Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Sinoptiķim jābūt precīzam

Kristīne Lāce
00:00
13.03.2021
43
Ilze Kornete 1

Cēsniecei Ilzei Kornetei (24) ir svarīgi, lai katra nodzīvotā diena iegūst kādu vērtību, tāpēc brīvajā laikā jauniete ceļo, dodas pārgājienos, viņai patīk skriešana un citas fiziskās nodarbes. Bet kā aizrit darba dienas? – Līdzīgi kā laik­apstākļi, jo pavadītas tiek Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā, strādājot par sinoptiķi.

Kā kļūt par sinoptiķi

Ilzei ir gan bakalaura, gan maģistra grāds vides zinātnē, bet kā apgūta sinoptiķa profesija? “Diemžēl Latvijā nav iespējams iegūt nepieciešamo izglītību, lai kļūtu par sinoptiķi un uzsāktu darbu. Tuvākā vieta, kur ir tādas studijas, ir Krievija, Sanktpēter­burga, un arī Baltijas jūras otrā krastā – Zviedrijā. Es nepieciešamās prasmes mācījos darbā, lasot speciālo literatūru, pēc tam izrunājot tematus ar profesionāļiem, lai saprastu, vai apgūts viss vajadzīgais. Teoriju mācījos no pieejamajiem mācību avotiem, bet praktiskās iemaņas, strādājot kā sinoptiķa asistents. Stažēšanās, lai no asistenta kļūtu par sinoptiķi, prasīja nedaudz vairāk par gadu.”

Sinoptiķa profesija prasa precizitāti, spēju analizēt un vērtēt, turklāt to darīt operatīvi. Ilze bija ļoti gandarīta, ka veiksmīgi aizvadīts asistentes darbs un viņa atzīta par sinoptiķi. Tomēr sākumā bijis arī satraukums: “Sākot patstāvīgu darbu, pirmajās maiņās biju diezgan uztraukusies, jo visa atbildība bija man. Atzīšos, vēl joprojām mēdzu jautāt kādam kolēģim padomu, mana darba pieredze ir samērā maza, bieži rodas papildu jautājumi. Mēdzu kļūdīties, taču no kļūdām mācos.”

Ar zināšanām par meteoroloģiju sinoptiķa darbā nepietiek, jābūt zināšanām par atmosfēru un tajā notiekošajiem procesiem, jāpārzina laika parādības, piemēram, mākoņi, to veidi, nokrišņi, negaiss, vējš, aukstums, karstums. “Sinoptiķim jāsaprot meteoroloģiskā satelīta attēli, kā arī jāprot izmantot radara produktu informācija. Jābūt zināšanām par klimatu, jūras meteoroloģiju, skaitliskajiem prognožu modeļiem. Šīs, protams, ir tikai teorētiskās zināšanas, bet tās jāprot pielietot ikdienas darbā, gatavojot prognozes un brīdinājumus par bīstamām laika parādībām,” teic jauniete.

Brīdina dienestus un sniedz ziņas medijiem

Kādi ir sinoptiķa darba pienākumi? Ilze stāsta: “Sinoptiķim ir maiņu darbs, lielākoties tiek strādāts 24 stundas no vietas, tas nozīmē, ka uz darbu jāiet astoņas līdz desmit reizes mēnesī. Sākot maiņu, jāiepazīstas, kādi laika apstākļi gaidāmi, izmantojot skaitliskos prognožu modeļus, salīdzinot tos ar faktisko situāciju no mūsu novērojumu stacijām, kā arī ar meteoroloģiskajiem satelītiem un, ja nepieciešams, arī radaru. Bieži aplūkojam arī citu meteoroloģisko dienestu – poļu, vācu, zviedru, igauņu un lietuviešu – prognozes un salīdzinām tās ar savām, lai izvērtētu citu sinoptiķu situācijas analīzi, kas var būt vērtīgs papildu informācijas avots. Sekojam līdzi laika apstākļiem, diennakti pavadot darbā.”

Jauniete atklāj, ka sinoptiķim ar asistenta palīdzību ir jāsagatavo prognozes par laika apstākļiem tuvākajai diennaktij un tālākajām dienām Latvijai, Rīgai, Baltijas jūras centrālajai daļai, Rīgas līcim. “Visas prognozes tiek nosūtītas mūsu klientiem, piemēram, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, dažādiem laikrakstiem, radio u.c. Pēc klientu pieprasījuma, ar kuriem LVĢMC ir noslēgts līgums, var nākties sagatavot papildu prognozes vietai un laikam, piemēram, lielām sporta sacensībām vai paš­valdību pasākumiem. Tāpat mūsu pienākums ir sagatavot brīdinājumus, ja laika apstākļi ir pasliktināti, piemēram, ja pūš brāzmains vējš, gaidāmi intensīvi vai ilgstoši nokrišņi, pērkona negaiss, karstums, sals, pasliktināta redzamība, ja var veidoties apledojums vai gaidāms putenis. Bieži vien varētu šķist, ka laika apstākļi ir mierīgi, bet jūrā pūš brāzmains vējš, un brīdinājumi ir jāsagatavo,” par darba specifiku stāsta Ilze.

Darba pienākumos ietilpst arī komunikācija ar sabiedrību soci­ālajos tīklos Twitter, Instagram un Facebook, kur informē par gaidāmo sinoptisko situāciju, kā arī dalās ar aktuālo informāciju, piemēram, gaisa temperatūras rekordiem. Šobrīd aktuāli ir informēt sabiedrību par ūdens līmeni un ledus iešanu upēs.

Darba diena tikpat mainīga kā laika apstākļi

Uz jautājumu, kas Ilzi viņas darbā aizrauj visvairāk, viņa saka: “Katra diena ir citāda, jo laika apstākļi mainās, nekad nebūs divu identisku darba dienu. Katra maiņa ir kā jauns izaicinājums, īpaši apgrūtinātākos laika apstākļos, jo tad darba apjoms ir liels un stundas aizrit ātri. Man ļoti patīk domāt, kā vizuāli un saturiski labāk sniegt informāciju sabiedrībai.” Turklāt profesija prasa zināšanas pilnveidot, papildināt, mācības notiek arī citās valstīs. “Aizvadītajā gadā devos komandējumā uz Lisabonu, lai detalizētāk apgūtu jūras laika apstākļu prognozēšanu,” stāsta jaunā profesionāle. “Ar laiku varu praktizēties un kļūt par aviācijas sinoptiķi vai arī vairāk specializēties kādā konkrētākā meteoroloģiskajā jomā. Šobrīd visi mani tuvākie mērķi vēl ir saistīti ar sinoptiku un laika apstākļiem,” sarunas nobeigumā teic sinoptiķe Ilze Kornete.

Vides zinības interesēja jau ģimnāzija

Ilze ir Cēsu Valsts ģimnāzijas absolvente. Jau ģimnāzijas laikā viņa vēlējusies studēt Rīgā: “Lielpilsēta daudzus vilina ar iespējām un dzīvīgumu. Tolaik pilnīgi noteikti nezināju un pat nedomāju, ka varētu kļūt par sinoptiķi. Kad absolvēju ģimnāziju, man bija daudz dažādu interešu, tāpēc dokumentus iesniedzu vairākiem studiju virzieniem: filoloģijai, žurnālistikai un vides zinātnei. Beigu beigās nokļuvu Lat­vijas Universitātes Ģeogrā­fijas un zemes zinātņu fakultātē, jo zinātniski pētniecisko darbu “Aera­toru ietekme uz Ruckas ezerā izšķīdušā skābekļa daudzumu” ģimnāzijā rakstīju ģeogrāfijā, konsultējoties ar skolotāju In­gunu Gaili. Ar šo darbu tiku izvirzīta dalībai valsts skolēnu zinātniski pētniecisko darbu konferencē, kur ieguvu 3. vietu. Līdz ar to vieta fakultātē man jau bija garantēta.”

Ilze atklāj, ka studijas bijušas aizraujošas, pasniedzēji un kursa biedri draudzīgi un aktīvi. Visi kļuvuši par labiem draugiem, fakultātes rīkotie pasākumi, laivu braucieni un citi joprojām ir arī Ilzes notikumu sarakstā.

“Bakalaura studiju laikā pastāvīga darba man nebija, taču, uzsākot studijas maģistru programmā, vēlējos atrast darbu nozarē, nosūtīju CV Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) izsludinātajai vakancei – sinoptiķis. Protams, man nebija ne jausmas, ko no šīs profesijas sagaidīt. Pārrunas bija veiksmīgas, un 2018. gada rudenī uzsāku savas darba gaitas,” stāsta Ilze, būdama jau pilntiesīga sinoptiķe.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
6

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
18

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
70

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
44

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
78

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
54

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
21
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
15
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
13
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi