Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Atrast izkaisītos dzejas pantus

Jānis Gabrāns
00:00
13.11.2020
4
Biblioteka 1

Arvien lielāku popularitāti Latvijā gūst izlaušanās spēles, kurās dalībniekiem, noteiktā laikā sadarbojoties, izmantojot atjautību, zināšanas, risinot mīklas, pamanot sakarības, atrodot telpās paslēptus priekšmetus, jācenšas izkļūt no telpas.

Šādas spēles ienāk arī mūsu pusē, un jaunākais piedāvājums ir Cēsu Centrālajā bibliotēkā, kur kopš oktobra iespējams piedalīties aizraujošā izlaušanās spēlē “Dzejas detektīvs”, kas risinās bibliotēkas pagrabā. Spēles fabula vēsta, ka “zaglis Gar­naDzejs no dzejas pasaules ieplānojis izskaust dzejoļus, kas pauž prieku. Šis nelāgais noziegums aizsākts, nolaupot leģendārā dzejnieka Eduarda Veiden­bauma dzejoli, kas, neraksturīgi šim dzejniekam, ir līksms un pacilājošs. Sērijveida dzejas laupīšana tiks pārstāta un dzejas pasaule glābta, kolīdz spēles dalībnieki, soli pa solim veicot uzdevumus, atradīs izkaisītās dzejas rindas un pazudušo dzejoli sveiku un veselu uzsūtīs virszemē”.

Spēles dalībnieku uzdevums, pārvietojoties no telpas uz telpu, meklēt norādes un atrast šīs dzejas rindas. Bibliotēkas sabiedrisko attiecību speciāliste Krista Annija Lauberga stāsta, lai piedalītos spēlē, nav nepieciešamas zināšanas par dzeju, dzejniekiem un literatūru. Uzdevumi atrisināmi, liekot lietā atjautību un loģiku.

“Sākumā bija doma spēli piedāvāt divus mēnešus, bet tagad esam nolēmuši, ka nenoteiksim gala termiņu,” saka K. Lauberga. “Šajā laikā publiskus pasākumus rīkot nevar, bet šajā spēlē var piedalīties viena ģimene. Pēc pirmā mēneša var teikt, ka interese ir pietiekama, tiesa, novembrī cilvēki kļuvuši nedaudz piesardzīgāki, dažas komandas pat atsaka dalību.”

Šobrīd spēli izmantojuši galvenokārt cēsnieki un arī valmierieši. Uz jautājumu, vai spēle sarežģīta, cilvēki sakot – kā kurā brīdī.
“Spēle radās pēc mūsu iniciatīvas,” stāsta K. Lauberga. “Pati piedalījos izlaušanās spēlē Valmierā. Domājot, ko šajā laikā, kad publiskus pasākumus rīkot nevar, mēs bibliotēkā varam piedāvāt, sapratām, ka spēle ir labs risinājums. Mums ir piemērota telpa – pagrabs, kas netraucē ikdienas procesam. Caur šo spēli kaut nedaudz vēlamies piesaistīt uzmanību novadpētniecībai, tāpēc arī galvenais varonis ir Eduards Veidenbaums un viņa dzeja. Dalībniekiem ir iespēja apskatīties pagrabu, kur glabājas grāmatas, tā teikt, ieskatīties mūsu darba aizkulisēs.”

Vasarā, svinot Cēsu kauju 101.gadadienu, Cēsu Vēstures un mākslas muzejs aicināja ļauties piedzīvojumam – izlaušanās spēlei “Cēsu kauju leģendas” -, kurā dalībniekiem stundas laikā jāizkļūst no ienaidnieka ģenerāļa kabineta.

Muzejpedagoģe Evita Mu­ceniece stāsta, ka šī spēle joprojām ir piedāvājumā. Aktīvākie mēneši bijuši jūnijs, jūlijs, tagad vīruss mazliet samazinājis aktivitāti. Viņa stāsta, ka lielākā daļa dalībnieku sekmīgi veikuši uzdevumu un izkļuvuši no telpas: “Dažkārt pierādījumu atrašana nav viegla, bet dalībnieki ir priecīgi par spēles laikā iegūto informāciju par Cēsu kaujām, tā laika vēsturiski – politisko stāvokli Latvijā. Ir patīkami konstatēt, ka cilvēki ir arī zinoši par vēstures tēmām, apbalvojumiem. Vēstu­res zināšanas palīdz, bet tas nav pats galvenais, tās var iegūt uz vietas, svarīgākais ir sadarbība un loģiskā domāšana.”

E.Muceniece atzīst, ka izlaušanās spēle bagātina piedāvājumu, ar to muzejā ienāk jauna auditorija, arī šādu izlaušanās istabu fani, kuri brauc pa Latviju, piedaloties spēlēs.

Pērn biedrības “Nītaureņi” telpās Nītaures kultūras namā tika piedāvāta izlaušanās spēle “Latvija”, ko biedrība realizēja Valsts Kultūrkapitālā fonda mērķprogrammas “Latvijai – 100” ietvaros. Spēles dalībniekiem bija iespēja iepazīt Latviju caur vēstures faktiem, Latvijas vērtībām, iepazīstot kultūru, notikumus, personības.

Biedrības vadītājs, Saeimas deputāts Mārtiņš Šteins stāsta: “Interese par spēli bija liela, patīkami, ka apmēram puse dalībnieku, kas ieradās, bija no citiem novadiem. Tā viņi uzzināja, kur ir Nītaure, daļa tur viesojās pirmo reizi. Tālākie apmeklētāji bija no Rēzeknes, Apes, daudz rīdzinieku, bet vairums no Cēsīm, Valmieras. Apmeklētāji atzinīgi novērtēja spēles kvalitāti.”

Spēles radītāji un veidotāji bijuši paši “Nītaureņi”, pārveidojot tās vajadzībām arī telpu kultūras namā. Lai arī pilnā apjomā spēle vairs netiek piedāvāta, M. Šteins stāsta, ka atsevišķus elementus viņi joprojām turpina izmantot, dodoties izbraukumos: “Redzam, ka popularitāti gūst izlaušanās spēles, kas ir galda spēles formātā, iespējams, mēs savu piedāvājumu varētu pārveidot jaunā versijā. Negribam to pilnībā nolikt malā, jo atribūti, aksesuāri sagādāti, kāpēc tos neizmantot.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
16

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
48

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
88

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
47

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
105

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
57

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
9
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
27
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi