Ceturtdiena, 18. decembris
Vārda dienas: Kristaps, Kristofers, Krists, Klinta, Kristers

Šūpoties, izzināt un priecāties

Sarmīte Feldmane
23:00
03.04.2021
57
Suupoles Dzerbene 2 1

Dzērbene pušķojas Lieldienām. Vakar ar dekoriem – olām – tika rotāti Lieldienu koki, kokos kārtas šūpoles, šodien ģimenes nes pašu izkrāsotus lielus dekorus, lielās olas, kuras tiek izvietotas skvērā centrā.

“Svētkos gribam radīt skaistu un krāsainu vidi un piedāvāt ikvienam atpūsties dabā,” saka Dzērbenes tautas nama vadītāja Daina Šmite un uzsver, ka viss tiek darīts, iesaistoties dzērbeniešiem.

Ģimenes varēja pieteikties lielo Lieldienu dekoru olu krāsošanai. Katrs atradīs savu vietu Dzērbenes centrā. “Tās ir tik dažādas! Mazie bērni apgleznojuši ar vilnīšiem, punktiņiem, kas liecina, ka ģimenēs olu krāsošanas tradīcijas tiek koptas. Kopā darbojoties visai ģimenei, uz olām tapuši gan citāti ar dižgaru domām, gan dekoratīviem rakstu rakstiem. Pārsteigums ir rok­darb­nieču Lieldienu darinājumi,” atklāj dzērbeniete, ainavu dizainere Vineta Radziņa. Dainai un Vinetai īpašs prieks, ka dekoru krāsošanā iesaistījās 15 ģimenes. Viņu veikumu varēs apskatīt visu Lieldienu laiku.

Jau Lielajā dienā dzērbenieši varēja iepazīt Šūpoļu ceļu. Patlaban tajā ir 13 šūpoles. Ideja par šūpolēm radās jau pirms diviem gadiem Dainai un Vinetai, staigājot pa Dzērbenes parku, apzinot, ko varētu labiekārtot. Vineta, vērojot vecos kokus, apkārtni, ieteicās par šūpolēm.

“Esmu pabijusi daudzos parkos un dārzos ne tikai Latvijā. Ja parkā ir šūpoles, vienmēr ir kāds, kurš grib šūpoties. Arī latvietim patīk šūpoties,” teic Vineta un atgādina, ka bērnībā rokās šūpo mamma, tad pats uz zirdziņa, vēlāk šūpolēs, bet vecumā šūpuļkrēslā. Kāpēc gan senajā Dzērbenes parkā neiekārt šūpoles, veco koku ar horizontāliem zariem ir gana daudz. Izteiktā doma netika aizmirsta, tā iedzīvojās un attīstījās. Kā atzīst Daina un Vineta, iekārt šūpoles jau nav liela māka, bet viņām noteikti gribējies ko vairāk.

“Ja jau šūpoles ir dažādās vietās pagastā, jāstāsta par tām. Lai paši un arī viesi vairāk uzzina,” atklāj Daina un piebilst, ka savukārt nākamā ideja radās rudens talkā pie baznīcas. “Informācijas plāksnes nevienu nepārsteidz. Kāpēc gan uz šūpoļu dēlīša neiegravēt kādu tekstu – informatīvu, pārdomas raisošu. Tā arī izdarījām,” teic Vineta un uzsver, ka tās ir visparastākās virvē kokā pakārtās šūpoles, taču nemaz ne tik parastas.

Dainai sākumā šķitis, ka nebūs viegli atrast vārdus, ko iegravēt šūpoļu dēlītī. Bijis pārsteigums, cik daudzi rakstījuši par Dzērbeni, tāpat bagāta ir pagasta vēsture. Kad idejas īstenotājas tikās ar Cimdu Jettiņas mantojuma pārzinātāju Elīnu Apsīti, lai kopā izvēlētos kādus novadnieces teiktus vārdus, Elīna ideju nosauca par Šūpoļu ceļu.
Šūpoles Dzērbenes skvēriņā, pie pils, baznīcas, Augstā kalna, stacijas, peldvietas un citviet atklāj savu stāstu par vietu, vēsturi vai dzērbeniešiem.

“Šūpoļu ceļam nav galapunkta. Ir iecere tās iekārt kokos arī tālāk no centra, pagastā augstākajos kalnos, ainaviskās un vēsturē nozīmīgās vietās,” saka Daina, bet Vineta piebilst, ka tiem, kuri dodas pastaigās, nūjo vai brauc ar velosipēdiem, būs vairākus kilometrus garš Šūpoļu ceļš. Šajās Lieldienās būs pieejama karte, arī buklets, ko var paņemt veikalos, kur informācija par šūpolēm. Arī sociālajos tīklos viss jaunākais par Lieldienu norisēm Dzērbenē.

Vineta un Daina uzsver, ka Šūpoļu ceļš, tāpat kā krāsainie dekori centrā ir daudzu kopdarbs, lai ideju īstenotu. Ivars Sakss izgatavoja un dāvināja šūpoļu dēlīšus.

Vecpiebaldzēns Māris Kalniņš gādāja nepieciešamo, lai tās varētu izkārt, Andris Laumanis ar komandu kāra šūpoles. Indra Paseka, tūrisma nozares pārzinātāja, iegravēja informāciju uz šūpoļu dēlīšiem. “Ar nelielu pašvaldības finansiālu atbalstu, pašiem iesaistoties, var daudz izdarīt. Kad būsim jaunajā novadā, Šūpoļu ceļš varētu būt mūsu Dzērbenes zīmols,” saka Daina Šmite, uzsverot, ka, pastaigājoties vairāku kilometru garumā, varēs izšūpoties, ievērojot epidemioloģiskos noteikumus.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
68

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
355

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
62

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
46

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
133

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
107

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
14
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
33
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
45
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
45
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi