Sestdiena, 21. septembris
Vārda dienas: Modris, Matīss, Mariss
giriş casibom giriş casibom casibom giriş casibom giriş casibom casibom giriş casibom casibom giriş

Nomelnošanas kampaņas?

Jānis Buholcs
05:17
04.07.2018
18

Pret finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu ir sākta organizēta kampaņa, – tā pagājušajā nedēļā paziņoja ministru prezidents Māris Kučinskis. Pašlaik nav publiski pieejamas informācijas, kas to apliecinātu. Taču paziņojumi par dažādām nomelnošanas kampaņām politikā izskan regulāri, taču tie jāvērtē kritiski.

Iepriekšējā nedēļā intervijas laikā telekanālā LNT M. Kučinskis aicināja piesardzīgi uztvert pēdējā laikā izskanējušos pārmetumus finanšu ministrei. Šai “kampaņai” sekojot līdzi arī specdienesti. Runa ir par publiskajā telpā izskanošajiem apgalvojumiem, kuros finanšu ministre tiek saistīta ar pēdējā laika aktu­alitātēm – “ABLV” bankas likvidāciju un maksātnespējas administrēšanas nozari, kā arī Māra Skujiņa virzīšanu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja amatā par spīti tam, ka viņš ir bijis saistīts ar uzņēmēju Māri Martinsonu un caur to – ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) shēmām.

Paša M. Skujiņa ceļš uz VID vadīšanu beidzās ar paziņojumu, ka “melu kampaņas organizatori un tās tiražētāji medijos ir uzvarējuši”. Šādus vārdus viņš izmantoja, lai informētu par to, ka atsauc savu kandidatūru. Toreiz arī ministre D. Reizniece-Ozola pieļāva, ka pret M. Skujiņu tiekot organizēta kampaņa. Ir jau saprotams, ka M. Skujiņa saikni ar OIK nozari var interpretēt dažādi, tomēr ir pamats jautājumiem, kāpēc VID amata konkursa komisija šos aspektus nemaz nebija izvērtējusi. Tikai pēc tam, kad uzmanību šai informācijai pievērsa mediji, Valsts kancelejas un Finanšu ministrijas komisija solīja pārbaudei pievērsties vēlreiz.

Kad pirms vairākiem mēnešiem krīze piemeklēja “ABLV” banku un ASV finanšu uzraugi to apvainoja naudas atmazgāšanā, tās vadītājs Ernests Bernis paziņoja, ka pret šo uzņēmumu tiekot vērsta nomelnošanas kampaņa. Tieši kurš to rīko, viņš medijiem nevēlējās stāstīt. Taču ABLV pārstāvji uzsvēra, ka amerikāņu pārmetumus un līdz ar to arī tūlītējas sekas bankas spējai darboties esot izraisījusi kāda Latvijas Bankas amatpersona, kas amerikāņiem apzināti sniegusi nepatiesu informāciju.
Ap to pašu laiku publiskajā telpā izskanēja vēl viens apgalvojums par “nomelnošanas kampaņu”. Šoreiz izteikuma avots bija Aizsardzības ministrija, kas šādi traktēja daudzos ārvalstu medijos lasāmo par Latvijas Bankas vadītāju Ilmāru Rimšēviču, kurš tika aizturēts uz aizdomu pamata par korupciju. Ministrijas sniegtais pamatojums gan bija stipri apšaubāms un liecināja, ka tās darbiniekiem ir vāja izpratne par mūsdienu mediju vidi. Šīs “kampaņas” centrā bija “Associated Press” publicētais raksts par I. Rimšēviču un astoņus gadus veca fotogrāfija, kurā šī amatpersona redzama Kamčatkā kopā ar Dmitriju Pilsčikovu, kurš tolaik darbojās Krievijas bruņojuma nozarē un vadīja Krievijas Informācijas tehnoloģiju institūtu. Pret I. Rimšēviču vērstās apsūdzības ir pietiekami smagas, lai šis jautājums būtu ne tikai vietējo, bet arī ārzemju mediju redzeslokā. Savukārt respektablās aģentūras “Associated Press” ziņas ik dienas pārpublicē ļoti daudzi citi mediji – tas ir ziņu aģentūru darbības princips. Tieši kur te ir “kampaņa”?

Aizsardzības ministrija toreiz acīmredzot vienkārši redzēja to, ko vēlējās redzēt. Un gribēja tā redzēt, ka problēma ir nevis stipri sarežģītās Latvijas iekšpolitiskā biznesa attiecības, bet gan kaut kādi ārēji nelabvēļi. Arī I. Rimšēviča komanda sākotnēji deva mājienus, ka fotogrāfija varētu būt viltota, taču tas nav apstiprinājies. Tā nu visiem gribas kult putas – novērst uzmanību no neērtiem jautājumiem un radīt iespaidu, ka reālās problēmas, kas atklājās šinī lietā, ir tikai ienaidnieku uzburta šķietamība.

Pērn ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers paziņoja – kampaņa notiekot pret prokuratūru, un tās mērķis ir panākt ģenerālprokurora atkāpšanos. Par “masīvu” nomelnošanas kampaņu, kas esot vērsta pret partiju KPLV, žēlojās deputāts Artuss Kaimiņš, kurš sacījās nezinām, tieši kas viņiem uzbrūkot. Kad mediji iztirzāja veidu, kā bijusī prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tika pie kapavietas Meža kapos Rīgā, arī viņa apgalvoja, ka kļuvusi par nomelnošanas kampaņas upuri. Viņai esot aizdomas, kas aiz tā stāv, taču tās atklāt viņa nevēlējās. To, ka notikušajā skandālā varētu būt arī kaut kāda viņas pašas līdzdalība, politiķe, protams, negribēja redzēt.

Šādi ir iespējams publisko telpu pārskatīt vēl un vēl. Apgalvojumi par nomelnošanas kampaņām izskan regulāri un no daudzām pusēm. Taču lielākoties tā ir retoriska taktika, kad krustugunīs nonākusī persona nevēlas vai nespēj uz jautājumiem atbildēt pēc būtības. Lielākoties nekad tā arī atklātībā nenāk pierādījumi, ka notiekošo vada kādi konkrēti aizkulišu spēki.

Protams, eksistē arī īstas nomelnošanas kampaņas – ar pasūtītājiem, īstenotājiem, netīriem trikiem. Tādas ir bijušas arī Latvijas politikā. Tomēr pats jēdziens tik bieži ir izmantots kā ērta atruna, ka pats par sevi tas jau sen vairs nenozīmē neko. Tas ir tāpat kā stāstā ar vilku aitās. Tik daudz reižu ir nepamatoti klaigāts, ka, sākoties īstām problēmām, neviens vairs trauksmes saucienus neņems vērā.

Taču M. Kučinskim un D. Reizniecei-Ozolai par pašreizējo kampaņu kaut kādā ziņā ir taisnība. Kampaņa ir. Taču tā ir nevis nomelnošanas, bet gan priekšvēlēšanu kampaņa. Šis ir nozīmīgs laiks, kurā katram ir svarīgi sevi parādīt labā gaismā. Bet, ja vadošā partija (Zaļo un zemnieku savienība) ir izrādījusies visādu nebūšanu epicentrā, vajag nevis vainot konkurentus, bet gan satīrīt savu pagalmu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ukraina un sabiedrotie

15:37
20.09.2024
9

Ukrainā aizvadītā nedēļa bijusi pretrunīga un nemierīga. Situācija Ukrainas austrumu frontē lēnām turpina pasliktināties. Krievija sūta milzīgus spēkus, tiek no jauna ieņemtas vai atkal līdz ar zemi nolīdzinātas apdzīvotas vietas. Ukraiņiem noturēties austrumos ir arvien grūtāk. Lai gan pēc Ukrainas iebrukuma Kurskā agresorvalsts bija spiesta vairākas armijas daļas pārvietot uz Kursku, situāciju austrumu frontē tas […]

Par dzīvi tur, kur cilvēki mazāk steidzas

16:12
19.09.2024
17

Klāt septembra vidus. Šogad gan šķiet, ka rudens aizkavējies – neierasti vasarīgais laiks mazliet jauc galvu tiem, kam no jauna atsākušās mācības vai darbs izglītības nozarē. Nu jau kādu laiku par savu dzīves­vietu saucu vienu no Rietum­eiropas lielajām pilsētām, un, šeit esot, lieku reizi nākas pārdomāt mūsu valsts un tai līdzīgo tautu mentalitāti. Jau iepriekš […]

Civilā aizsardzība. Ikvienam nav jāzina viss, bet ne visam jābūt slepenam

16:11
18.09.2024
16

Slepeni, konfidenciāli, ierobežotas pieejamības. Aizvien biežāk šos vārdus dzirdam, kad runā par valstiska līmeņa lietām. Diezgan saprotami, ja to saka par biznesa lietām, ļoti saprotami, ja runā par bruņoto spēku aizsardzības stratēģijām un taktikām. Cik daudz slepenība attiecināma uz civilo aizsardzību? Pašvaldību civilās aizsardzības plāni bija un joprojām to lielākā daļa pieejama publiski. Ierobežotas pieejamības […]

Fiskālais tizlums

11:21
13.09.2024
49
1

Nesen runāju ar vienu kaimiņu novada uzņēmēju. Kundzei ir mazais bizness, daži lauku veikaliņi. Viņai patīk mērogs, kad teju katru apmeklētāju pazīst vaigā, zina vēlmes un arī iespējas, tāpēc, braucot uz bāzēm sagādāt preces, viņa vienmēr skatās, lai manta ir laba un cena pieņemama. Arī ciema iedzīvotājiem patīk, ka viņiem ir tādi veikaliņi, uz kuriem […]

Drons: jautājumi un atbildes

11:20
13.09.2024
32

Ir pagājusi gandrīz nedēļa, kopš Krievijas militārais drons no Baltkrievijas teritorijas ielidoja Latvijā, kādu laiciņu lidoja mūsu teritorijā un tad nokrita Rēzeknes novadā. Izrādījās, uz tā bijusi sprāgst­viela, bet laimīgā kārtā tā neuzsprāga, neviens necieta un to vēlāk deaktivizēja, vienkārši sakot, uzspridzināja. Šis incidents ir radījis daudz jautājumu. Skaidrs arī, ka vairāki no tiem skar […]

Domas, lēni pārvietojoties

09:42
12.09.2024
37
1

Kārtējo reizi klibojot no darba mājās, ir daudz laika domāt. Nu neiet tik ātri pārvietošanās ar kruķiem. Pirmā pieredze manā gandrīz četrdesmitgadnieces mūžā pārvietoties ar orto palīgiem. Ja vasarā esmu superaktīva velosipēdiste un ceļa posms darbs-mājas man aizņēma vien dažas minūtes, tad tagad, kad traumēta kāja, gandrīz stundu. Ja vēl veikals jāizklibo- visa pusotra aiziet. […]

Tautas balss

Kāpēc vairs nekursē skolēnu busiņš

15:39
20.09.2024
12
Raiskumiete raksta:

“Kur pazudis skolēnu busiņš, kas savulaik, kad vēl bija Pārgaujas novads, Raiskuma pagasta bērnus veda uz skolu Cēsīs? Raiskumiešu ģimenēm tagad skolēni uz pilsētas mācību iestādēm jāaizved pašiem. Brauc sabiedriskais transports, bet tas no Cēsīm atiet ātrāk, nekā skolā beidzas stundas. Autobuss caur Raiskumu uz Jātnieku pusi nereti brauc gandrīz tukšs, savukārt vecākiem jāorganizē bērnu […]

Planēta uzsilst

16:16
17.09.2024
17
1
Bioloģiskās saimniekošanas piekritējs raksta:

“Tagad, ka Čehijā un kaimiņu valstīs lielie plūdi, tajos iet bojā pat cilvēki, laikam neviens vairs neteiks, ka sasilšana ir izdomāta problēma. Vajadzīga aizvien ātrāka rīcība, arī lauksaimniekiem vairāk jādomā, kā strādāt, jābūt videi draudzīgākiem. Zemnieki nemaz tik slikti nedzīvo, kā reizēm izklausās, taču viņiem arī vajadzētu būt ieinteresētiem, lai klimata pārmaiņas nepārņem visu,” atzina […]

Pasts kļūst aizvien tālāks

16:16
17.09.2024
26
O. raksta:

“Žēl gan, ka Cēsīs, “Solo” veikalā, vairs nebūs pas­ta nodaļas. Tur vienmēr raiti apkalpoja, nekad nebija jāstāv garās rindās. Droši vien jau Latvijas pastam izmaksā dārgi uzturēt nodaļas, bet ir reizes, kad cilvēkiem tās ļoti vajadzīgas. Un tad, ja nākas uz pakalpojumu gaidīt pusstundu, stundu, iedzīvotāji izvēlas kādu citu iespēju, kuru Latvijā netrūkst. Tā pasts […]

Mazās un lielās algas

16:15
17.09.2024
21
Seniore raksta:

“Kad dzirdu, ka radiopārraidē eksperti runā par algu lielumu Latvijā, man gandrīz šoks. Izrādās, par mazām un vidējām algām uzskata visas, kas ir līdz četriem tūkstošiem eiro. Vai tad tiešām Latvijā daudziem darba samaksa pārsniedz četrus tūkstošus eiro? Man tas šķiet ļoti neparasti. Tad jau lielu algu saņem pavisam maz cilvēku, jo nepazīstu nevienu, kam […]

Siltums jauks. Cik maksās apkure

16:14
17.09.2024
26
Lasītāja raksta:

“Atceros rudeņus, kad šajā laikā jau vajadzēja sildīt dzīvokli. Tagad silts un jauks, var pat pa nakti turēt vaļā logu. Tikai atkal cita doma – vai tad, ja siltuma ražotājiem būs mazāki ienākumi, jo sezona īsāka, nepalielināsies apkures cena? Iznāk tāds apburtais loks, no vienas puses, vari ietaupīt, no otras, iespējams, siltuma cena būs augstāka,” […]

Sludinājumi