Blīvi mākoņi sestdien un svētdien klāja debesis, un stundām ilgi lija. Īpaši Zosēnos, Vidzemes augstienē, kur diennakts laikā nolija ap 40 litru ūdens uz kvadrātmetru.
Šomēnes jau daudzviet Vidzemē pārsniegta mēneša norma, kas ir 58 litri uz kvadrātmetru, bet nolijuši 80 līdz 142 litri, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija.
Svētdien ūdens līmenis visstraujāk kāpa mazajās Vidzemes upēs. Gaujas pietekā Tulejā ūdens līmenis svētdien paaugstinājās par aptuveni metru, bet vakarrīt jau bija pazeminājies par 15 centimetriem. Amatā pie Melturiem ūdens līmenis sasniedzis 1,4 metrus virs stacijas nulles punkta. Vēl par dažiem centimetriem augstāks ūdens līmenis šajā vietā bija 4.maijā. Upe bija laivojama.
Sinoptiķi brīdināja, ka vietām iespējama palieņu un citu zemāko vietu applūšana. Jaunpiebalgas pusē līt sāka naktī uz svētdienu, lija līdz svētdienas pēcpusdienai. “Daudzviet tīrumi ir zem ūdens. Kur ūdens nestāv, tur zeme tik pārmitra, ka tajā grimst. Pavasara palu laikā tā nebija, ka katrā zemākā vietā ir pamatīgas ūdens lāmas,” stāsta zosēnietis, Jaunpiebalgas pašvaldības labiekārtošanas darbu vadītājs, ceļu meistars Kristaps Dravants, bet pašvaldības lauksaimniecības organizatore Lolita Zariņa pastāsta, ka Gauja Jaunpiebalgā pie tirgus atnākusi līdz ceļam. Tā pirms daudziem gadiem bijis palu laikā, bet ne maijā. “Šis pavasaris ir sarežģīts, zemnieki maijā netiek tīrumā, ne visi pabeiguši sēju, zāle lopbarības gatavošanai nav izaugusi,” pavasari raksturo jaunpiebaldziete. Jaunpiebalgā zied ievas, pienenes, plūmes, līdz ābeļu ziedēšanai vēl jāgaida.
K.Dravants pastāsta, ka novadā grants ceļi pēc lietavām nav kritiskā stāvoklī, bet vietām gan nedaudz paskaloti.
Raunas pašvaldības Saimnieciskā dienesta vadītājs Guntars Rekmanis gan nosaka: “Traki. Caurtekas nav paredzētas tādam ūdens daudzumam. Vairākās vietās ceļi izskaloti. Bet ceļš Bormaņi – Precinieki nav caurbraucams, kamēr saremontēsim. Citi ceļi – kā jau pēc lietus,” stāsta G.Rekmanis.
Arī Vecpiebalgas pusē naktī uz Vasarsvētkiem un svētdien lietus pieliedēja ūdenstilpes un pārpludināja pļavas un laukus. “Upītes pilnas, izgājušas no krastiem. Grāvji pilni, ūdenim nav, kur notecēt. Tā nav pat katru pavasari, kad kūst sniegs. Vecpiebalgas Viesistabā pa pļavu nevar paiet, grimst. Ogres pļavas zem ūdens,” situāciju raksturo Vecpiebalgas pašvaldības Saimniecības nodaļas vadītājs, Inešu saimniecības vadītājs Viesturis Burjots. Ceļi izskatās kā pavasara šķīdonī. V.Burjots uzsver, ka šajā laikā nedrīkstētu braukt kokvedēji, ar svaru šīs mašīnas burtiski izjauc ceļus. “Pagasta grants ceļi būvēti kolhoza laikā, to nestspēja ir ap 20 tonnām, bet brauc mašīnas, kas ved 70 tonnas,” bilst pašvaldības pārstāvis. Šosejai uz Madonu, ko pērn atjaunoja, lietus izskalojis nogāzes.
Vēsais pavasaris nav ļāvis ne zemniekiem, ne mazdārziņu saimniekiem, kā ierasts, pabeigt sējas un stādīšanas darbus. Tagad viss pielijis, jāgaida, lai tiktu tīrumos un dārzos. Arī zāle nav saaugusi, lai varētu pļaut lopbarību.
Komentāri