Mātes jeb Māmiņas diena – abi varianti ir pareizi. Svētku nosaukumu varētu virpināt vēl dažādi. Mammuča, mammas, mammītes un droši vien arī Mā diena – kā nu kurā
sveicēja vecumā piemērotāk, kā ierasts ģimenē. Taču visām izvēlēm ir kopējais – vissirsnīgākais sveiciens vismīļākajam cilvēkam.
Neapšaubāmi, atvašu priekšstatā par svētku nozīmi un apsveikšanas mirkļa brīnumu būtisks ir pirmsskolas devums. Un arī vecāko klašu pedagogi nepiemirst atgādināt viegli aizmāršīgajiem jauniešiem par vēl vienu īpašu dienu, kad var ielīksmot savu mammu un ģimeni kopumā. Tieši ģimenes ieliktos pamatus Māmiņdienas atzīmēšanā izceļ jaunatnes lietu speciāliste Raunā Ilze Zīriņa, daloties patīkamā pārsteigumā, ar kādu entuziasmu apsveikšanas misiju uzņemas jaunākā vecuma bērni. “Viņiem vajag tikai atgādināt par šo dienu, un tad idejas rodas viena pēc otras, viņi sāk domāt, kā organizēt tēvus un ko vēl tādu varētu, lai mammu iepriecinātu.” Līdz ar agrīnajiem tīņu gadiem gan visnotaļ saprotami entuziasms noplok, jo pusaudzim viss grozās vairāk ap viņu pašu, ne mammu, taču ir skaidrs, ka vēlākos gados jaunietis atgriežas pie tām vērtībām, kuras sajutis bērnībā. Arī Māmiņdienā to var manīt. Taujāta par ģimenes tradīcijām, I.Zīriņa atklāj, ka apsveic ne tikai savu mammu, bet arī māsu, kurai ir bērniņš, – lai šajā dienā vairāk prieka un smaidu.
Vai tiešām arī pieaugušie bērni Māmiņdienu joprojām tur kā svētkus, “Druva” provokatīvi vērsās pie Zaubes senioru biedrības “Sidrabozols” vadītājas Guntas Rudmiezes. Viņa bez kavēšanās un šaubīšanās atbild apstiprinoši. “Atceras, apsveic un gandrīz vienmēr šajā dienā atbrauc ciemos gan bērni, gan mazbērni,” apliecina zaubēniete. Viņa pastāsta, ka atvases joprojām kā nostalģisku tradīciju uztur arī apsveikšanu Starptautiskajā sieviešu dienā, 8.martā, tomēr viņai noteikti mīļāka ir Mātes diena gan simboliski, gan arī plaukstošā maija dēļ. “Pašas arī atceramies par savām mammām, aizejam uz kapiņiem.”
To, ka par omēm un vecmammām tiek īpaši domāts, liecina arī fotogrāfes Karīnas Jurciņas stāstītais. Uz Māmiņdienu ik gadu tiek pirktas dāvanu kartes fotosesijām, tās savām mīļotajām, bērnu mammām, dāvina ne tikai otrās pusītes, bet arī pieaugušie bērni savām mammām. “Īpaši pēdējos gados palielinās lūgumi pēc jau izdrukātām fotogrāfijām,” atzīmē fotomāksliniece, daloties novērojumā, ka lielie bērni aizvien biežāk iedomājas, cik vecākajai paaudzei ir svarīgi šīs atmiņas turēt rokās taustāmā formātā. K.Jurciņa atklāj, ka jau vairākus gadus pašai nostiprinājusies tradīcija katru gadu vienai ģimenei dāvināt fotosesiju, un tas ierasti notiek tieši Māmiņdienā. Pašas mājā mammas svētku diena gan parasti izvēršas kā ģimenes svētki, to velta, lai visi būtu kopā.
Ar aizkustinošu personīgo Māmiņdienas pārdzīvojumu dalījusies arī cēsniece Anna Lazdiņa, pastāstot, ka pusaudzes vecumā, kad mammai puķes nav varējusi iegādāt veikalā, bet mammas dārzā taču nevar plūkt, izšķīrusies uz nervus kutinošu soli. “Sagaidot tumsas iestāšanos, ar draudzeni devāmies pa dārziem tulpju medībās,” atzīstas Anna, apliecinot, ka šī pieredze joprojām palikusi atmiņā. Vairākkārt arī pļavās lasīti gaiļbiksīšu klēpji, lai “mammai vienmēr prieks”.
Pēc divu gadu pārtraukuma “Covid-19” pandēmijas dēļ “Latvijas Pasts” šogad atkal aicināja sociālo tīklu lietotājus apsveikt mammas, vecmāmiņas, draudzenes, tantes vai krustmātes ar īpaša dizaina pastkartēm. Ierobežotā skaitā sagatavotajām pastkartēm varēja pieteikties tīmekļa vietnē nosutipastkarti.lv, autorizējoties no sociālo tīklu Facebook vai Twitter lietotāju kontiem. Kopumā šādi pieteikti 40,5 tūkstoši pastkaršu sūtījumu, un Cēsis izrādījušās ceturtajā vietā aktivitātes ziņā ārpus Rīgas un tās apkaimes. Cēsīs savu īpašo apsveikumu līdz svētdienai saņems 567 mammas un vecmammas.
Komentāri