Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Latvāņus apkarot grūti

Sarmīte Feldmane
00:00
30.10.2020
9
Latvani Elektriba 1

Rudens lietavās lauki paguruši, zāle, kas nenopļauta, liecas tuvāk zemei. Tikai latvāņu brūnpelēkie kāti ziedkopām galā turas. Sēklas izsētas. Sezona galā.

Lai gan vietējās pašvaldības jau vairākus gadus ar dažām metodēm mudina zemju īpašniekus neļaut izplatīties latvāņiem, cīņa ar invazīvo augu nav viegla un daudzi tai galu neredz.

“Tie, kuri brauc cauri Vaivei, teikuši, ka nemaz nav pamanījuši, kad Vaive jau aiz muguras. Vēl nesen Vaive saistījās ar latvāņiem. Ir gana daudz izdarīts,” vērtē Vaives pagasta pārvaldes vadītāja Evija Atvara un atzīst, ka lielākā daļa zemju īpašnieku ir pietiekami atbildīgi un pļauj vai miglo šos augus. Šosezon Cēsu novadā administratīvā lietvedība uzsākta par 21 zemes vienības neierobežošanu pret latvāņiem. No tām 13 ir atkārtotās.

Pašvaldība šogad divos īpašumos organizēja ierobežošanas pasākumu, jo saimnieks to nedarīja. Izdevumi jāsedz īpašniekam. Visiem, kam bijušas administratīvās lietvedības, ik gadu martā tiek nosūtīti rakstiski aicinājumi sākt domāt par latvāņu ierobežošanu, tad būs iespēja pieteikties nodokļu atlaidei.

Valsts Augu aizsardzības dienesta speciālisti novērtē latvāņu izplatību īpašumos, tikai tad īpašnieks var saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi.

“Šī vasara bija grūta. Latvāņi bija jāpļauj vismaz trīs reizes. Arī tagad, siltajā rudenī, dažviet redzams, ka tie uzziedējuši. Daudzi zemju īpašnieki izmanto arī citas apkarošanas metodes, ne tikai regulāru pļaušanu. Daudzos laukos ir redzami rezultāti. Protams, tie ir ieguldījumi un neatlaidīgs darbs,” pastāsta E.Atvara. Viņa uzsver, ka vislielākās problēmas sagādā valsts iestāžu un juridisko personu īpašumi, kuros aug invazīvā suga.

28 hektārus liels valsts īpašums pie Ģūģeriem, ko apsaimnieko Dabas aizsardzības pārvalde, gan tiek appļauts, bet bieži vien, kad jau augi izziedējuši. Pie Dāvida avotiem vasarā īpašnieks, kas ir Latvijas Lauksaimniecības universitāte, latvāņus nopļāva, tagad pašvaldība sūtīja atgādinājumu, ka atkal saauguši. “Blakus upe, un ūdens sēklas aiznes tālāk,” skaidro E.Atvara. Saziņa un atgādinājumi apkopt īpašumu notiek arī ar “Latvijas Dzelzceļu”. Valsts iestādes parasti aizbildinās, ka budžetā nav naudas, bet firmas bieži vien aizmirst par saviem īpašumiem.

“Cēsnieki ir ļoti redzīgi. Tikko ierauga kādu latvāni, tūlīt ziņo. Ja kāds aug kaimiņa teritorijā, arī dod ziņu,” teic E.Atvara.
Vecpiebalgas novada dome februārī apstiprināja Sosnovska latvāņu izplatības ierobežošanas plānu 2020.-2025. gadam. Paš­val­dības un Valsts augu aizsardzības dienesta speciālisti apsekoja teritoriju.

“Saimnieki savu zemi kopj, sliktāk ar apsaimniekošanu veicas firmām. Bieži vien tīrumu nopļauj, bet nepievērš uzmanību, ka latvānis aug krūmos vai grāvmalā,” pastāsta pašvaldības nekustamā īpašuma speciāliste Benita Zvejniece un uzsver, ka novadā, salīdzinot ar citiem, nav daudz latvāņu. Pavasarī ar latvāņiem invadēti konstatēti 24,9 hektāri. “Būtiski, lai platības nepalielinās, tieši tāpēc arī no šī gada pašvaldība tik rūpīgi seko, kā tiek apkoptas zemes,” bilst B.Zvejniece. Šosezon noformēti seši administratīvo pārkāpumu protokoli, nodarījumu dabai vērtēs administratīvā komisija.

Raunas novadā latvāņu izplatība ir atšķirīga Drustu un Raunas pagastā. Raunas pagastā gadu trīs laikā daudzi zemes īpašnieki cīņā ar latvāņu ierobežošanu ir guvuši rezultātus. “ Problēmas ir firmām, kam īpašumā gan lauki, gan meža zemes. Pa reizei kaut ko izdara, ar traktoru nopļauj, bet pie elektrības stabiem, mežmalā, ap lieliem akmeņiem latvāņi paliek. Viņu skatījumā nopļauts ir viss, kur tiek klāt ar traktoru. Mežmalā, ap akmeni paliek, izplatās tālāk,” stāsta Raunas pašvaldības vadītāja Evija Zurģe.

Drustu pagastā situācija ir bēdīgāka, bēdīgākā Gatartā. “Cilvēki patiešām dara, cik spēj, bet, redzot tās latvāņu audzes, roka neceļas kādu sodīt. Tur nevar saprast, ko darīt. Gatarta ir piemērs, ka latvāņi aug arī mežā, neder padoms, ka vajag iestādīt mežu. Starp mežiem ir latvāņu pļavas. Kur citiem zālāji, šiem īpašniekiem latvāņi,” pārdomās dalās novada vadītāja un pauž pārliecību, ka bez valsts atbalsta programmas ar latvāņiem galā netiks. “Vai mežā vispār tehniski var kaut ko izdarīt? Latvāņu tālāku izplatīšanos ierobežo aitu ganīšana,” teic E.Zurģe un piebilst, ka pret firmām, kuras neapsaimnieko savus īpašumus, pašvaldība gan ir bargāka.

Pašvaldība savas teritorijas regulāri pļauj un arī miglo.” Ik pa laikam kāds latvānis parādās arī gandrīz Raunas centrā – Dzirnavu gravā, Staburaga teritorijā. Tas, tikko ieraudzīts, tiek iznīcināts. Bet ko darīsim ar audzēm un ar invazīvo augu piesārņotajiem mežiem, nezinu,” saka Raunas novada vadītāja.

Latvāņu ierobežošanai ir viens skaidrs likums – viens nav karotājs. Nav iespējams attīrīt kādu teritoriju, ja turpat kaimiņos to nedara.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
16

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
48

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
87

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
47

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
105

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
57

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
9
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
27
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi