Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Senioru dienas dažādība

Iveta Rozentāle
23:00
08.10.2020
7
Senioru Diena 2 1

Ik gadu 1. oktobrī tiek atzīmēta Starptautiskā senioru diena, ko dēvē arī par Veco ļaužu dienu. Apvienoto Nāciju Asambleja šo datumu par starptautiski atzīmējamu pasludināja pirms gandrīz 30 gadiem. Arvien plašāk šī diena tiek atzīmēta arī Latvijā.

Vēsturiskajā Cēsu rajonā Senioru dienai par godu notiek dažādi pasākumi. Šodien seni­orus uz svinībām aicina Līgatnes kultūras namā, kur tiks atklāta tautas lietišķās mākslas studijas “Līgatne” dalībnieču Lizetes Viņķeles un Dzintras Skujiņas jubilejas darbu izstāde, būs koncerts. Rīt Vaives Tautas namā būs Senioru dienai veltīts sarunu vakars. Biedrība “Cēsu pensionāri” 10. oktobrī otro gadu pēc kārtas rīkos tikšanos un koncertu “Tiekamies rudenī”.

Savukārt jau aizvadītajās brīvdienās, kas bija netipiski siltas septembra izskaņai, Cēsu novada seniori un cilvēki ar īpašām vajadzībām ar pašvaldības organizētu īpaši aprīkotu autobusu devās Cēsu Invalīdu biedrības un biedrības “MSs Cēsis” rīkotajā svētku braucienā uz Drustiem, kur notika koncerts “Latviskās romances”. Biedrības “MSs Cēsis” vadītāja Ingrīda Zakabluka teic: “Domes atbalsts ļāva baudīt svētkus gan cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un veselības problēmām, gan tiem, kuriem pensiju apmērs ir neliels. Tā ir iespēja izkustēties no mājām, justies līdzīgam starp līdzīgiem un kopā svinēt. Ceļā tika apskatīta Rauna, Jaunpiebalga un paši Drusti, iepazīstot gan vēsturi, gan vietējos uzņēmējus, bet galvenais notikums, par ko vēl ilgi atcerēsies visi pasākuma dalībnieki, – koncerts, kurā uzstājās mākslinieki no Rīgas.” Tas tika arī filmēts, lai tie, kuri gribēja, bet netika uz pasākumu, arī to varētu izbaudīt.

Gunta Kazaine svētku braucienā veda tēti, kuram tūlīt būs 88 gadi un kurš invaliditātes dēļ nestaigā: “Izbaudīt šādu uzmanību, koncertu, kopā būšanu bija patiešām emocionāli pacilājoši. Tā seni­oriem ir iespēja socializēties, būt starp līdzīgiem cilvēkiem, ne tikai jaunajiem, kuri ir allažiņ skrienoši. Reizēm cilvēki, kuriem ir nopietnas veselības problēmas, atrunājas, ka negrib braukt, bet intu­itīvi jūtu, ka tas sagādās prieku, tāpēc daru. Diena tiešām bija perfekta. Paldies Ingrīdai par uzņēmību, jo, organizējot svētkus vecļaudīm, vēl pat no rīta nevar zināt, kāda būs cilvēka pašsajūta, vai viņš tiešām varēs ierasties, bet ir jārada cilvēkiem iespēja izkustēties, baudīt sabiedrību un kultūru. Rūpējoties un iesaistot šos cilvēkus sabiedrībā, mēs uzliekam mazāku slogu valstij. Arī es esmu strādājošs cilvēks, bet priecājos, ka tētis var būt mājās, nevis pansionātā. Arī kopā ar vīru cenšamies tēti vest uz koncertiem, pasākumiem. Ir ļoti svarīgi, kādi ir līdzcilvēki senioriem, kuriem ir nopietnas veselības problēmas.”
Veco ļaužu dienas noskaņās “Druva” uzrunāja arī grāmatas “Vecumdienas. Pētījums par senioru dzīvi Latvijā” autori,  Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieci Maiju Jankovsku par galvenajām atziņām, kas gūtas, pētot šo jautājumu.

Filozofe vērtē, ka Latvijas seniorus var iedalīt divās paaudzēs: seniori, kas vēl strādā un kuriem vēl ir dzīvi vecāki – seniori, kā arī tādi, kas ir pensijā. Un stāsts par šīm divām grupām ir atšķirīgs, tāpat kā atšķirība ir starp senioriem pilsētās un laukos. M.Jankovska arī norāda, ka senioru grupa Latvijā ir ļoti liela. To apliecina arī “Druvas” apkopotie dati par senioru īpatsvaru vēsturiskā Cēsu rajona novados, tas ir ievērojams, 41 – 46% no kopējā iedzīvotāju skaita.

M. Jankovska vērtē: “Ļoti būtisks ir jautājums par attieksmi pret senioriem. Daudzi vecie cilvēki izjutuši sliktu attieksmi, piemēram, medicīnā, saņemot piezīmes, ka cilvēks ir pārāk vecs, lai saņemtu normālu aprūpi. Turklāt slieksnis, no kura cilvēks skaitās tik vecs, lai saskartos ar nepatīkamiem komentāriem, ir šokējoši mazs, jo tas var attiekties par uz četrdesmitgadīgu cilvēku. Tomēr arī veselības sistēma attīstās, veids, kā notiek komunikācija ar pacientiem, uzlabojas.” Grāmatas autore norāda, skumjākais, ka sabiedrības uzskati par senioriem pāriet arī šīs vecuma grupas pašizpratnē. Viņi mēdz sevi diskriminēt, uzskatīt, ka kaut kas viņiem nepienākas, un tas neattiecas tikai uz veselības aprūpi, arī uz ikdienišķām lietām, piemēram, sportošanu, kafejnīcu apmeklējumu. Tomēr pozitīvs ir aspekts, ka arvien vairāk ir seniorus sabiedrībā iekļaujoši projekti, kas nozīmē, ka pakāpeniski, bet situācija virzās pozitīvā virzienā. Vairākās Latvijas vietās izveidotas senioru skolas, jo vecie ļaudis apzinās, ka beidzot var apgūt tās lietas, kurām nebija laika, kamēr bērni bija mazi un bija jāstrādā. Latvijā joprojām novērojamas ļoti atšķirīgas senioru digitālās prasmes, jaunākie seniori tās apguvuši labāk, un kovida laiks ir parādījis, ka arī tas ir ļoti svarīgi, lai neizkristu no aprites.

Vērtējot senioru aktivitāti, noskaidrojies, ka Latvijā ir ļoti labi rādītāji senioru nodarbinātībā, tomēr tam ir arī otra puse. Iemesls, kādēļ tik daudzi vēlas turpināt strādāt, bieži vien ir finansiālais aspekts. Savukārt iesaistīšanās citās aktivitātēs, piemēram, biedrībās, sportiskās aktivitātēs Latvijā salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm ir daudz mazāk izteikta. Grāmatas autore norāda uz cilvēku stāstos saklausīto: viņiem pašiem mēdz būt negatīvs priekšstats par citiem senioriem, tāpēc nevēlas iesaistīties, tomēr tādējādi pakļaujot sevi izolētībai un vientulībai. Nenoliedzami tāpat kā visās paaudzēs, arī senioru vidū ir tādi cilvēki, kas ir ļoti aktīvi, visur vēlas iesaistīties, savukārt citi labāk vēlas palikt mājās. “Tomēr neatkarīgi no tā, vai seniori iesaistās kādās aktivitātēs, senioru posmā vērojama brīnišķīga tendence – sirsnīgas draudzības veidošanās, kādai pirms tam nebija laika, un šī draudzība pasargā gan no vientulības, gan arī cilvēki cits citu uzpasē, uzmundrina, kopīgi darbojas,”saka M.Jankovska.

Savukārt mūsdienu situācija, kad daudzi senioru bērni dzīvo ārzemēs, pavērusi iespēju senioriem vairāk ceļot, apciemojot savus bērnus, tādējādi mainās veco ļaužu skatupunkts, viņi ierauga, ka senioru dzīve var būt arī citāda. M.Jankovska gan teic, ievērības cienīgs bijis fakts, ka intervijās izkristalizējies arī statistikā ieraugāmais: lai gan visbiežāk bērni finansiāli palīdz senioriem, pārsteidzoši liels skaits ir arī senioru (īpaši strādājošo, kas saņem gan algu, gan pensiju), kas atbalsta savus pieaugušos bērnus, jo mēdz būt finansiāli labākā situācijā. Tam par iemeslu var būt gan zemi atalgots darbs bērniem, gan bērna invaliditāte. Autore arī teic, ka senioriem piemīt burvīga prasme – spēt naudu organizēt un taupīt, jo, ja ir jaunie cilvēki, kuri neatkarīgi no algas lieluma mēneša beigās attopas, ka makā svilpo vējš, tad seniori neatkarīgi no ienākumiem spēj tos sadalīt tā, lai pietiktu visam nepieciešamajam.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
18

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
55

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
95

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
49

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
110

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
57

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
10
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi