Ik gadu vairākas Latvijas dabas aizsardzības un zinātniskās institūcijas nominē savu gada dabas simbolu.
Akcijas mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību dabas aizsardzībai, kā arī aicināt cilvēkus ziņot par gada simbolu atradnēm un novērojumiem, tādējādi mudinot ieskatīties dabā un pasargāt to.
Jūrmalas dedestiņa Latvijas Botāniķu biedrība šo titulu šogad piešķīrusi jūrmalas dedestiņai, tā pievēršot uzmanību kāpu augu aizsardzībai. Augs sastopams baltajās kāpās, liedagā un piekrastes priežu mežos. Zied sārti violetiem ziediem
no jūnija līdz septembrim. Jūrmalas dedestiņa Latvijā ir sastopama reti, galvenokārt Kurzemes piekrastē, tādēļ ir īpaši aizsargājama suga. Tā ir daudzgadīgs, 15 – 50, pat 70 cm garš lakstaugs ar spēcīgu, zarainu sakni, kas ļauj tam augt sausajos kāpu smiltājos un sāļajās augsnēs. Dedestiņai raksturīga zilgana apsarme, uz lapām veidojas plāna vaska kārtiņa Augu savos darbos min jau floristi 19. gs. vidū. Kā liecina pēdējā laika pētījumi, dedestiņai ir tendence savairoties un veidot jaunas augtenes.
Pasaulē jūrmalas dedestiņa ir polimorfa suga, kas sastopama gan Rietum-, gan arī Austrumeiropas jūru piekrastēs, kā arī Ziemeļamerikā un Čīlē.
Jūrmalas dedestiņa ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā un Ministru kabineta noteikumos par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu. Par jūrmalas dedestiņas
iznīcināšanu vai bojāšanu jāatlīdzina zaudējumi divu minimālo mēnešalgu apmērā par katru indivīdu. Augs ierakstīts Igaunijas Sarkanajā grāmatā
un Baltijas reģiona Sarkanajā grāmatā. Čemurziežu dižtauriņš Latvijas Entomoloģijas biedrība par gada kukaini izvēlējusies čemurziežu dižtauriņu. Tas ir ierakstīts Latvijas Sarkanajā grāmatā, taču tam nav noteikts aizsardzības statuss. Pēdējos gados šis tauriņš sastopams arvien retāk.
Nosaukumu tauriņš guvis no tā, ka kāpuri barojas uz dažādiem čemurziežu dzimtas augiem – purva rūgtdillēm, zirdzenēm, dillēm un citiem čemurziežiem, bet paši tauriņi pārtiek no nektāra. Čemurziežu dižtauriņam gadā ir divas paaudzes. Pirmās paaudzes kāpuri barojas no augusta līdz oktobra sākumam, pārziemo kūniņas stadijā un izlido maijā, jūnijā. Otrās paaudzes kāpuri barojas jūnijā, jūlijā, bet pieauguši tauriņi lido jūlija beigās, augustā. Barojoties tauriņi var veikt tālus pārlidojumus. Latvijā tauriņš ir saaudzējams, kaut tam nav noteikts aizsardzības statuss. Daudzās Eiropas valstīs – Baltkrievijā, Lietuvā, Ziemeļvalstīs – dižtauriņš ir aizsargājams. Pēdējās desmitgadēs suga ir kļuvusi ievērojami retāka, dažās valstīs, piemēram, Dānijā, jau izzudusi. Gada zivs – alata Latvijas Makšķernieku asociācija gada zivs godam izvēlējusies alatu – Latvijā reti sastopamu lašveidīgo kārtas zivi. Tā mitinās saldūdeņos – nepiesārņotās upēs un lielos tīros ezeros ar akmeņainu gultni. Var sasniegt pat 15 gadu vecumu. Pārtiek no bentosa un ūdenī iekritušiem kukaiņiem. Latvijā konstatēta Gaujas, Ventas baseinos, taču samērā reti. Sagatavojusi Sarmīte Feldmane
Komentāri