Raksti

Viedokļi

Pasaules rekorda karogs un Latvijas patriotisms

Līga Eglīte

Ir dažādi veidi, kā svinēt valsts simtgadi – uzcelt, izveidot, iestādīt, izgatavot un atstāt ko paliekošu vai atzīmēties vēsturē un cilvēku atmiņās ar gluži vai neiespējamu ideju realizāciju. Gada nogalē sociālajos tīklos parādījās ziņa, ka uzņēmuma “Latvijas Tekstils” vadītājs Oskars Polmanis vēlas pārspēt pasaules rekordu, izgatavojot lielāko karogu, kāds līdz šim jebkur ir bijis.

Rekordu vēsturē Latvija jau vienreiz ir sevi parādījusi, 2013. gadā demonstrējot 1050 kvadrātmetrus lielu karogu, ar ko Meža­parkā, Dziesmusvētku estrādē, varēja noklāt visas tribīnes. Tajā gadā karogu sacensība turpinājās, jo maijā mūsu valsti pārspēja Rumānija, rādot pasaulei vairāk nekā 79 tūkstošus kvadrātmetru lielu karogu. Tas tika atzīts par Ginesa pasaules rekordu līdz gada beigām, kad vēl lielāku karogu sašuva Katara.

Par jaunā Ginesa rekorda demonstrēšanas vietu šoreiz izvēlētas Cēsis, Latvijas karoga dzimtene. Idejas autors Oskars Polmanis aicina sabiedrību iesaistīties un atbalstīt, kā pats raksta “pilnīgi traku projektu, ko visdrīzāk dara tikai vienreiz mūžā”, lai taptu 125000 kvadrātmetru liels karogs (250 metru platumā, 500 metru garumā). Jau aprēķināts, ka sagatavotais audums kopumā svērs aptuveni desmit tonnas. Līdz ar to karogu nevarēs pacelt vertikāli un nostiprināt pie kāda milzu masta.

Pēc ievietotās informācijas sociālajā vietnē Facebook.com sākās diskusijas, kurās iesaistījās galvenokārt radošā inteliģence. Zināms, ka “Latvijas Tekstils” ir viens no lielākajiem karogu, simbolikas un šīs tēmas suvenīru ražotājiem valstī. Līdz ar to jādomā, ka tā nav tikai sociāla kampaņa, iedzīvotāju rosināta utopiska ideja, bet gan biznesa projekts, kurā atbalstītāji aicināti ziedot, izmantojot pūļa finansējuma platformu Kickstarter. Pēc aptuvenām aplēsēm varētu būt nepieciešami 10 tūkstoši eiro, jo idejas autors raksta, ka projekts tiks realizēts tikai tad, ja izdosies atrast maksimums 9500 atbalstītāju.

Līdztekus sajūsminātiem diskusijas dalībniekiem, kuri savu viedokli izteikuši ar “Jā!” un emociju zīmītēm, citi jūtas aizskarti gan par nacionālā simbola izmantošanu, lai panāktu reklāmu savam uzņēmumam, gan līdzekļu tērēšanu. Jaunākā paaudze vairāk uztver idejas emocionālo pusi – projekts būs estētisks un skaists, visi no tuvienes un tālienes vēlēsies savām acīm redzēt brīnumu, kas, iespējams, var notikt tikai reizi mūžā. Un tomēr virsroku gūst praktiķi un tie, kuri šajā sau­lē ilgāk dzīvojuši un vairāk pieredzējuši.

Dace Judina – Nīmane: “Izrādīšanās vai cieņa? Lielākie karogi, augstākie karogu masti, garākās prievītes, izgaismotākie torņi… Kam tas vajadzīgs? Vai tas apliecina Dzimtenes mīlestību? Tā vien šķiet, ka mums tiešām nav nekā svarīgāka, ko darīt, kā mērīt karogus hektāros.”

Agnis Bisters: “Šis karogs ir arī mans karogs, un man diez ko nepatīk, ka valsts simbols tiek pasniegts kā divpadsmit hektāru paklājs. Ja karogs, tad tam lepni jā­plīvo, nevis jāguļ pļavā!”

Arvīds Krievs: “Tā ir Latvijas “vārda nešana pasaulē”. Tāpat kā sports. Pašu puikas, pašu karogs, ja nevar panest, tad vilks pa zemi.”

Laima Kota: “Karogu likt uz zemes? Varbūt var uztaisīt digitālu-gaismas-starojošu karogu, kas plīvo virs Cēsīm?”

Diskusijām pievienojās arī “Druva” ar vēlmi noskaidrot, kādēļ Latvijas svētākais simbols jāklāj uz zemes un kā audums tiks izmantots pēc tam. Tobrīd vēl nebija zināms, ka pasākums iecerēts augusta beigās, ne novembrī, kad ir pārsvarā mitrs un dubļains laiks. Ir dažādi piemēri citur pasaulē, kur milzu izmēra valsts karogi ir apskatāmi no liela attāluma un pārsvarā veidoti kalnu nogāzēs no iekrāsotiem akmeņiem klintīs un uz zemes. Kur gan Cēsu pusē var noklāt rekorda karogu, un vai cēsnieki vispār ir tam gatavi?

Cēsu novada pašvaldības Ko­mu­nikācijas nodaļas vadītājs Kār­lis Pots par ideju ir informēts: “Palī­dzējām atrast privāto zemi un vienoties ar īpašnieku par karoga noklāšanu. Tas būs Vaives pagastā, netālu no pagrieziena uz Cēsīm. Vēl nav zināms, vai tiks savākti līdzekļi, bet, ja iecere nonāks līdz realizācijai, uzrunāsim brīvprātīgos palīgus un nodrošināsim skolā naktsmājas. Tā ir uzņēmuma kampaņa. Es nesaredzu šo ideju kā kaitīgu vai sliktu. Do­ma ir godināt Latviju. Manuprāt, labi, ka Cēsu vārds šādi izskanētu pasaulē.”

Par karoga auduma izlietošanu pēc pasākuma Oskars Polmanis atbild izvairīgi, rosinot dažādus variantus: “Pirms projekta realizācijas uzsākšanas esam komunicējuši ar uzņēmumu, kas līdzīgu projektu īstenojis Rumānijā. Zi­not latviešu sakāpināto uztveri par jebkādām lielām idejām, kuru mērķis ne vienmēr ir tikai mantiskas vai kādas citas iedomātas intereses, centāmies noskaidrot rumāņu attieksmi pret šo projektu. Pretēji latviešu krasi negatīvajai nostājai rumāņi šo projektu uztvēra ar lielu sajūsmu. Savukārt Katarā pēc projekta realizācijas no karogam domātā auduma izgatavoja mugursomas visiem Kata­ras skolēniem.

Iespējams, pat radīsim jaunu svētku dienu Latvijā – Karoga dienu. Vai tas ir mazs un nesvarīgs mērķis? Spriest jums!”

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *