Ceturtdiena, 19. septembris
Vārda dienas: Liesma, Elita, Alita
giriş casibom giriş casibom casibom giriş casibom giriş casibom casibom giriş casibom casibom giriş

Vieni uztraucas, ka neprot runāt krieviski, citi par to, ka bērni prot un grib runāt angliski

Anna Kola
16:48
16.08.2022
5

Nesen Latvijas Radio 1 izskanēja pārraide par problēmu, ka bērnu un jauniešu savstarpējā sazināšanās notiek angliski un dzimtā valoda miksēta ar angļu valodas vārdiem. Līdzīgs raidījums, šķiet, pavisam nesen bija skatāms arī televīzijā.

No pieredzes zinu, ka vecākā paaudze mudina bērnus apgūt krievu valodu, bet to, ka bērni mūsdienās var vieglāk sarunāties angļu valodā, tomēr par labu esam neatzīst. Kāpēc? Acīmredzot rodas bažas, ka mūsu pašu mazās tautiņas nacionālā valoda izsīks pavisam. Papētot šo jautājumu, ir skaidrs, ka bažām tāda izteikta pamata nav. To apstiprina gan latviešu valodas pārzinātāji, gan citi speciālisti, norādot, ka dzīvojam laikmetā, kur ļoti daudz no ikdienas saziņas un tehnoloģiju iespējām gribot negribot ir iestrādātas tieši šajā pasaulē vienā no visizplatītākajām valodām.

Te uz lietu jāparaugās arī no otras puses – vēl pirms gadiem desmit ārkārtīgi moderni šeit, Latvijā, bija sūtīt bērnus uz starptautiskām skolām, kurās, starp citu, latviešu valodu māca četras reizes mazākā apjomā nekā valsts skolās, latviešu valoda tad kļūst par svešvalodas priekšmetu. Latvijas Internacionālās skolas administratīvā asistente Madara Pole apstiprina – bez labām dzimtās valodas zināšanām bērnam ir daudz grūtāk iemācīties kādu sveš­valodu: “Aptuveni 20% no mūsu skolas audzēkņiem ir latvieši. Galvenie iemesli, kādēļ vecāki bērnus izvēlas sūtīt uz mūsu skolu, ir starptautiska vide, moderna izglītības sistēma, angļu valoda kā pamatvaloda, IB diploms, kas palīdz iekļūt pasaulē atzītās skolās. Mūsu skolā jaunāko klašu bērniem ir iespēja savas dzimtās valodas (latviešu vai krievu) prasmes uzturēt un arī uzlabot ar īpašas programmas “Mother Ton­gue” (mātes valoda) palīdzību, kuras laikā skolēni konkrēto tēmu apgūst ne tikai angļu valodā, bet arī dzimtajā. Savu audzēkņu vecākiem un arī pašiem audzēkņiem pastāvīgi atgādinām, ka mājās ir jālieto dzimtā valoda – jāsarunājas, jālasa grāmatas, jāskatās filmas un izglītojoši raidījumi tieši dzimtajā valodā.”
No otras puses, jaunā paaudze, kas aug, sarunvalodā patiešām lieto daudz anglicismu, bet ko lai saka par mūsu vecāku un vecvecāku paaudzēm? Krievu sarunvalodas iespraukumu nebūt netrūkst.

Pārstāvot jauniešu vecuma grupu, gribas atzīt, ka varbūt angļu valodas piejaukums pat ir ausij tīkamāks nekā mūsu lielā kaimiņa un netīkamās vēstures uzspiestais.

Vēl ir šīs parādības vai problēmas trešā puse. Skolas sistēmai būtu jārada interese bērniem un jauniešiem tieši par latviešu valodu kā tādu. Obligātā, piespiedu kārtā lasāmā literatūra pat manos skolas gados tā arī bieži vien palika neatvērta. Prieks vērot tās izglītības iestādes, kas bērnus mudina uz lasīšanu un tādējādi veicina latviešu valodas krājuma bagātināšanu un valodas izjūtu kopumā caur viņu vecumposmam interesējošām tēmām, piemēram, aicinot bērnus pēc brīvas izvēles reizi mēnesī izlasīt vienu grāmatu. No manu meitu pieredzes skolā zinu, ka bērniem šī nodarbe ļoti patīk un katrs ir lepns par izlasīto, un ar aizrautību labprāt sacenšas ar klasesbiedriem izlasīto lappušu skaita vai sižeta oriģinalitātes sakarā.

Kā rāda statistika, pēdējos gados nudien angļu valodas centralizēto eksāmenu rezultāti ir augstāki nekā rezultāti latviešu valodā. Piemēram, pērn vidējais rezultāts valstī angļu valodas centralizētajā eksāmenā bija 66,6 %, bet latviešu valodas eksāmenā 51,2%. Ja angļu valodas iekļūšanas sarunvalodā skeptiķi ņem par piemēru šos datus, tad būtu jāvērš uzmanība arī uz citām svešvalodām un to rādītājiem centralizētajos eksāmenos, piemēram, franču valodas vidējais līmenis ir krietni vien augstāks – 75,8 %, bet, lūk, tik ļoti pierastās krievu valodas līmenis pat pārsniedz franču valodas prasmi ar 76,4%. Kāpēc neuztraucamies tik ļoti par to, cik daudz ikdienas sarunvalodā ir krievu valodas žargona, tai skaitā visi cenzējamie vārdi un pat tie, ko ļoti labi var iztulkot latviešu valodā?

Latviešu valodas pētnieks Andrejs Veisbergs atzīst, ka centralizēto eksāmenu rezultāti nekādā veidā neparāda reālo valodu situāciju valstī: “Eksāmena rezultāti tomēr norāda iemācītās vielas apguvi, tas nekādā ziņā nav objektīvs vispārējo, kopējo zināšanu atspoguļojums. Tas pats attiecas uz latviešu valodas prasmēm, piemēram, ir cilvēks, kas brīnišķīgi runā latviski, bet viņam nav ne jausmas, kas ir izteicējs, partikula vai kā vispār analizēt teikuma struktūru. Un otrādi.” Arī valodnieks uzsver, ka mūsdienās latviešu valoda un literatūra skolās būtu mācāma citādi.

Katras valodas zināšanas ir milzīgs ieguvums, nevaru teikt, ka mani kā vecāku ārkārtīgi satrauktu manu bērnu prasmes ikdienā lietot angļu valodu. Laik­meti mainās, paaudzes mainās, jāmainās arī apstākļiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Civilā aizsardzība. Ikvienam nav jāzina viss, bet ne visam jābūt slepenam

16:11
18.09.2024
8

Slepeni, konfidenciāli, ierobežotas pieejamības. Aizvien biežāk šos vārdus dzirdam, kad runā par valstiska līmeņa lietām. Diezgan saprotami, ja to saka par biznesa lietām, ļoti saprotami, ja runā par bruņoto spēku aizsardzības stratēģijām un taktikām. Cik daudz slepenība attiecināma uz civilo aizsardzību? Pašvaldību civilās aizsardzības plāni bija un joprojām to lielākā daļa pieejama publiski. Ierobežotas pieejamības […]

Fiskālais tizlums

11:21
13.09.2024
36

Nesen runāju ar vienu kaimiņu novada uzņēmēju. Kundzei ir mazais bizness, daži lauku veikaliņi. Viņai patīk mērogs, kad teju katru apmeklētāju pazīst vaigā, zina vēlmes un arī iespējas, tāpēc, braucot uz bāzēm sagādāt preces, viņa vienmēr skatās, lai manta ir laba un cena pieņemama. Arī ciema iedzīvotājiem patīk, ka viņiem ir tādi veikaliņi, uz kuriem […]

Drons: jautājumi un atbildes

11:20
13.09.2024
25

Ir pagājusi gandrīz nedēļa, kopš Krievijas militārais drons no Baltkrievijas teritorijas ielidoja Latvijā, kādu laiciņu lidoja mūsu teritorijā un tad nokrita Rēzeknes novadā. Izrādījās, uz tā bijusi sprāgst­viela, bet laimīgā kārtā tā neuzsprāga, neviens necieta un to vēlāk deaktivizēja, vienkārši sakot, uzspridzināja. Šis incidents ir radījis daudz jautājumu. Skaidrs arī, ka vairāki no tiem skar […]

Domas, lēni pārvietojoties

09:42
12.09.2024
28
1

Kārtējo reizi klibojot no darba mājās, ir daudz laika domāt. Nu neiet tik ātri pārvietošanās ar kruķiem. Pirmā pieredze manā gandrīz četrdesmitgadnieces mūžā pārvietoties ar orto palīgiem. Ja vasarā esmu superaktīva velosipēdiste un ceļa posms darbs-mājas man aizņēma vien dažas minūtes, tad tagad, kad traumēta kāja, gandrīz stundu. Ja vēl veikals jāizklibo- visa pusotra aiziet. […]

Cik gadus mācīties skolā

09:40
11.09.2024
32
1

Reformas izglītības nozarē arvien turpinās – šogad gan skolēniem, gan pedagogiem jāpierod, ka pārbaudes darbi jāuzraksta ar pirmo reizi, jo tos labot nevarēs. Tāpat skolu beidzējiem jārēķinās, ka, lai centralizētais eksāmens būtu sekmīgi nokārtots, vērtējumam jābūt par pieciem procentiem augstākam nekā tas bija šopavasar. Ņemot vērā, ka jau iepriekšējā mācību gadā arī Cēsu novadā ne […]

Domas, kuras nav vērts domāt    

10:34
07.09.2024
44

Labāk nedomāt, kas zin, ko izdomāsi – kur vēl gudrāku padomu. Īpaši jau piektdienā, kad plāni piebāzuši galvu un nav saprotams, kur skriet, ko ķert, ko nedarīt. Viedi ļaudis tādās situ­ācijās iesaka nomierināties, dziļi elpot, doties pastaigā, paklausīties mūziku un, protams, palasīt viņu padomus. Ko tad īsti – elpot, lasīt, kaut kur, nezin kur iet […]

Tautas balss

Planēta uzsilst

16:16
17.09.2024
11
2
Bioloģiskās saimniekošanas piekritējs raksta:

“Tagad, ka Čehijā un kaimiņu valstīs lielie plūdi, tajos iet bojā pat cilvēki, laikam neviens vairs neteiks, ka sasilšana ir izdomāta problēma. Vajadzīga aizvien ātrāka rīcība, arī lauksaimniekiem vairāk jādomā, kā strādāt, jābūt videi draudzīgākiem. Zemnieki nemaz tik slikti nedzīvo, kā reizēm izklausās, taču viņiem arī vajadzētu būt ieinteresētiem, lai klimata pārmaiņas nepārņem visu,” atzina […]

Pasts kļūst aizvien tālāks

16:16
17.09.2024
20
O. raksta:

“Žēl gan, ka Cēsīs, “Solo” veikalā, vairs nebūs pas­ta nodaļas. Tur vienmēr raiti apkalpoja, nekad nebija jāstāv garās rindās. Droši vien jau Latvijas pastam izmaksā dārgi uzturēt nodaļas, bet ir reizes, kad cilvēkiem tās ļoti vajadzīgas. Un tad, ja nākas uz pakalpojumu gaidīt pusstundu, stundu, iedzīvotāji izvēlas kādu citu iespēju, kuru Latvijā netrūkst. Tā pasts […]

Mazās un lielās algas

16:15
17.09.2024
16
Seniore raksta:

“Kad dzirdu, ka radiopārraidē eksperti runā par algu lielumu Latvijā, man gandrīz šoks. Izrādās, par mazām un vidējām algām uzskata visas, kas ir līdz četriem tūkstošiem eiro. Vai tad tiešām Latvijā daudziem darba samaksa pārsniedz četrus tūkstošus eiro? Man tas šķiet ļoti neparasti. Tad jau lielu algu saņem pavisam maz cilvēku, jo nepazīstu nevienu, kam […]

Siltums jauks. Cik maksās apkure

16:14
17.09.2024
16
Lasītāja raksta:

“Atceros rudeņus, kad šajā laikā jau vajadzēja sildīt dzīvokli. Tagad silts un jauks, var pat pa nakti turēt vaļā logu. Tikai atkal cita doma – vai tad, ja siltuma ražotājiem būs mazāki ienākumi, jo sezona īsāka, nepalielināsies apkures cena? Iznāk tāds apburtais loks, no vienas puses, vari ietaupīt, no otras, iespējams, siltuma cena būs augstāka,” […]

Neatstāt mežā atkritumus

11:25
13.09.2024
18
Meža saim­niece raksta:

“Man nav žēl, ka manā mežā nāk sēņotāji, nekad neesmu domājusi kādu raidīt prom, taču vienu gan gribu lūgt -lai neatstāj atkritumus. Zemē nomet gan dažādu ēdienu iepakojumus, gan cigarešu izsmēķus,” sacīja piepilsētas meža saim­niece.

Sludinājumi