Ceturtdiena, 19. septembris
Vārda dienas: Verners, Muntis
giriş casibom giriş casibom casibom giriş casibom giriş casibom casibom giriş casibom casibom giriş

Populārā mūsu gadsimta parādība – emocionālā vardarbība

Anna Kola
13:51
09.06.2022
57

Draugu un paziņu lokā pēdējos gados nereti savstarpēji jokojam, ka esam jau nokļuvušas tai vecumā, kad sarunājas nevis par dzīves plāniem, idejām, izklaides iespējām, bet gan par veselību vai, pareizāk jāsaka, tās neesamību.

Kam mugura sāp, kam parādījušās brilles, kam hroniskas migrēnas vai kāda cita nopietnāka vaina. Nepavisam jau nav joka cienīga tēma, jo dažas ķibeles, kā ārsti saka, ir uz mūžu un labāk nekļūs.

Šķiet, starp populārākajiem kādas sūdzības skaidrojumiem dažādu specializāciju ārstu kabinetos ir par 21.gadsimta modes slimību dēvētā veģetatīvā distonija. Lai arī dažiem, arī man pašai, šis vārdu savienojums vēl nesen šķita nedzirdēts un jauns, tagad ir skaidrs, ka patiesībā šīs kaites, kas rodas, vienkāršā valodā sakot, “uz nervu pamata”, ar mums kopā grozās jau krietni sen. Senāk tikai nosaukums atšķīrās.

Neirocirkulāra distonija, somatoforma veģetatīva disfunkcija, pa daļai astēnija vai psihosomatiskie traucējumi – pamatā jau visiem ir gandrīz tas pats. Būtībā mūsu nespēja tikt galā ar sev uzkrautajiem pienākumiem, arvien pieaugošo slodzi, neatrisinātiem konfliktiem vai smagām emocijām, kam neļaujam izkļūt ārā vienā vai otrā veidā. Izrādās, pie vainas varam būt ne tikai paši ar tendenci rauties uz priekšu, neatlicinot laiku sev, lai sadziedētu ne vien ķermeni un ļautu tam atpūsties, bet arī dvēseli un garu.
Viens no ārējiem šo fizisko saslimšanu faktoriem ir emocionālā vardarbība. Lūk, šis jēdziens gan, jādomā, ir mūsu gadsimta un gadu desmita “modes” lieta. Vai varbūt modīgi ir kļuvis par daudzām problēmām vienkārši skaļi runāt un tās pārcilāt atkal un atkal? Lai nu kā, nevar noliegt, ka problēma pastāv un daudzējādā ziņā to pasliktina jau bieži pieminētās modernās tehnoloģijas, tai skaitā visu iemīļotie un ikdienas ritmā neiztrūkstošie sociālie tīkli.

Bet kas tad īsti slēpjas aiz šī vārdu pārīša – “emocionālā vardarbība”? Izrādās, ka tā ir visgrūtāk pierādāmā vardarbības forma, jo tai nav uzreiz manāmu seku. Tāpat arī nav tādas statistikas, kas ļautu saprast, cik tā ir izplatīta mūsu valstī. Protams, ir kādi skaļāki pašmāju un arī starptautiska mēroga skandāli, kas nesenā pagātnē nonākuši gandrīz visu mediju virsrakstos – piemēram, paš­māju Strūbergu ģimenes drāma par šo tēmu vai slavenā aktierpāra Depa un Hērdas skaļā, vaigos sārtumu iedzenošā tiesas prāvu sērija.
Tā kā šī tēma mūsdienās ir aktuāla, tad arī cilvēku pievērstā uzmanība tāda veida ziņām nudien ir liela. Papētot tēmu dziļāk, gandrīz droši gribas apgalvot, ka par emocionālās vardarbības upuriem pavisam sīkā vai varbūt lielākā mērā kādā dzīves epizodē esam bijuši teju katrs. Tomēr sekas, ko atstāj ilgtermiņa emocionālā vardarbība, var būt gana nopietnas. Pie emocionālās vardarbības pazīmēm parasti min aizskaršanu, noniecināšanu, kas izpaužas kā kliegšana, pazemošana, vainošana vai iebiedēšana. Sliktā ziņa ir tā, ka cilvēks, kurš no šāda veida vardarbības cieš, un nav svarīgi, vai tas ir bērns vai pieaugušais, bieži vien pat ilgstoši neapjauš, ka vispār ir kļuvis par tās upuri. Visbiežāk kaut kādas izmaiņas sevī upuris attaisno ar dusmu vai noguruma izpausmēm, varmākas kontroli un greizsirdību vai agresiju uzskatot par rūpēm un turpinot mocīties tālāk, cerot, ka partneris ar laiku mainīsies. Tā, protams, ir ilūzija – visiem zināms vecais, labais teiciens par to, ka cilvēki nemainās. Apstākļi mainās, uzskati mainās, bet pats cilvēks jau tā īsti nekad nemainās.

Populārs paņēmiens ir termins, kas latviešu valodā aizgūts no angļu valodas – geslaitings jeb veids, kā manipulēt ar upura emocijām un domām, pat apšaubot upura veselo saprātu, sagrozot viņa teikto vai darīto. Visbiežāk šis paņēmiens arī veiksmīgi sēj šau­bas upura prātā, un tā šis destruktīvais vardarbības ceļš tikai turpinās uz priekšu. Arī baiļu sajūta ir spēcīgs signāls, ka attiecības ar konkrēto cilvēku ir emocionāli vardarbīgas. Ir vesela virkne citu pazīmju. Vēl iepriekšējā gadsimta sākumā cilvēkus, kam bija izteikti neirotiski vai trauksmes simptomi, nereti ievietoja psihiatriskajās slimnīcās. Mūsdienās to vairs nedara, jo ir citi paņēmieni, kā cilvēkam palīdzēt sev pašam tikt galā: psihoterapeiti, antidepresanti un nomierinošas masāžas, joga, relaksācijas tehnikas. No otras puses, ja mūsdienās būtu tāpat kā pirms vairāk nekā pusotra gadsimta, domājams, vienkārši nebūtu brīvu vietu, kur garā sasirgušos dziedināt un stiprināt. Tā, lūk, ir cena, ko maksājam par straujo intelektuālo attīstību ar tehnoloģijām un inženierzinātņu sasniegumiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Civilā aizsardzība. Ikvienam nav jāzina viss, bet ne visam jābūt slepenam

16:11
18.09.2024
11

Slepeni, konfidenciāli, ierobežotas pieejamības. Aizvien biežāk šos vārdus dzirdam, kad runā par valstiska līmeņa lietām. Diezgan saprotami, ja to saka par biznesa lietām, ļoti saprotami, ja runā par bruņoto spēku aizsardzības stratēģijām un taktikām. Cik daudz slepenība attiecināma uz civilo aizsardzību? Pašvaldību civilās aizsardzības plāni bija un joprojām to lielākā daļa pieejama publiski. Ierobežotas pieejamības […]

Fiskālais tizlums

11:21
13.09.2024
36

Nesen runāju ar vienu kaimiņu novada uzņēmēju. Kundzei ir mazais bizness, daži lauku veikaliņi. Viņai patīk mērogs, kad teju katru apmeklētāju pazīst vaigā, zina vēlmes un arī iespējas, tāpēc, braucot uz bāzēm sagādāt preces, viņa vienmēr skatās, lai manta ir laba un cena pieņemama. Arī ciema iedzīvotājiem patīk, ka viņiem ir tādi veikaliņi, uz kuriem […]

Drons: jautājumi un atbildes

11:20
13.09.2024
26

Ir pagājusi gandrīz nedēļa, kopš Krievijas militārais drons no Baltkrievijas teritorijas ielidoja Latvijā, kādu laiciņu lidoja mūsu teritorijā un tad nokrita Rēzeknes novadā. Izrādījās, uz tā bijusi sprāgst­viela, bet laimīgā kārtā tā neuzsprāga, neviens necieta un to vēlāk deaktivizēja, vienkārši sakot, uzspridzināja. Šis incidents ir radījis daudz jautājumu. Skaidrs arī, ka vairāki no tiem skar […]

Domas, lēni pārvietojoties

09:42
12.09.2024
29
1

Kārtējo reizi klibojot no darba mājās, ir daudz laika domāt. Nu neiet tik ātri pārvietošanās ar kruķiem. Pirmā pieredze manā gandrīz četrdesmitgadnieces mūžā pārvietoties ar orto palīgiem. Ja vasarā esmu superaktīva velosipēdiste un ceļa posms darbs-mājas man aizņēma vien dažas minūtes, tad tagad, kad traumēta kāja, gandrīz stundu. Ja vēl veikals jāizklibo- visa pusotra aiziet. […]

Cik gadus mācīties skolā

09:40
11.09.2024
33
1

Reformas izglītības nozarē arvien turpinās – šogad gan skolēniem, gan pedagogiem jāpierod, ka pārbaudes darbi jāuzraksta ar pirmo reizi, jo tos labot nevarēs. Tāpat skolu beidzējiem jārēķinās, ka, lai centralizētais eksāmens būtu sekmīgi nokārtots, vērtējumam jābūt par pieciem procentiem augstākam nekā tas bija šopavasar. Ņemot vērā, ka jau iepriekšējā mācību gadā arī Cēsu novadā ne […]

Domas, kuras nav vērts domāt    

10:34
07.09.2024
45

Labāk nedomāt, kas zin, ko izdomāsi – kur vēl gudrāku padomu. Īpaši jau piektdienā, kad plāni piebāzuši galvu un nav saprotams, kur skriet, ko ķert, ko nedarīt. Viedi ļaudis tādās situ­ācijās iesaka nomierināties, dziļi elpot, doties pastaigā, paklausīties mūziku un, protams, palasīt viņu padomus. Ko tad īsti – elpot, lasīt, kaut kur, nezin kur iet […]

Tautas balss

Planēta uzsilst

16:16
17.09.2024
11
2
Bioloģiskās saimniekošanas piekritējs raksta:

“Tagad, ka Čehijā un kaimiņu valstīs lielie plūdi, tajos iet bojā pat cilvēki, laikam neviens vairs neteiks, ka sasilšana ir izdomāta problēma. Vajadzīga aizvien ātrāka rīcība, arī lauksaimniekiem vairāk jādomā, kā strādāt, jābūt videi draudzīgākiem. Zemnieki nemaz tik slikti nedzīvo, kā reizēm izklausās, taču viņiem arī vajadzētu būt ieinteresētiem, lai klimata pārmaiņas nepārņem visu,” atzina […]

Pasts kļūst aizvien tālāks

16:16
17.09.2024
20
O. raksta:

“Žēl gan, ka Cēsīs, “Solo” veikalā, vairs nebūs pas­ta nodaļas. Tur vienmēr raiti apkalpoja, nekad nebija jāstāv garās rindās. Droši vien jau Latvijas pastam izmaksā dārgi uzturēt nodaļas, bet ir reizes, kad cilvēkiem tās ļoti vajadzīgas. Un tad, ja nākas uz pakalpojumu gaidīt pusstundu, stundu, iedzīvotāji izvēlas kādu citu iespēju, kuru Latvijā netrūkst. Tā pasts […]

Mazās un lielās algas

16:15
17.09.2024
16
Seniore raksta:

“Kad dzirdu, ka radiopārraidē eksperti runā par algu lielumu Latvijā, man gandrīz šoks. Izrādās, par mazām un vidējām algām uzskata visas, kas ir līdz četriem tūkstošiem eiro. Vai tad tiešām Latvijā daudziem darba samaksa pārsniedz četrus tūkstošus eiro? Man tas šķiet ļoti neparasti. Tad jau lielu algu saņem pavisam maz cilvēku, jo nepazīstu nevienu, kam […]

Siltums jauks. Cik maksās apkure

16:14
17.09.2024
16
Lasītāja raksta:

“Atceros rudeņus, kad šajā laikā jau vajadzēja sildīt dzīvokli. Tagad silts un jauks, var pat pa nakti turēt vaļā logu. Tikai atkal cita doma – vai tad, ja siltuma ražotājiem būs mazāki ienākumi, jo sezona īsāka, nepalielināsies apkures cena? Iznāk tāds apburtais loks, no vienas puses, vari ietaupīt, no otras, iespējams, siltuma cena būs augstāka,” […]

Neatstāt mežā atkritumus

11:25
13.09.2024
19
Meža saim­niece raksta:

“Man nav žēl, ka manā mežā nāk sēņotāji, nekad neesmu domājusi kādu raidīt prom, taču vienu gan gribu lūgt -lai neatstāj atkritumus. Zemē nomet gan dažādu ēdienu iepakojumus, gan cigarešu izsmēķus,” sacīja piepilsētas meža saim­niece.

Sludinājumi