Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Neprātīga ideja vai inovācija

Jānis Gabrāns
23:00
26.05.2016
13
Biopase 1

Izdomāt ko jaunu, nebijušu kļūst arvien grūtāk, tomēr netrūkst cilvēku, kas to dara un kam tas arī izdodas. Nupat sevi pieteicis jauns zīmols – “BioPase”, ko radījis šobrīd Līgatnē dzīvojošais Valters Šverns ar sievu Anci un savu komandu.

Pirms laika viņi sevi pieteikuši ar zīmolu “Kapsulings”, radot īpašas garšvielu kapsulas, tagad tapusi “BioPase”, ar ko viņi gatavojas startēt arī ārpus valsts.

Jautāts, kas īsti ir “BioPase”, jo vārds “pase” tomēr saistās ar dokumentu, V. Šverns norāda, ka to varētu arī saukt par dokumentu. Gluži kā parastā pase, arī “BioPase” ir katram cilvēkam unikāla. Tā ir modīga un ērta kabatas izmēra grāmatiņa, kas 32 lappusēs raksturo katra cilvēka personību. V. Šverns norāda, ka “BioPase” cilvēkam ir uz mūžu, tai nav derīguma termiņa.

Valters ir sociotehnisku sistēmu modelētājs un programmēšanas inženieris, radījis unikālu datu apstrādes sistēmu, kas nepilnas sekundes laikā spēj ģenerēt ikvienas “BioPases” saturu. Aprēķinu pamatā ir pases īpašnieka dzimšanas laiks, vārds, uzvārds un iesauka. Idejas autors skaidro, ka aprēķinos tiek ņemti vērā decimālās skaitīšanas sistēmas cipari, Pitagora aritmētika, kā arī zinātne par burtu un skaitļu formām, to vibrācijām: “Vēlamies senās zināšanas pasniegt pieejamā un dzīvespriecīgā veidā. Bez moralizēšanas, bez interpretācijas un bez stundas likmes.”

Ideja atnākusi gluži neviļus, aizdomājoties par ikdienišķām lietām, par to, ka katrai sadzīves tehnikas vienībai, katrai tehnikai ir dažādi dokumenti – noteikumi, instrukcijas, kas pastāsta, kā to lietot, lai lieta kalpotu iespējami labāk un kvalitatīvāk.

“Aizdomājos, kā ir ar cilvēku un viņa dokumentiem? Pirmais dokuments, ko saņem ikviens, ir dzimšanas apliecība. Pēc tam seko pase, visbeidzot – miršanas apliecība. Nav pārlieku jāiedziļinās, lai saprastu, ka šie papīri neko daudz par mums neatklāj. Sapratu, ka arī cilvēkam vajadzīgs kas tāds, kas ļauj sevī atklāt ko jaunu. “BioPasē” nāksies izlasīt par to, ko sevī varbūt noklusējam, bet tas var palīdzēt turpmāk. Uzzināt par sevi to, ko piemirsis vai varbūt nomaskējis. Vismaz ar mani tā notika, ar citiem, kuri to dabūjuši, arī. “BioPases” saturs balstās uz seno indiešu zināšanām par skaitļu un burtu formām un to vibrācijām. Apvienojot visu to, pases īpašnieks var uzzināt informāciju par savu vārdu, uzvārdu, dzimšanas datumu, kopumā – par 52 savas personības aspektiem, atstājot vietu arī paša iztēlei.”

Klausoties Valtera stāstā, domāju, vai šī ir neprātīga ideja vai inovācija. Viņš atzīst, ka der abi varianti, arī inovācija: “Inovācija vairāk saistās ar zinātni, bet pašos pamatos šī arī ir zinātne. Senā zinātne, kas vienmēr pastāvējusi līdztekus oficiālajai.”

Kā inovācija ir paša Valtera radītā datorprogramma, kas veic pases unikālā satura radīšanu. Vairākus gadus strādājis par programmētāju, uzkrājis zināšanas un tagad radījis programmu arī sev. Viņš stāsta, ka pasaulē analogu šādai “BioPasei” neesot, vismaz neesot izdevies ko tādu pamanīt.

Ceļš līdz gala variantam bijis garš, un tas joprojām turpinās: “Līdzīgi bija ar kapsulingu. Pats gatavoju, pats lietoju, domāju, kā to labāk pasniegt cilvēkiem, līdz kādā brīdī sapratu. Ar pasi bija tāpat. Man bija daudz informācijas, tā bija strukturēta, tad kā programmētājs sapratu, ka te var izveidot lielisku programmu un noderīgu produktu. Pirmā versija tapa uz A4 lapas, bet sapratu, ka tas ir ļoti nepraktiski un informācijas ir daudz vairāk. Tad radās ideja par pasi. Atzīšos, man patīk, ka ar nopietnām lietām var spēlēties.

Esam konsultējušies, prasījuši cilvēku atsauksmes, pārstrukturējuši, atkal konsultējušies, lai saprastu, kā visu pasniegt. Daudz tika strādāts, lai pasē pieejamā informācija tiktu pasniegta maksimāli atraktīvi, saprotami, uztverami. Rezultātā pasē ir piecas nodaļas, katrā kaut kas noderīgs tieši konkrētajam cilvēkam. “BioPase” nav tikai par inovācijām, tā ir arī par tradīcijām, mazajiem rituāliem, īstiem pieskārieniem un sarunām. Tādēļ tā pieejama tikai un vienīgi drukātā formātā.”

Vērts piebilst, ka “BioPase” tiek radīta no dabai draudzīgiem materiāliem, ražošanas procesā rodas tikai procents pārpalikumu, un pase ir gandrīz tikai roku darbs.

Lai arī produkts jauns, pieteicis sevi nesen, interese par to esot, informācija ejot no mutes mutē. Kāds palasa citam savu “BioPasi”, tas saprot, ka tādu grib, jo vēlas zināt arī par sevi.

“Tas nav kā maize, ko katru dienu lietot, bet kuram gan nenoderētu konstruktīvas zināšanas tikai par viņu. Arī mēs ar sievu ik pa laikam ieskatāmies savās pasēs, kas par mums dažādās situācijas tur teikts,” saka V. Šverns, piebilstot, ka pret klientu ir maksimāli atklāts, jo pasē iedod visu struktūru, kā veikti aprēķini.

Latvijas tirgū “BioPase” sākotnēji tiek izplatīta kolektīvās iepirkšanās portālā “Pērkam kopā”, bet tās radītāju galvenais mērķis ir ārvalstu klienti, kurus iecerēts iekarot ar līdzīgu pieeju. Jau šobrīd pieejama pases angliskā versija. Latvija ir kā atspēriena punkts, lai izietu ārējā tirgū.

“Bez lokālā atbalsta panākumi nav iedomājami,” atzīst Valters. “Apzināmies izaicinājumus, kas saistīti ar atpazīstamības veidošanu starptautiskajā tirgū, bet ceram to sasniegt pamazām. Ja paskatāmies, cik daudzi pasaulē runā latviski un cik – angliski, tas pasaka visu. Nemāku paskaidrot kāpēc, bet es uz šo produktu skatos optimistiski.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
30

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
42

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
171

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
437
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
97

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
15
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
20
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi