Ceturtdiena, 19. septembris
Vārda dienas: Verners, Muntis
giriş casibom giriş casibom casibom giriş casibom giriş casibom casibom giriş casibom casibom giriş

Pasaules rekorda karogs un Latvijas patriotisms

Līga Eglīte
14:28
20.12.2017
8

Ir dažādi veidi, kā svinēt valsts simtgadi – uzcelt, izveidot, iestādīt, izgatavot un atstāt ko paliekošu vai atzīmēties vēsturē un cilvēku atmiņās ar gluži vai neiespējamu ideju realizāciju. Gada nogalē sociālajos tīklos parādījās ziņa, ka uzņēmuma “Latvijas Tekstils” vadītājs Oskars Polmanis vēlas pārspēt pasaules rekordu, izgatavojot lielāko karogu, kāds līdz šim jebkur ir bijis.

Rekordu vēsturē Latvija jau vienreiz ir sevi parādījusi, 2013. gadā demonstrējot 1050 kvadrātmetrus lielu karogu, ar ko Meža­parkā, Dziesmusvētku estrādē, varēja noklāt visas tribīnes. Tajā gadā karogu sacensība turpinājās, jo maijā mūsu valsti pārspēja Rumānija, rādot pasaulei vairāk nekā 79 tūkstošus kvadrātmetru lielu karogu. Tas tika atzīts par Ginesa pasaules rekordu līdz gada beigām, kad vēl lielāku karogu sašuva Katara.

Par jaunā Ginesa rekorda demonstrēšanas vietu šoreiz izvēlētas Cēsis, Latvijas karoga dzimtene. Idejas autors Oskars Polmanis aicina sabiedrību iesaistīties un atbalstīt, kā pats raksta “pilnīgi traku projektu, ko visdrīzāk dara tikai vienreiz mūžā”, lai taptu 125000 kvadrātmetru liels karogs (250 metru platumā, 500 metru garumā). Jau aprēķināts, ka sagatavotais audums kopumā svērs aptuveni desmit tonnas. Līdz ar to karogu nevarēs pacelt vertikāli un nostiprināt pie kāda milzu masta.

Pēc ievietotās informācijas sociālajā vietnē Facebook.com sākās diskusijas, kurās iesaistījās galvenokārt radošā inteliģence. Zināms, ka “Latvijas Tekstils” ir viens no lielākajiem karogu, simbolikas un šīs tēmas suvenīru ražotājiem valstī. Līdz ar to jādomā, ka tā nav tikai sociāla kampaņa, iedzīvotāju rosināta utopiska ideja, bet gan biznesa projekts, kurā atbalstītāji aicināti ziedot, izmantojot pūļa finansējuma platformu Kickstarter. Pēc aptuvenām aplēsēm varētu būt nepieciešami 10 tūkstoši eiro, jo idejas autors raksta, ka projekts tiks realizēts tikai tad, ja izdosies atrast maksimums 9500 atbalstītāju.

Līdztekus sajūsminātiem diskusijas dalībniekiem, kuri savu viedokli izteikuši ar “Jā!” un emociju zīmītēm, citi jūtas aizskarti gan par nacionālā simbola izmantošanu, lai panāktu reklāmu savam uzņēmumam, gan līdzekļu tērēšanu. Jaunākā paaudze vairāk uztver idejas emocionālo pusi – projekts būs estētisks un skaists, visi no tuvienes un tālienes vēlēsies savām acīm redzēt brīnumu, kas, iespējams, var notikt tikai reizi mūžā. Un tomēr virsroku gūst praktiķi un tie, kuri šajā sau­lē ilgāk dzīvojuši un vairāk pieredzējuši.

Dace Judina – Nīmane: “Izrādīšanās vai cieņa? Lielākie karogi, augstākie karogu masti, garākās prievītes, izgaismotākie torņi… Kam tas vajadzīgs? Vai tas apliecina Dzimtenes mīlestību? Tā vien šķiet, ka mums tiešām nav nekā svarīgāka, ko darīt, kā mērīt karogus hektāros.”

Agnis Bisters: “Šis karogs ir arī mans karogs, un man diez ko nepatīk, ka valsts simbols tiek pasniegts kā divpadsmit hektāru paklājs. Ja karogs, tad tam lepni jā­plīvo, nevis jāguļ pļavā!”

Arvīds Krievs: “Tā ir Latvijas “vārda nešana pasaulē”. Tāpat kā sports. Pašu puikas, pašu karogs, ja nevar panest, tad vilks pa zemi.”

Laima Kota: “Karogu likt uz zemes? Varbūt var uztaisīt digitālu-gaismas-starojošu karogu, kas plīvo virs Cēsīm?”

Diskusijām pievienojās arī “Druva” ar vēlmi noskaidrot, kādēļ Latvijas svētākais simbols jāklāj uz zemes un kā audums tiks izmantots pēc tam. Tobrīd vēl nebija zināms, ka pasākums iecerēts augusta beigās, ne novembrī, kad ir pārsvarā mitrs un dubļains laiks. Ir dažādi piemēri citur pasaulē, kur milzu izmēra valsts karogi ir apskatāmi no liela attāluma un pārsvarā veidoti kalnu nogāzēs no iekrāsotiem akmeņiem klintīs un uz zemes. Kur gan Cēsu pusē var noklāt rekorda karogu, un vai cēsnieki vispār ir tam gatavi?

Cēsu novada pašvaldības Ko­mu­nikācijas nodaļas vadītājs Kār­lis Pots par ideju ir informēts: “Palī­dzējām atrast privāto zemi un vienoties ar īpašnieku par karoga noklāšanu. Tas būs Vaives pagastā, netālu no pagrieziena uz Cēsīm. Vēl nav zināms, vai tiks savākti līdzekļi, bet, ja iecere nonāks līdz realizācijai, uzrunāsim brīvprātīgos palīgus un nodrošināsim skolā naktsmājas. Tā ir uzņēmuma kampaņa. Es nesaredzu šo ideju kā kaitīgu vai sliktu. Do­ma ir godināt Latviju. Manuprāt, labi, ka Cēsu vārds šādi izskanētu pasaulē.”

Par karoga auduma izlietošanu pēc pasākuma Oskars Polmanis atbild izvairīgi, rosinot dažādus variantus: “Pirms projekta realizācijas uzsākšanas esam komunicējuši ar uzņēmumu, kas līdzīgu projektu īstenojis Rumānijā. Zi­not latviešu sakāpināto uztveri par jebkādām lielām idejām, kuru mērķis ne vienmēr ir tikai mantiskas vai kādas citas iedomātas intereses, centāmies noskaidrot rumāņu attieksmi pret šo projektu. Pretēji latviešu krasi negatīvajai nostājai rumāņi šo projektu uztvēra ar lielu sajūsmu. Savukārt Katarā pēc projekta realizācijas no karogam domātā auduma izgatavoja mugursomas visiem Kata­ras skolēniem.

Iespējams, pat radīsim jaunu svētku dienu Latvijā – Karoga dienu. Vai tas ir mazs un nesvarīgs mērķis? Spriest jums!”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Civilā aizsardzība. Ikvienam nav jāzina viss, bet ne visam jābūt slepenam

16:11
18.09.2024
11

Slepeni, konfidenciāli, ierobežotas pieejamības. Aizvien biežāk šos vārdus dzirdam, kad runā par valstiska līmeņa lietām. Diezgan saprotami, ja to saka par biznesa lietām, ļoti saprotami, ja runā par bruņoto spēku aizsardzības stratēģijām un taktikām. Cik daudz slepenība attiecināma uz civilo aizsardzību? Pašvaldību civilās aizsardzības plāni bija un joprojām to lielākā daļa pieejama publiski. Ierobežotas pieejamības […]

Fiskālais tizlums

11:21
13.09.2024
39

Nesen runāju ar vienu kaimiņu novada uzņēmēju. Kundzei ir mazais bizness, daži lauku veikaliņi. Viņai patīk mērogs, kad teju katru apmeklētāju pazīst vaigā, zina vēlmes un arī iespējas, tāpēc, braucot uz bāzēm sagādāt preces, viņa vienmēr skatās, lai manta ir laba un cena pieņemama. Arī ciema iedzīvotājiem patīk, ka viņiem ir tādi veikaliņi, uz kuriem […]

Drons: jautājumi un atbildes

11:20
13.09.2024
27

Ir pagājusi gandrīz nedēļa, kopš Krievijas militārais drons no Baltkrievijas teritorijas ielidoja Latvijā, kādu laiciņu lidoja mūsu teritorijā un tad nokrita Rēzeknes novadā. Izrādījās, uz tā bijusi sprāgst­viela, bet laimīgā kārtā tā neuzsprāga, neviens necieta un to vēlāk deaktivizēja, vienkārši sakot, uzspridzināja. Šis incidents ir radījis daudz jautājumu. Skaidrs arī, ka vairāki no tiem skar […]

Domas, lēni pārvietojoties

09:42
12.09.2024
31
1

Kārtējo reizi klibojot no darba mājās, ir daudz laika domāt. Nu neiet tik ātri pārvietošanās ar kruķiem. Pirmā pieredze manā gandrīz četrdesmitgadnieces mūžā pārvietoties ar orto palīgiem. Ja vasarā esmu superaktīva velosipēdiste un ceļa posms darbs-mājas man aizņēma vien dažas minūtes, tad tagad, kad traumēta kāja, gandrīz stundu. Ja vēl veikals jāizklibo- visa pusotra aiziet. […]

Cik gadus mācīties skolā

09:40
11.09.2024
35
2

Reformas izglītības nozarē arvien turpinās – šogad gan skolēniem, gan pedagogiem jāpierod, ka pārbaudes darbi jāuzraksta ar pirmo reizi, jo tos labot nevarēs. Tāpat skolu beidzējiem jārēķinās, ka, lai centralizētais eksāmens būtu sekmīgi nokārtots, vērtējumam jābūt par pieciem procentiem augstākam nekā tas bija šopavasar. Ņemot vērā, ka jau iepriekšējā mācību gadā arī Cēsu novadā ne […]

Domas, kuras nav vērts domāt    

10:34
07.09.2024
45

Labāk nedomāt, kas zin, ko izdomāsi – kur vēl gudrāku padomu. Īpaši jau piektdienā, kad plāni piebāzuši galvu un nav saprotams, kur skriet, ko ķert, ko nedarīt. Viedi ļaudis tādās situ­ācijās iesaka nomierināties, dziļi elpot, doties pastaigā, paklausīties mūziku un, protams, palasīt viņu padomus. Ko tad īsti – elpot, lasīt, kaut kur, nezin kur iet […]

Tautas balss

Planēta uzsilst

16:16
17.09.2024
13
4
Bioloģiskās saimniekošanas piekritējs raksta:

“Tagad, ka Čehijā un kaimiņu valstīs lielie plūdi, tajos iet bojā pat cilvēki, laikam neviens vairs neteiks, ka sasilšana ir izdomāta problēma. Vajadzīga aizvien ātrāka rīcība, arī lauksaimniekiem vairāk jādomā, kā strādāt, jābūt videi draudzīgākiem. Zemnieki nemaz tik slikti nedzīvo, kā reizēm izklausās, taču viņiem arī vajadzētu būt ieinteresētiem, lai klimata pārmaiņas nepārņem visu,” atzina […]

Pasts kļūst aizvien tālāks

16:16
17.09.2024
25
O. raksta:

“Žēl gan, ka Cēsīs, “Solo” veikalā, vairs nebūs pas­ta nodaļas. Tur vienmēr raiti apkalpoja, nekad nebija jāstāv garās rindās. Droši vien jau Latvijas pastam izmaksā dārgi uzturēt nodaļas, bet ir reizes, kad cilvēkiem tās ļoti vajadzīgas. Un tad, ja nākas uz pakalpojumu gaidīt pusstundu, stundu, iedzīvotāji izvēlas kādu citu iespēju, kuru Latvijā netrūkst. Tā pasts […]

Mazās un lielās algas

16:15
17.09.2024
17
Seniore raksta:

“Kad dzirdu, ka radiopārraidē eksperti runā par algu lielumu Latvijā, man gandrīz šoks. Izrādās, par mazām un vidējām algām uzskata visas, kas ir līdz četriem tūkstošiem eiro. Vai tad tiešām Latvijā daudziem darba samaksa pārsniedz četrus tūkstošus eiro? Man tas šķiet ļoti neparasti. Tad jau lielu algu saņem pavisam maz cilvēku, jo nepazīstu nevienu, kam […]

Siltums jauks. Cik maksās apkure

16:14
17.09.2024
21
Lasītāja raksta:

“Atceros rudeņus, kad šajā laikā jau vajadzēja sildīt dzīvokli. Tagad silts un jauks, var pat pa nakti turēt vaļā logu. Tikai atkal cita doma – vai tad, ja siltuma ražotājiem būs mazāki ienākumi, jo sezona īsāka, nepalielināsies apkures cena? Iznāk tāds apburtais loks, no vienas puses, vari ietaupīt, no otras, iespējams, siltuma cena būs augstāka,” […]

Neatstāt mežā atkritumus

11:25
13.09.2024
20
Meža saim­niece raksta:

“Man nav žēl, ka manā mežā nāk sēņotāji, nekad neesmu domājusi kādu raidīt prom, taču vienu gan gribu lūgt -lai neatstāj atkritumus. Zemē nomet gan dažādu ēdienu iepakojumus, gan cigarešu izsmēķus,” sacīja piepilsētas meža saim­niece.

Sludinājumi