Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Apģērbu šķirošana ienāk mūsu ikdienā

Jānis Gabrāns
23:00
06.04.2021
16
Konteineri 1

Kaut arī apģērbu veikali slēgti un jaunu iegādāties var tikai internetā vai pārtikas lielveikalos, tekstila izstrādājumu šķirošanas apjomi nav mazinājušies. To apliecina gan uzņēmumā “ZAAO”, gan SIA “Eco Baltia vide” , kas sadarbībā ar “Latvijas Zaļais punkts” jau gadu Rīgā, Pierīgā un daudzviet Vidzemē īsteno tekstila šķirošanas pilotprojektu.

Cēsnieki – aktīvi šķirotāji

Tekstilu mūsu pusē var nodot uzņēmuma “ZAAO” eko laukumos, Cēsīs divās vietās uzstādīti arī speciālie tekstila šķirošanas konteineri. “ZAAO” sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Lei­mane norāda, ka aizvadītajos mēnešos nav bijis jūtams ne straujš kāpums, ne kritums. Vidzemē vidēji mēnesī tiek savākts 15 tonnas tekstila.

“Cēsīs, kur ir gan publiskie konteineri, gan iespēja tekstilu nodot eko laukumos, cilvēki izmanto abas iespējas,” stāsta Z. Leimane. “Publiskie konteineri ļauj tekstilu nodot jebkurā diennakts laikā, bet eko laukumos ērtāk nodot lielākus apjomus. Laikam jau cilvēki, dzīvojot vairāk pa māju, veic kārtīgu skapju revīziju, nošķirojot nevajadzīgo, tāpēc apjomi nesarūk. Tagad visi gaida, kad atvērsies apģērbu veikali, tad nāks kārtējā šķirošana, varēs atteikties no kāda apģērba gabala, jo vietā būs iegādāts jauns.”

Arī “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts atzīst, ka iedzīvotāju aktivitāte, šķirojot apģērbu, ir visai liela: “Pa­gājušajā gadā visos mūsu 60 uzstādītajos tekstila šķirošanas konteineros iedzīvotāji ievietoja vairāk nekā 480 tonnas nevajadzīgo apģērbu, apavu un mājas tekstila. Sadarbībā ar “ZAAO” no pērnā gada 1.septembra konteineri pieejami vairākos novados Ziemeļ­vidzemē, tostarp Cēsīs, Limba­žos, Rūjienā. No visa Vidzemes reģionā četru mēnešu laikā nodotā apjoma – 77,9 tonnām – cēsnieki sašķiroja visvairāk – 25 procentus jeb teju 20 tonnas.”

Ne izmešanai, bet tālākai lietošanai

Taču kopumā iedzīvotāju informētība, izpratne par apģērbu, tekstilmateriālu šķirošanu vēl ir samērā neliela, tāpēc “Latvijas Zaļais punkts” sadarbībā “Eco Baltia vide” martā rīkoja kampaņu “Marts – tekstila šķirošanas mēnesis”, kura ietvaros aicināja nodot nevajadzīgās drēbes un apavus speciālajos tekstila šķirošanas konteineros.

“Eco Baltia vide” pārstāve Alise Zvaigzne atzīst, ka šādas kampaņas rosina cilvēkus pievērst lielāku uzmanību apģērbu šķirošanai. Lai arī speciālie konteineri vairs nav jaunums, par iespējām esot regulāri jāatgādina. “Tiklīdz ir akcijas, aktivitāte palielinās,” stāsta A. Zvaigzne. “Tiesa, vēl jāiegulda liels izglītošanas darbs, jo cilvēkiem joprojām liekas, ka jāizmet vecs apģērbs. Tāds nav šo konteineru uzdevums, jo vecs, nelietojams, nepastrādājams tekstils tāpat nonāk atkritumu noglabāšanas poligonos.”

Kad tekstils tiek no konteineriem savākts, tas nonāk “Eco Baltia vide” šķirošanas filiālē Tukumā, kur tiek sadalīts vismaz 30 frakcijās atbilstoši kvalitātei, sezonalitātei un citiem parametriem. Tālāk tiek meklētas otrreizējas aprites iespējas, labais apģērbs novirzīts atkārtotai valkāšanai attīstības valstīs, neliela daļa nonāk labdarībai, savukārt pārējo pēc iespējas cenšas virzīt pārstrādei. Uzņēmumā norāda, ka liels izaicinājums ir tekstils ar bojājumiem, mitrs, pelējis un sasmērēts ar dažādām ķīmiskām vielām, jo šādiem apģērba gabaliem pārstrāde nav iespējama – tie nonāk poligonā.

“Audumu un tekstila veidu pasaulē ir ļoti daudz, diemžēl pārstrādes iespējas ļoti mazas, lielu daļu pārstrādāt vispār nav iespējams,” norāda J. Aizbalts.

Tekstila ražošanai izmanto 3500 ķīmisko vielu

Mūsdienās, kad cilvēku paradumus ietekmē ātrā mode un nepārdomāta iepirkšanās, izmantoto tekstilizstrādājumu apjoms tikai palielinās, neskatoties uz to, ka eiropiešu skapjos vidēji 30 procenti apģērbu stāv bez pielietojuma. Turklāt liela daļa tekstil­izstrādājumu tā vietā, lai tiktu nodoti atkārtotai lietošanai vai pārstrādei, tiek vienkārši izmesti sadzīves atkritumos, radot tikpat lielu vides piesārņojumu kā citi atkritumi. Maldīgs ir uzskats, ka tekstilizstrādājumu ražošana ir samērā nekaitīga, jo to ražošanā izmanto aptuveni 3500 ķīmisko vielu, no kurām 750 ir klasificētas kā bīstamas cilvēku veselībai, bet 440 – kā bīstamas videi.

Sintētiskās šķiedras, no kurām ražo 60 procentus tekstilizstrādājumu, sadalās 200 gadu laikā. 20 procentus pasaules ūdens piesārņojuma rada tekstilizstrādājumu krāsošana un apdare, bet viena kokvilnas krekla izgatavošanai nepieciešami 2700 litri ūdens. Tāpēc, jo ilgtspējīgākas un atbildīgākas būs mūsu izvēles, jo ievērojamāks resursu patēriņa samazinājums un zaļāka apkārtējā vide.

Z. Leimane norāda, ka viņu pieredze rāda, ka cilvēki arvien vairāk gatavi šķirot apģērbu: “Cilvēki sapratuši, ka pareizākais nav visu aiznest uz tuvējo sadzīves atkritumu konteineru, bet nest uz šķirošanas konteineriem vai vest uz eko laukumiem.”

Jāatgādina, ka Eiropas Sa­vienības direktīva paredz, ka no 2025. gada ES dalībvalstīm jānodrošina tekstila izstrādājumu dalīta vākšana.

J. Aizbalts norāda, ka kopumā tekstila šķirošana ir tikai uz attīstības sākuma takas: “Pozitī­vais, ka valsts saklausījusi, ka Latvijā tekstila šķirošanas sistēmu varētu ieviest jau no 2023.gada, tas iekļauts arī jaunajā Atkritumu apsaimniekošanas plānā. Tāpēc aicinām iedzīvotājus turpināt aktīvi šķirot tekstilu jau tagad un ceram jau drīzumā sagaidīt arī virzību normatīvo aktu līmenī, lai tekstila šķirošanu iespējami ātri varētu attīstīt jau visā Latvijā.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
5

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
11

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
68

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
35

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
67

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
53

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
20
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi