Piektdiena, 20. septembris
Vārda dienas: Guntra, Ginters, Marianna
giriş casibom giriş casibom casibom giriş casibom giriş casibom casibom giriş casibom casibom giriş

Sargāsim savus bērnus!

Anna Kola
08:09
02.06.2022
8

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 73. panta pirmā daļa nosaka: “Katra iedzīvotāja pienākums ir sargāt ne tikai savu, bet arī citu bērnu drošību.”

Šķiet, ka tāda panta esamība tomēr mūsu sabiedrībā nav vispārpieņemta patiesība, jo nereti gadās dzirdēt par kādu notikumu, kurā cietis bērns, bet negadījums būtu varējis nenotikt vai beigties daudz laimīgāk, ja vērotāji no malas – svešinieki, nejaušie garāmgājēji vai netālu esošie liecinieki – iesaistītos situācijā, kura, iespējams, apdraud bērna labklājību, veselību vai dzīvību.

Klāt ir vasara, un tas ir laiks, kurā bērni visbiežāk gūst traumas, tiek nogādāti pie mediķiem pēc palīdzības. “Novērsu skatienu vien uz sekundi,” tāda frāze dzirdama bieži, kad noticis kāds nelaimes gadījums, kurā cietušais ir bērns. Vecākiem, vecvecākiem un citiem pieaugušajiem, kam uzticēta aprūpe par bērnu vai tā īslaicīga pieskatīšana, būtu jāiekaļ kā mantra, ka no bērna nedrīkst uzmanību novērst ne minūti, ja iespējami kādi riski.
Nesen jau “Druvā” rakstīju par to, cik bieži vecāki un arī vecvecāki uzsver – jāļauj bērnam pašam mācīties no kļūdām, jāļauj “izdzīvot” bērnība. Kad tiek jautāts mediķu viedoklis par šo tēmu, visbiežāk dzirdams nosodījums, jo tieši šāda “brīvības došana” rada tiešu apdraudējumu bērna veselībai un dzīvībai.

Bet bērnu aizsardzība jau nebeidzas ar piesargāšanu, uzmanīšanu un pasaudzēšanu. Bērni tiek apdraudēti no daudz dažādām pusēm – sevišķi jau šajā gadsimtā un gadu desmitā. Domāju, nekļūdīšos, ja apgalvošu, ka katram bērnam, kurš uzsācis skolas gaitas, vai pat vēl jaunākam, ir savs mobilais tālrunis un planšetdators. Skaidrs, ka šīm ierīcēm mūsdienu steidzīgajā ritmā ir savs pozitīvais pienesums, jo aizņemtajiem vecākiem uz brīdi ir laiks “mierīgi” padarīt savas lietas, kamēr atvase darbojas ar kādu spēli. Iespējams, caur mazajiem ekrāniem bērni veiksmīgi apgūst kādas skolai noderīgas prasmes – rakstīšanu, rēķināšanu, svešvalodas – vai uzzina par pasaules dzīvniekiem, vēsturi. Tomēr tam visam ir sava ēnas puse. Vairumā gadījumu, sevišķi jau bērni, kuri vairs nemācās sākumskolas klasēs, gana daudz laika pavada viedajās ierīcēs bez vecāku uzraudzības. Ārvalstu ziņu portālos visnotaļ bieži lasāms par bērnu seksuālas izmantošanas gadījumiem, kuri notikuši ar soci­ālo tīklu vai spēļu platformu starpniecību. Ir gadījumi, kad bērns pieredzes trūkuma dēļ pārlieku uzticas svešiniekam, gadās, ka nobīstas no draudiem, kas var īstenoties, ja nedarīs to, ko svešinieks, kas visbiežāk uzdodas par vienaudzi, prasa.

Arī ar tehnoloģiju pieejamību un, saprotams, to esamību kā neatņemamu ikdienas norišu sastāvdaļu bērnu dzīvē nelaimes ķēde nebeidzas. Nereti ārvalstu mediji atspoguļo arī traģiskus gadījumus, kad bērni – pat jaunāki par 10 gadiem – izdara pašnāvību mobinga dēļ, tai skaitā ir apcelšana interneta un sociālo platformu vidē. Tas patiešām ir satraucoši, jo bērniem būtu jāaug, jāattīstās bez nemitīga atgādinājuma par to, ka apkārtējie tevi vērtē, pēta un analizē interneta vidē. Pietiek jau ar to, ka ar līdzīgām situācijām bērni var saskarties skolā un citviet, kur satiekas ar vienaudžiem.
Mani ārkārtīgi skumdina arī tas, ka pat mūsu ziņu portālos ik dienas priekšplānā dominē kādas degradējošas pseido ziņas par “influcenceriem” apakšveļā vai puskailām, fotošopa un mākslīgo skaistuma procedūru apstrādātām sievietēm, un šīs ziņas noteikti pamana un varbūt padziļināti izpēta arī bērni un jaunieši. Ar pārliecību varu apgalvot, ka šie attēli un tiem pievienotie apraksti, nemaz nerunājot par savākto atzinības sirsniņu gūzmu, atstāj visai traumatiskas sekas uz bērnu psihi. Meitenes aug, domājot, ka tādi ķermeņi ir skaisti un pat normāli. Savukārt puiši pieņem, ka tieši tā jāizskatās īstai meitenei. To apzinoties, patiesi ir mazliet šķērmi, bet attiecībā uz pasaules sabiedrības intelekta līmeni kopumā pārņem nihilistiska noskaņa.
Lūk, tās visas ir jomas, par kurām ar bērniem ir jārunā, jācenšas paskaidrot, nevis novērsties vai izlikties viņu dabisko interesi nedzirdam. Jācenšas bērniem radīt sajūtu, ka viņi ir drošībā, ka viņi mums, vecākiem un līdzcilvēkiem, var uzticēties, gan vēloties izprast jūtīgas vai sāpīgas tēmas, gan stāstot par savām problēmām.

Kā zināms, bērniem veltīta diena dažādās valstīs tiek atzīmēta dažādos datumos. Tās aizsākumi meklējami 1925. gadā, kad Ženēvā norisinājās Pasaules konference bērnu labklājībai. Kopš 1950. gada Starptautisko bērnu aizsardzības dienu lielā daļā pasaules valstu, arī Latvijā, atzīmē 1. jūnijā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Par dzīvi tur, kur cilvēki mazāk steidzas

16:12
19.09.2024
13

Klāt septembra vidus. Šogad gan šķiet, ka rudens aizkavējies – neierasti vasarīgais laiks mazliet jauc galvu tiem, kam no jauna atsākušās mācības vai darbs izglītības nozarē. Nu jau kādu laiku par savu dzīves­vietu saucu vienu no Rietum­eiropas lielajām pilsētām, un, šeit esot, lieku reizi nākas pārdomāt mūsu valsts un tai līdzīgo tautu mentalitāti. Jau iepriekš […]

Civilā aizsardzība. Ikvienam nav jāzina viss, bet ne visam jābūt slepenam

16:11
18.09.2024
14

Slepeni, konfidenciāli, ierobežotas pieejamības. Aizvien biežāk šos vārdus dzirdam, kad runā par valstiska līmeņa lietām. Diezgan saprotami, ja to saka par biznesa lietām, ļoti saprotami, ja runā par bruņoto spēku aizsardzības stratēģijām un taktikām. Cik daudz slepenība attiecināma uz civilo aizsardzību? Pašvaldību civilās aizsardzības plāni bija un joprojām to lielākā daļa pieejama publiski. Ierobežotas pieejamības […]

Fiskālais tizlums

11:21
13.09.2024
45
1

Nesen runāju ar vienu kaimiņu novada uzņēmēju. Kundzei ir mazais bizness, daži lauku veikaliņi. Viņai patīk mērogs, kad teju katru apmeklētāju pazīst vaigā, zina vēlmes un arī iespējas, tāpēc, braucot uz bāzēm sagādāt preces, viņa vienmēr skatās, lai manta ir laba un cena pieņemama. Arī ciema iedzīvotājiem patīk, ka viņiem ir tādi veikaliņi, uz kuriem […]

Drons: jautājumi un atbildes

11:20
13.09.2024
30

Ir pagājusi gandrīz nedēļa, kopš Krievijas militārais drons no Baltkrievijas teritorijas ielidoja Latvijā, kādu laiciņu lidoja mūsu teritorijā un tad nokrita Rēzeknes novadā. Izrādījās, uz tā bijusi sprāgst­viela, bet laimīgā kārtā tā neuzsprāga, neviens necieta un to vēlāk deaktivizēja, vienkārši sakot, uzspridzināja. Šis incidents ir radījis daudz jautājumu. Skaidrs arī, ka vairāki no tiem skar […]

Domas, lēni pārvietojoties

09:42
12.09.2024
32
1

Kārtējo reizi klibojot no darba mājās, ir daudz laika domāt. Nu neiet tik ātri pārvietošanās ar kruķiem. Pirmā pieredze manā gandrīz četrdesmitgadnieces mūžā pārvietoties ar orto palīgiem. Ja vasarā esmu superaktīva velosipēdiste un ceļa posms darbs-mājas man aizņēma vien dažas minūtes, tad tagad, kad traumēta kāja, gandrīz stundu. Ja vēl veikals jāizklibo- visa pusotra aiziet. […]

Cik gadus mācīties skolā

09:40
11.09.2024
36
2

Reformas izglītības nozarē arvien turpinās – šogad gan skolēniem, gan pedagogiem jāpierod, ka pārbaudes darbi jāuzraksta ar pirmo reizi, jo tos labot nevarēs. Tāpat skolu beidzējiem jārēķinās, ka, lai centralizētais eksāmens būtu sekmīgi nokārtots, vērtējumam jābūt par pieciem procentiem augstākam nekā tas bija šopavasar. Ņemot vērā, ka jau iepriekšējā mācību gadā arī Cēsu novadā ne […]

Tautas balss

Planēta uzsilst

16:16
17.09.2024
16
1
Bioloģiskās saimniekošanas piekritējs raksta:

“Tagad, ka Čehijā un kaimiņu valstīs lielie plūdi, tajos iet bojā pat cilvēki, laikam neviens vairs neteiks, ka sasilšana ir izdomāta problēma. Vajadzīga aizvien ātrāka rīcība, arī lauksaimniekiem vairāk jādomā, kā strādāt, jābūt videi draudzīgākiem. Zemnieki nemaz tik slikti nedzīvo, kā reizēm izklausās, taču viņiem arī vajadzētu būt ieinteresētiem, lai klimata pārmaiņas nepārņem visu,” atzina […]

Pasts kļūst aizvien tālāks

16:16
17.09.2024
26
O. raksta:

“Žēl gan, ka Cēsīs, “Solo” veikalā, vairs nebūs pas­ta nodaļas. Tur vienmēr raiti apkalpoja, nekad nebija jāstāv garās rindās. Droši vien jau Latvijas pastam izmaksā dārgi uzturēt nodaļas, bet ir reizes, kad cilvēkiem tās ļoti vajadzīgas. Un tad, ja nākas uz pakalpojumu gaidīt pusstundu, stundu, iedzīvotāji izvēlas kādu citu iespēju, kuru Latvijā netrūkst. Tā pasts […]

Mazās un lielās algas

16:15
17.09.2024
19
Seniore raksta:

“Kad dzirdu, ka radiopārraidē eksperti runā par algu lielumu Latvijā, man gandrīz šoks. Izrādās, par mazām un vidējām algām uzskata visas, kas ir līdz četriem tūkstošiem eiro. Vai tad tiešām Latvijā daudziem darba samaksa pārsniedz četrus tūkstošus eiro? Man tas šķiet ļoti neparasti. Tad jau lielu algu saņem pavisam maz cilvēku, jo nepazīstu nevienu, kam […]

Siltums jauks. Cik maksās apkure

16:14
17.09.2024
24
Lasītāja raksta:

“Atceros rudeņus, kad šajā laikā jau vajadzēja sildīt dzīvokli. Tagad silts un jauks, var pat pa nakti turēt vaļā logu. Tikai atkal cita doma – vai tad, ja siltuma ražotājiem būs mazāki ienākumi, jo sezona īsāka, nepalielināsies apkures cena? Iznāk tāds apburtais loks, no vienas puses, vari ietaupīt, no otras, iespējams, siltuma cena būs augstāka,” […]

Neatstāt mežā atkritumus

11:25
13.09.2024
20
Meža saim­niece raksta:

“Man nav žēl, ka manā mežā nāk sēņotāji, nekad neesmu domājusi kādu raidīt prom, taču vienu gan gribu lūgt -lai neatstāj atkritumus. Zemē nomet gan dažādu ēdienu iepakojumus, gan cigarešu izsmēķus,” sacīja piepilsētas meža saim­niece.

Sludinājumi