Pacientiem par vienu Cēsu rajona slimnīcā pavadītu ārstēšanās dienu jāmaksā 12 latu.
Cēsu rajona slimnīcas terapeitiskajā nodaļā pacienti, kuri ārstēšanos stacionārā sākuši 1. martā, jau rēķina, ka nedēļas beigās, izrakstoties no stacionāra, nāksies atvērt naudas maku un tajā uzmeklēt vismaz 60 latus, lai apmaksātu slimnīcas rēķinu par ārstēšanos.
“Iztērēšu gandrīz pusi pensijas. Un tas jau vēl nebūs viss. Īsā laika sprīdī ārstējos slimnīcā atkārtoti. Ārsts atkal izrakstīs zāles, kas regulāri jālieto mājās, zinu, ka aptiekā atdošu vēl latus 40. Nav jau citas izejas, par slimnīcu ir jāmaksā, bet valsts gan par saviem cilvēkiem nedomā. Nav no tiem veselības ministriem nekādas jēgas. Visu pārkārtoja, bet cilvēkam taču nekāda labuma. Un vēl saka, ka visiem lauciniekiem būs jāārstējas un jāmācās pilsētās. Tas ir neprāts,” pārdomās dalījās raiskumietis Imants Dreimanis. Straupietis Linards Rozītis atzina, ka tiks ar slimnīcas apmaksu galā, jo ir strādājošs pensionārs un pašam ir lauku saimniecība, kurā izaudzē visu, kas iztikšanai vajadzīgs.
“60 lati nav maz, bet priecājos, ka turos pie veselības. Pirmoreiz nonācu slimnīcā, uzreiz par kārtīgu cenu,” jokoja Linarda kungs.
Tajā pašā palātā veselību atgūst arī gados jaunākais Georgijs Turčinovičs no Līgatnes pagasta, kurš bez darba palicis pirms trim mēnešiem.
“Nezinu, kā samaksāšu par slimnīcu. Nav ne darba, ne naudas. Sola, ka pavasarī būs darbs, tāpēc neesmu arī bezdarbniekos un nesaņemu nekādu pabalstu. Man taisa arī dažādus izmeklējumus, par kompjūteru (datortomogrāfiju – I.K.) arī nākšoties piemaksāt. Nezinu, kāpēc tieši tagad vajadzēja saslimt,” tā Georgijs.
Terapeitiskās nodaļas vadītāja Anita Stramkale stāstīja, ka nereti nākas stacionēt gados vecus cilvēkus, kuri ir vientuļi, kopjami, būs gandrīz neiespējami viņu ārstēšanas laiku optimizēt līdz minimumam, lai slimnieks stacionārā pavadītu vien trīs, četras dienas.
“Visi runā par pasaules pieredzi, bet kā Eiropas valstīs darbojas sociālie dienesti? Kādā līmenī ir nodrošināta medicīniskā un sociālā uzraudzība mājas apstākļos? Par saviem pacientiem varu teikt, ka, iespējams, pensionāri vēl tiks ar sadārdzinājumu galā, bet ko darīs gados jaunāki cilvēki, kuri ir bez darba? Daudziem jau pēc pāris mēnešiem beigsies arī valsts garantētais bezdarbnieka pabalsts,” situāciju vērtēja Anita Stramkale.
Cēsu rajona slimnīcas direktora vietniece ārstnieciskajos jautājumos, ārste Elita Smoļina neslēpa, ka pirms 1. marta nedēļas nogalē daudzi pacienti lūguši ārstus izrakstīt no nodaļām, sakot, ka ārstēšanos turpinās mājās, ka nespēs par stacionāru samaksāt tik augstu cenu.
“Bija kolēģi, kas teica, ka tendence līdzīga kā pirms Jāņiem vai Ziemassvētkiem – ļoti daudzi pacienti gribējuši doties mājup. Tagad situācija ir normalizējusies, pacientu skaits nodaļās nav būtiski mazinājies, jo diemžēl slimošanas laiku cilvēki nevar izvēlēties,” tā Elita Smoļina, bet piebilda, ka mediķi labi izprot pacientu situāciju. Cilvēki saka – mums nav naudas. „Arī slimnīcai trūkst līdzekļu, mēs joprojām nezinām, kāds būs iestādes budžets nākamajā mēnesī. Un ļoti būtiski paskaidrot – cilvēki ir pārpratuši situāciju. Agrāk pacients maksāja trīs latus par diennakti stacionārā, tagad 12, un pacienti domā – slimnīca pelna. Slimnīca neko neiegūst, jo veselības aprūpei ir būtiski samazināts finansējums, arī stacionāra darbam. Valsts maksā mazāk, izmaksu starpības segšana ir uzlikta uz pacienta pleciem,” paskaidroja Elita Smoļina. Uzskatāms piemērs – pērn VOAVA par vienu gultas dienu Cēsu stacionāram maksāja 31 latu, tagad 21. Pacients maksāja trīs latus, tagad 12 latus. Pacients no savas kabatas sedz izmaksu starpību.
Slimnīca meklē risinājumus, lai kaut nedaudz atbalstītu rajona un reģiona pacientus. Par jau pieņemtajiem lēmumiem un slimnīcas vadība situācijas vērtējumu lasiet šeit.
Komentāri