā, man ir bijuši darbi uz alumīnija, pat sērija, bet es to darīju citādāk. Taču ar eļļas krāsām tā nebiju strādājis. Ja visu pareizi izdara, eļļas krāsa, izrādās, ir ļoti noturīga.
– Kas jums šovasar būs pārsteigums?
– Nezināmais. Eļļas krāsa uz metāla ilgi žūst. Krāsa ir ar vasku, ar eļļu. Kāds pēc tam būs darbs?
– Neticami, ka biedrība “Art Cēsis” vasaras skolai glezniecībā šoreiz izraudzījusies tukšo pasta ēku. Jau vairākus gadus tās pirmais stāvs stāv tukšs. No Vidzemes koncertzāles puses skats uz to nav tīkams. Tuk­šums un pamestība – ko par to sakāt?
– Strādāt te – pašā pilsētas centrā- ir forši. Gleznošanai labi apstākļi, jo lieli logi un daudz gaismas. Nezinu, kādas vēl te telpas, bet gleznot pirmajā stāvā nav ne vainas. Durvis, kas ved uz mazu telpu, gan ir dīvainas. Varbūt tieši te notika naudas maiņa? Redz, arī liels seifs! Ja atceros filmas par 90. gadiem, kaut kas no tā šajā vietā man nāk prātā. Mālpils pusē, kur kolhozu ziedu laikos celts milzīgs kultūras nams, to šodien nevar piepildīt ne ar ko. Tajā ir mākslas skola, teātri spēlēti, kori sanāk, un cenšas arī apgūt jocīgās telpas. Cēsīs šo jocīgo ēku varēja atdot mākslas skolai. Te manīju arī pāris lielas telpas. Starp­sienas var izjaukt. Pirmais stāvs ir tik gaišs! Kādi lieli logi! Taču, izgājis ārā, skatījos uz pastam celto ēku un brīnījos, kā tādu varēja uzbūvēt? Nesaprotami būvēta.
Kad atkal atbraucam uz vasaras plenēru Cēsīs, gandrīz katru reizi brīnāmies, kā organizatore Inese Ciekure pilsētā atrod tik neparastas vietas? Vairākas vasaras strādājām prokuratūras bijušajā ēkā, kas stāvēja tukša.
Neērtībās, ekstremālākā situācijā cilvēks sāk dzīvot, nedomājot par drošību, tā nešķiet vajadzīga. Toties cilvēks sāk eksperimentēt, un tas nāk uz āru. Citi pamana un secina: “Re, var rīkoties citādāk nekā mēs!” Esam tagad pieraduši dzīvot stabili, zinām konkrēti, ka dosimies no mājas uz darbu, tad atpakaļ. Mūsu prasības patiesībā ir līdzīgas. Pamatlietas, ērtības jau neatšķiras. Tās pašas nepieciešamas kā jauniešiem, tā hipsteriem un arī pensionāriem.
– Tātad nevis ērtības, bet vide jums pašam šķiet svarīgākā?
– Ja gribam radīt vai baudīt kultūru, tad jā! Svarīgi, lai pati kultūra ir pieejama un ne tikai kultūra vien. Pamatvajadzība ir pārtika un arī tas ,vai ir nauda, ar ko iet uz veikalu. Visiem un visur jābūt konkurencei.
– Vai pavasarī nepaveiktie darbi liek jums steigties?
– Man veicās, ka saspringuma nebija, jo darbu, kas apsolīts, varēju pārlikt uz vēlāku laiku. Tagad vasara un varēja braukt uz plenēru. Cēsīs nav lieka uztraukuma. Vīrusam sākot izplatīties, mana mamma uztraucās, kā gan viņa tikšot uz dārzu? Sacīju – ko uztraukties, ja tavā apkārtnē neviens nav saslimis. Mums vairāk bija uztraukums par to, ka varam kaut ko atvest no Rīgas. Tad nu pie mammas sākumā nebraucām. Viņai jau 86 gadi. Vēlāk, kad par vīrusu bija vairāk informācijas, tomēr braucām. Braucām uz drošu vidi, un arī mammai bija lielāka drošības sajūta. Ieradušies iekurinājām pirti un jutāmies labi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
22

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
61

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
99

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
52

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
117

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
59

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
13
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi