Raksti

Viedokļi

Līdz galam neizprastās sejas aizsargmaskas

Iveta Rozentāle

Inficēšanās ar “Covid-19” notiek kā šūpošanās šūpolēs – te nav neviena slimnieka, te parādās uzliesmojums un saslimušo skaits strauji palielinās. Valdība vērtē katru paveikto soli slimības ierobežošanā un pieņem jaunus lēmumus.

Turpmāk stingrāk kontrolēs atbraukušos no citām valstīm, bet Ministru prezidents Krišjānis Ka­riņš jau publiski paudis – ja koronavīrusa izplatība palielināsies, kā vēl viens pasākums tiek apsvērta sejas masku obligāta nēsāšana publiskās telpās. K.Ka­riņš norādījis, ka galvenais ir saprast, kā varam sevi pasargāt no saslimšanas: “Man kā valdības vadītājam viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir nepieļaut situāciju, ka Latvijā atkārtojas “Covid-19” uzliesmojumi, kas liktu veikt daudz stingrākus ierobežojumus, kuri arī būtiski ietekmētu ekonomiku. Tāpēc pieļauju, ka noteikt sejas masku valkāšanu par obligātu prasību arī iekštelpās būtu labs instruments, kā Latvijas iedzīvotājiem sevi pasargāt no “Covid-19”.”

Daudzās Eiropas valstīs, kur šī vīrusa izplatības rādītāji ir krietni augstāki, sejas masku valkāšana ir obligāta. Latvijā ārkārtējās situācijas laikā tika nolemts, ka sejas aizsegs obligāts būs sabiedriskajā transportā, bet, samazinoties saslimšanas gadījumiem, tas ir tikai rekomendēts. Savukārt apmeklējot medicīnas iestādes, ir jārēķinās ar aizsargmasku nepieciešamību.

Ja iedzīvotājiem ir pārliecība, ka piesardzības un distances ievērošana, kā arī roku mazgāšana jaunās slimības ierobežošanai ir nepieciešama, tad par sejas masku lietošanu diskusijas ir bijušas no pirmajām dienām. Cēsu klīnikas sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Valnere skaidro, ka sejas masku nav nepieciešams lietot, ejot pa ielu, jo pārsvarā distance starp cilvēkiem ir pietiekama. Maska nepieciešama vietās, kur jāuzturas ilgāk par 15 minūtēm un ne vienmēr iespējams ievērot divu metru distanci, bet īpaši svarīga ir pareiza sejas masku lietošana, lai tā būtu aizsargs pret vīrusu, nevis vīrusu vairotu, kā tas iespējams, ja masku izmanto nepareizi.

Skolotāja Iveta Dejus regulāri izmanto sabiedrisko transportu. Tad, kad sejas aizsega lietošana bija obligāta, to arī lietoja. Par to viņai radušies vairāki secinājumi. I.Dejus norāda, ka, iestājoties karstākam laikam, pat laba materiāla maskās ātri vien trūkst elpas, var kļūt slikti. Tāpēc rodas jautājums, vai šobrīd ir jēga ieviest masku lietošanu, vai tas tad nebija jādara uzreiz, kad vīruss sāka izplatīties. “Protams, ja cilvēks jūtas slims vai ir aizdomas par slimību, tad noteikti maskas lietošana pasargā citus. Bet ja cilvēks ir vesels, vai tiešām seja jāaizsedz? Turklāt tad, kad aizsegs bija obligāti jālieto sabiedriskajā transportā, vai visi to darīja? Ja maskas lietošanu pieņem kā prasību, tad svarīgi izskaidrot lietderību, citādi daudzi, arī cilvēki, kas ir riska grupā, nelabprāt tās nēsā. Turklāt par maskām jāmaksā. Kā tās varēs nodrošināt seniori, cik tas izmaksās ģimenēm, kurās ir bērni? Es kā skolotāja vispirms iedomājos par skolu, kur bieži tāpat nav gaisa. Vai bērni visu dienu varēs nosēdēt maksās, kā būs pedagogiem, intensīvi strādājot?” Iveta Dejus norāda, ka gribētos, lai šādi lēmumi tiktu pieņemti, balstoties uz pētījumiem, dažādu speciālistu, arī mediķu un psihologu atzinumiem, skaidri saprotot, ko tas ietekmē un kā to var realizēt. Tomēr redzams, ka speciālistu viedoklis par šo jautājumu atšķiras.

Aizdomājoties, kā skolā iespējams mazināt inficēšanos ar vīrusu, skolotāja teic, ka, iespējams, uz laiku būtu nepieciešama kārtība, ka vecāki mācību iestādē neienāk: “Protams, būtu svarīgi arī saprast, cik lielā mērā bērni pārnēsā šo vīrusu, vai inficējas savā starpā, vai vairāk no pieaugušajiem. Savukārt, ja skolas apsver variantu par digitālo temperatūras mērītāju, tad jautājums- kā novērtēt, pie kādas temperatūras skolēns ir slims. Jāņem vērā, ka dažkārt bērni, nākot uz skolu, satraucas, viņiem tajā brīdī ir paaugstināta temperatūra. Ir cilvēki, kuriem normāla temperatūra ir tāda, kas citiem jau ir paaugstināta. Turklāt, ja izrādās, ka kādam paaugstinātas temperatūras dēļ jāiet no skolas mājās, kā nodrošināt bērna tiesības, lai citi nesāktu rādīt, ka viņš ir slims ar vīrusu? Jau pēc pirmajiem “Covid-19” gadījumiem Cē­sīs sākās baumas, kuri tad ir saslimušie, bet ne vienmēr šis cilvēks tiešām bija saslimis.”

Tāpat kā Ivetai Dejus, arī citiem iedzīvotājiem ir daudz jautājumu un neskaidrību – gan par medicīnisko pamatojumu, gan par to, vai maskas ir risinājums, ņemot vērā, ka lielai daļai cilvēku slimība noris viegli un asimptomātiski, ka jābūt vairāku apstākļu sakritībai, lai tiešām inficētos ar vīrusu. Daudzi uzsver, ka svarīgāk ir ievērot veselīgu dzīvesveidu, dzert ūdeni, ēst sabalansēti, uzturēties ārā, kustēties, jo šis vīruss nav vienīgais, kas ir apkārt, iespēja saslimt ar dažādām slimībām ir nepārtraukti. Cilvēkiem radies jautājums, vai jāuzskaita katrs saslimušais. Ja tā uzskaitītu visus saslimušos, kā arī mirušos no konkrētām slimībām, cilvēki būtu pastāvīgā stresā, panikā. Savukārt stress samazina imunitāti, veicina saslimšanu. Iedzīvotāji vērtē, ka ļoti svarīga ir informācija, lai nav tā, ka viena speciālista teiktais ir pretrunā ar otra sacīto. Un tad katram pašam ir jāuzņemas atbildība un jāpieņem lēmums, ko darīt vai tomēr nedarīt.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *