Spītējot pandēmijas sprunguļiem, Latvijas entuziastu iecere par starptautiskā svētceļnieku maršruta – Sv.Jēkaba ceļa (El Camino de Santiago) – pagarinājuma izveidi Latvijā soli pa solim tuvojas piepildījumam.
Nupat arī pie mums sākts pēdējais maršruta izveides posms – marķējumu izvietošana pilsētvidē, vienā dienā iezīmējot gandrīz visu Cēsu ceļa posmu.
Rietumeiropā plaši pazīstamais nosaukums “Sv.Jēkaba ceļš” saistās ne vien ar tā lomu reliģijas vēsturē, bet arī mūsdienu tūrisma attīstībā. Camino, kas spāņu valodā nozīmē “ceļš”, galamērķis ir kristīgajā pasaulē ļoti nozīmīgs objekts tālu Spānijas ziemeļrietumos. Galīcijas reģionā esošajā pilsētā Santjago de Kompostela, kas iedzīvotāju skaita ziņā ir līdzīga Daugavpilij, lai gan platībā trīskārt lielāka, rodama Sv.Jēkaba katedrāle, par kuru tiek uzskatīts – tā būvēta uz šajā vārdā sauktā apustuļa kapavietas. Par svētceļojumu galamērķi šī vieta kļuvusi jau agrīnos viduslaikos, taču mūsdienās šī vieta kļuvusi populāra ne tikai kristiešu, arī kultūrvēsturiskās vērtībās ieinteresēto un vienkārši fiziski aktīvas, bet introvertas atpūtas cienītāju vidū. Kā pilsētā, tā Francijā un Spānijas ziemeļos iezīmētie ceļi uz šo katedrāli ir iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Šiem gadsimtos jau zināmajiem ceļa maršrutiem Spānijas tuvākajā kaimiņvalstī aizvien ir nākuši klāt arī citi reģioni, kopumā veidojot savdabīgu ceļu tīklu ar norādēm un mazbudžeta naktsmītnēm. Pavasara sākumā, īsi pirms “Covid-19” ienākšanas mūsu valstī, lasītājiem jau stāstījām par Latvijas aktīvistu izloloto ieceri izveidot maršruta atzarojumu arī caur Baltijas valstīm, No Igaunijas Latvijā šis ceļš ienāk Valkā, pie Lietuvas robežas noslēdzas Žagarē. Kā “Druvai” apliecināja Latvijas Sv.Jēkaba ceļa asociācijas dibinātāja Sandra Rone, posms no Rīgas līdz Žagarei ir gatavs. Izveidoti seši etapi ar norādēm un naktsmājām. Tiesa, pašreizējos apstākļos visi – arī vienatnē vai divatā esošie ceļinieki – tiek mudināti pirms ierašanās sazināties ar katru plānoto naktsmītnes vietu. S.Rone atzina, ka privātie izmitinātāji lēmumu par iespējamo viesu uzņemšanu pieņem nedaudz brīvāk, bet vietas, kur potenciālās Sv.Jēkaba ceļa mērotāju naktsmītnes rastas skolu, dienestu viesnīcu telpās, patlaban ir mazāk pieejamas. S.Rone, stāstot par ceļa izveides procesu, atzina – katrā reģionā iezīmējusies atšķirīga aina. Ja Zemgalē vieglāk gājis ar lauku ceļiem un mazāka institūciju atsaucība bijusi pilsētās, tad Vidzemē pirmie iemarķētie posmi veidojas tieši pilsētās. “Darbība var notikt tur, kur ir atvērtas sirdis.” Cēsīs šī sadarbība noritējusi īpaši veiksmīgi, tas novedis jau pie reālo marķējumu – nelielu zīmīšu ar starptautiski atpazīstamo Sv.Jēkaba gliemežvāku – izvietošanas pilsētas teritorijā.
Pašā novembra nogalē pāris cilvēku sastāvā vienas dienas laikā Cēsīs pie jau esošajām norādēm un laternām “atslēgas” vietās – krustojumos un citās– piestiprinātas nelielas, tumšzilas plāksnītes ar unikālo simboliku un virziena bultām. Cēsu Tūrisma informācijas centra (TIC) vadītājs Vadims Kameņevs skaidro, ka maršruta iezīmēšanā mēģināts vairīties no jaunu stabu ierīkošanas, tādi paredzēti vien Gaujaslīču tuvumā, kur nav atbilstošas infrastruktūras, bet pie kokiem norādes nestiprina. Viņš arī atklāj – jau pirmajā nedēļā viens marķējums rudenī ļoti intensīvi apmeklētajās Cīrulīšu takās gājis zudībā. Taču gan to, gan vēl pāris trūkstošo norāžu drīzumā paredzēts ierīkot. Pavasarī iecerēts arī izvietot divus nelielus bronzas lējuma gliemežvākus – vienu pie Sv.Jāņa baznīcas ieejas un otru Cēsu Pils parka kāpņu apmalē gandrīz pie Pils laukuma. Šo objektu izveide uzticēta tēlniekam Matiasam Jansonam.
V.Kameņevs atklāj, ka Sv.Jēkaba Cēsu ceļa posms veidots, lai ar simboliem uzrunātu ceļiniekus, reizē viņiem piedāvājot uzņēmēju un pašvaldības sniegtos pakalpojumus. Neapšaubāmi svarīgākais punkts šeit ir Cēsu Sv.Jāņa baznīca, kurā, uzsākot restaurācijas darbus 2018.gadā, tika atrasts tieši šī svētceļnieku pārgājiena simbols – gliemežvāks. Tas tiek uzskatīts par pierādījumu tam, ka šo svētceļnieku ceļš jau viduslaikos vedis cauri Latvijas teritorijai. “Tagad atradums nodots muzejam,” teic V.Kameņevs, atklājot arī ideju nākotnē izveidot tematisko izstādi. Cēsis arī ir vienīgā pilsēta Latvijā, kur Sv.Jēkaba maršrutā izdevies iekļaut arī Jēkaba ielu.
Lai gan Sv.Jēkaba ceļa mērotāji tiek lielākoties vērtēti kā mazbudžeta ceļotāji, tomēr arī šī individuālo tūristu plūsmas daļa dod ienākumus un ir interesanta vietējām kopienām kā emocionāli, tā saimnieciskajā jomā. V.Kameņevs vēl uzsver – ne tikai pandēmijas dēļ, bet jau ilgākā laika sprīdī tūrisma tendences virzās uz cilvēku vēlmi atdalīties no lielās plūsmas, ceļot aktīvā kustībā un aptvert pēc iespējas lielāku teritoriju.
Marķējumu izgatavošanai finansējums rasts TIC pamata budžetā, kur ietaupījums bija izveidojies “Covid-19” radīto apstākļu dēļ – sarukuši informatīvo materiālu drukas izdevumi.
Komentāri