Cēsīs 5.maijā koncertēja Ņujorkas “Metropolitan” operas nama zvaigzne Aleksandrs Antoņenko.
Viens no pieprasītākajiem tenoriem pasaules lielākajos opernamos Parīzē, Berlīnē, Oslo, Drēzdenē, Vīnē, Stokholmā un Ņujorkā Ziemassvētkos un Lieldienās cenšas būt mājās – Latvijā, izbrīvēt laiku sev. Šajā brīvajā laikā arī notiek koncerttūre pa Latviju. Pēc koncerta, kuru kopā ar Latvijas Radio kori A.Antoņenko sniedza 350 cēsniekiem, tenors jutās omulīgs. Solists, kurš jau pieņēmis
izcilus piedāvājumus turpmākajiem pieciem
gadiem pasaules
opernamos,
neskatīja nekādas pretrunas, ka šobrīd atrodas Cēsīs, dzied uz
mazpilsētas pamatskolas skatuves. „Katra
Latvijas pilsēta ir pelnījusi, lai tajā uzstātos
izcili mākslinieki. Tā uzskata Lietuvā, tā jāuzskata arī mums. Rīga nav vienīgā vieta, kur man, Skridei, Garančai un citiem uzstāties,”
nostādītā balsī, labā latviešu valodā, teicamā
noskaņā uz „Druvas” jautājumiem
atbildēja operzvaigzne A. Antoņenko.
„Mana prognoze bija, ka ar koncertprogrammu “Krievu romantika” Cēsīs
spēsim sapulcināt vien pusi zāles ar latviešiem,
bet zāle
bija pilna. Manīju, cik uzmanīgi latvieši ieklausās dziesmās, cenšoties saprast ik vārdu, ko dziedu
krievu valodā,” gandarīts
pēc
koncerta, kas caur Valērija Gavriļina, Jurija Faļika un Georgija Sviridova
skaņdarbiem
ļāva ielūkoties krievu dvēseles
dziļumos, bija A.Aņtonenko. Pēc nedēļas Latvijas tenoram paredzētas divas izrādes „Toska” Frankfurtē,
tad Parīzē mēģinājumi izrādei „Otello”, un jūnijā tās pirmizrāde.
Nelielās maija
tūres pa Latviju pirmajā koncertā Cēsīs notika arī
pirmatskaņojums. Latvijas Radio koris diriģenta Sigvarda Kļavas vadībā un Aleksandrs Antoņenko atskaņoja nupat
komponista Artūra Maskata pabeigto skaņdarbu ar Borisa Pasternaka dzeju
tenoram, korim un situminstrumentiem. „Negaidīju, ka
Maskats man veltīs tik lielu skaņdarbu – tā ir veselu poēma, kurā koris skan
kā instruments. 1946. gadā uzrakstītajā, bet tolaik nepublicētajā dzejā ir ļoti daudz interesantu dzejoļu. Viens no tiem – „Lieldienas” – tagad ir komponēts un nu arī izskanējis,” ar jaunumu savā repertuārā bija apmierināts A.Antoņenko. Pirmatskaņojuma brīdī klausītāju vidū bija arī pats komponists.
Tenors vērtē:
„ Man
koncertā „Krievu romantika” ļoti patīk Sigvarda Kļavas izraudzītie
fragmenti no Valērija Gavriļina
simfoniskās mistērijas „Zvani” ar Vasilija Šukšina vārdiem. Bet klausoties, kā skan koris, sapratu, būs jāsaka Radio kora dziedātājiem, ka vairāk uzmanības jāpievērš izrunai, jo teksti tur ir fantastisks, bet ne tik labi izpildījumā sadzirdami.”
Koncertceļojums pa Vidzemi un Latgali tenoram ir arī sirdsdarbs ar iespēju dziedāt krievu valodā. „Man visbiežāk jādzied itāliešu valodā, jo esmu pieprasīts tenors, Pučini, Verdi dziedātājs. Pirmais piedāvājums dziedāt
Vāgneru man
nāca tikai nesen, domājot par iestudējumu Ņujorkā 2017.
gadā. Tad man būs 42 gadi. Es vēl neesmu pateicis: „Jā”.”
Cēsu koncertā klausītāju vidū netrūka pedagogu, un pēc koncerta uzrunāti atzina, ka vislabprātāk klausījušies
studiju gados
iepazīto A. Puškina un A.Bloka dzeju J.Faļika un G.Sviridova dziesmās. Un tās bija
dziesmas, kuras atbilstoši savai gaumei tenors A.Antoņenko pats izvēlējies izpildīt, pievienojot Latvijas Radio kora iestudētajai programmai.
„Uzzinot, ka Aleksandrs Antoņenko uzstāsies Latvijā, jau biju nolēmusi doties uz koncertu Rīgā, bet tad
„Druvā” izlasīju, ka būs arī koncerti Rēzeknē un Cēsīs, tāpēc esmu šeit,” pastāstīja pedagoģe Ilze Ruķe no Zosēniem. Viņa ir liela klasiskās mūzikas cienītāja un pārzinātāja, A.Antoņenko veiksmīgo izrāžu Ņujorkas operā „Metropoliten” skatītāja tiešraidēs, kuras Rīgā ikvienam nodrošina kinoteātris „Citadele”.
Viesi.
Pasaules līmeņa tenora A. Antoņenko un Latvijas Radio kora koncertus nodrošināja valsts kultūras programmas īstenotāji
“Latvijas koncerti”
sadarbībā ar pašvaldībām Cēsīs un Rēzeknē, kur pēc pāris gadiem, cerams, durvis vērs modernas akustiskās koncertzāles.
Mairita Kaņepe
Komentāri