Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Muzeji un izstādes

Jānis Gabrāns
00:00
14.03.2021
6
Mintiks 1

Sabiedrībā lielākoties skan aicinājumi pilnībā atvērt veikalus, sabiedriskās ēdināšanas iestādes, skaistumkopšanas nozari, trenažieru zāles, daudz retāk dzirdam aicinājumus atvērt muzejus, izstāžu zāles, lai gan šajā laikā garīgā barība varētu palīdzēt turēties pretī grūtsirdībai, nomāktībai.

Taču arī muzeju darbinieki nesēž, rokas klēpī salikuši, bet meklē iespēju komunicēt ar cilvēkiem, piedāvājot arvien jaunas iespējas digitāli aplūkot izstādes, muzeja krājumus, izmantot citas iespējas.

Cēsu Vēstures un mākslas mu­zeja direktore Kristīne Skrīvere stāsta, ka patlaban, kad    komunikācija ar sabiedrību ir ierobežota,    tiek strādāts ar tām komunikācijas formām, kādas pieejamas: “Pagā­jušā gada nogalē kā pirmais muzejs Latvijā izveidojām tiešsaistes muzejpedagoģisko programmu,    tā tika iekļauta Lat­vijas “Skolas somas” apmaksāto programmu sarakstā. Skolām visā valstī bija iespēja to izmantot, un daudzi skolotāji atzina, ka tas palīdzējis dažādot mācību procesu. Šobrīd muzejpedagogs strādā pie divām jaunām programmām, no kurām vienu gribam piedāvāt maijā, otru – rudens pusē, sākoties jaunajam mācību gadam.”

Ņemot vērā, cik pieprasīti ir tiešsaistes semināri, kursi, uz muzeja krājuma bāzes sadarbībā ar lektori Agnesi Lūsi izveidota dzimtas pētniecības programma “Dzimtas koks, ar ko sākt? ”, kurā interesentiem tiek mācīts, kā attīstīt praktiskās iemaņas dzimtas vēstures pētīšanā un dzimtas koka veidošanā, izmantojot Cēsu Vēs­tu­res un mākslas muzeja krājumā esošos avotus un dažādus interneta resursus. K. Skrīvere stāsta, ka par šiem maksas kursiem bijusi negaidīti liela interese: “Īsā laikā nokomplektēta 20 cilvēku grupa, vēl desmit palika gaidītāju rindā. Visticamāk,    rudens pusē    veidosim vēl vienu mācību grupu.”

Uz virtuālo vidi pārcēlušās arī izstādes. Pērnā gada nogalē rakstījām, ka Cēsu Izstāžu namā atklāta izstāde “Darbi un kolekcija”, veltīta Jaunpiebalgā dzimušajam māksliniekam, mākslas vērtētājam, kolekcionāram un pedagogam Jēkabam Strazdiņam. Diem­žēl dažas dienas pēc tam izstāžu zāles tika slēgtas un aplūkot jaunpiebaldzēna darbus paguva retais. Tāpēc gada sākumā, pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstam, izstāde tika digitalizēta, katrs savā datorā un viedtālrunī var apskatīt mākslinieka izcilos darbus un izzināt to stāstus. K. Skrīvere informē, ka līdz vakardienai to attālināti apmeklējuši 437 skatītāji, īpaši liela interese bijusi tieši pirmajās 24 stundās, kad attālināti izstādē pabijuši 184 mākslas draugi.

“Tas bija tikai sākums,” atzīst K. Skrīvere. “Tūlīt “atvērsim” vēl divas digitālās izstādes: muzeja 95 gadu izstādi un Cēsu Valsts ģimnāzijas izstādi. Tā mums ir iespēja aiznest muzeja vērtības ne tikai pie cilvēkiem Latvijā, bet visā pasaulē.”

Muzejs aktīvi strādā arī sociālajā medijā Facebook, kur tā konts ļoti apmeklēts. Cilvēkiem patīk rubrika par pilsētas izzināšanu, kur publicē vēsturiskas fotogrāfijas, ieskatās vēsturiskos notikumos. Kādos mārketinga kursos muzeja feisbuka profils minēts kā paraugs tam, kā muzejiem jākomunicē laikā, kad apmeklētājiem tie slēgti.

K. Skrīvere stāsta, ka arī turpmāk visas izstādes tikšot veidotas, lai būtu pieejamas virtuāli: “Pirmām kārtām tā ir iespēja aplūkot izstādi cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kuri nevar atbraukt uz Cēsīm. Arī mūsu tautiešiem vai citiem interesentiem ārzemēs, kuri nevar atbraukt uz konkrēto izstādi, šī būs iespēja to redzēt vismaz digitāli. Te jārunā arī par ilgtspējas faktoru, jo vēlamies, lai izstāde turpina dzīvot arī pēc tam, kad tā jau    klātienē aizvērta. Patiesībā sen domājām par šādu risinājumu, tikai pandēmijas laiks lika aktīvāk rosīties.”

Ne tikai mācīties, apskatīt izstādes, attālināti tagad var iepazīt arī daļu no plašā Cēsu pils arheoloģisko atradumu klāsta. Sākts veidot brīvpieejas resursu – Cēsu pils arheoloģisko priekšmetu datubāzi, kurā ne tikai aplūkojamas “Cēsu pils rakstos” publicētās senlietas, bet arī lasāmi pirmajos krājumos iekļautie pētījumi.

Virtuālu izstādi piedāvā arī Pasaules latviešu mākslas centrs, kas atrodas Cēsīs. Apskatāmi trimdas latvieša, mākslinieka Jāņa Mintika darbi, par kuriem stāsta Kārlis Kanderovskis, arī ārzemju latvietis, pazīstamā latviešu gleznotāja Jāņa Kalmītes mazdēls.

Savukārt memoriālie muzeji, kas darbojas laukos, ziemā ir slēgti.    Piebalgas muzeju apvienības “Orisāre” vadītāja Līva Grudule    atgādināja, ka apvienības muzeji    darbu sāks15.maijā un strādās līdz 15.oktobrim.

“Tagad darām to, ko esam darījuši katru gadu šajā laikā: gatavojamies jaunajai sezonai, nodarbojamies ar krājuma darbiem, pētniecību,” skaidro L. Grudule. “Tāpēc neradām neko virtuālu, digitālu, jo ceram, ka varēsim ar apmeklētājiem tikties klātienē. Pērn ar 15.maiju varējām sākt strādāt, ievērojot epidemioloģiskos nosacījumus, un līdz sezonas beigām ne uz brīdi nenācās muzejus aizvērt. Uz to ceram arī šajā gadā.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
6

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
16

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
70

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
44

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
77

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
54

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
21
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
15
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
13
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi