Ceturtdiena, 19. septembris
Vārda dienas: Verners, Muntis
giriş casibom giriş casibom casibom giriş casibom giriş casibom casibom giriş casibom casibom giriş

Latvijas jaunais “Nord Stream” projekts

Sallija Benfelde
13:53
24.08.2016
9

Tā sauktajos padomju laikos galvenais bija blats jeb sarunāšana – sākot ar desas vai gaļas gabaliņu un beidzot ar teātra biļetēm. Līdzīgi bija ar budžeta vai kādu citu labumu dabūšanu republikai – labas attiecības, nacionālie našķi un īpaša uzņemšana, ja augstais priekšnieks ieradās aplaimotajā republikā.

Mūsdienu Krievijā personīgā uzticamība un arī starptautisko attiecību kārtošana caur savējiem ir ierasta lieta. Katrā valstī tiek meklēti cilvēki, kuriem būtu izdevīgas īpašās attiecības ar cilvēkiem no Krievijas un kuri kaut kā varētu ietekmēt valsts politiku. Savulaik tādu mazu skandāliņu izraisīja tas, ka bijušais Vācijas kanclers Gerhards Šrēders tika pie labi apmaksāta amata “Nord Stream” cauruļvada projektā pēc tam, kad aizgāja no politikas. Kā zināms, “Nord Stream” projekts bija daļa no ekskluzīvas vienošanās starp Maskavu un Berlīni. Daudzi eksperti uzskatīja, ka daudz lētāk būtu uzbūvēt sauszemes cauruļvadu caur Austrumeiropu un sacīja, ka “Nord Stream” mērķis jau no paša sākuma ir bijis apiet tās valstis, kuras Maskava vēl joprojām uzskata par savas ietekmes sfēras daļu. Ietekmīgais laikraksts “The Wall Street Journal” (WSJ) toreiz šo projektu nodēvēja par “Molotova-Ribentropa cauruļvadu” un rakstīja: “Krievijas ģeopolitiskais vēstījums ir skaidrs: tā neuzticas jaunajām ES dalībvalstīm kā tranzīta valstīm vai pat kā enerģētikas patērētājiem, un [Maskava] ir gatava uz milzīgiem izdevumiem, lai tās apietu. Cits vēstījums – vai apslēpti draudi ir, ka “Nord Stream” ļaus Kremlim nogriezt gāzes piegādes Austrumeiropai caur pašreizējiem cauruļvadiem, nesamazinot enerģētikas piegādes Vācijai.”

Tas bija 2009. gadā. Vai Krievijas metodes citu valstu ietekmēšanai ir mainījušās, un vai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu politiķu vidū vairs nav cilvēku, kas ir gatavi savu interešu vārdā pārkāpt jebkurus principus?

Starp citu, izskatās, ka ASV prezidenta kandidāta Donalda Trampa, kurš sola, ka NATO neievērošot 5. pantu pret visām valstīm vienādi, vēlēšanu kampaņas vadītājs Pols Meneforts ir saņēmis vairākus miljonus dolāru no Kremļa drauga, bijušā Ukrainas prezidenta Janukoviča. Pašlaik dokumenti, kas to apliecina, tiek pētīti.

2016. gada augustā koalīcijas partneri var turpināt tincināt Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), kāpēc slepus un neformāli jātiekas ar Krievijas premjerministra vietnieku. Var turpināt brīnīties, kā gan Latvija, Eiropas Savienības dalībvalsts, varētu apiet ES noteiktās sankcijas pret Krieviju un, piemēram, sākt tirgoties ar lauksaimniecības produktiem, ja Kremlis Latvijai izrādītu īpašu pretimnākšanu. Var, protams, atcerēties, ka daudzi ZZS spices vīri ir labi un veiksmīgi darbojušies padomju laikos un viņiem sarunāšana acīmredzot ir augstāk par likumiem, līgumiem un principiem. Un var sacīt, ka ZZS ministri spēlē uz vēlētājiem, rādot, cik ļoti par tiem rūpējas, jo Krievijas noteiktās atbildes sankcijas tiešām skar arī ES valstis, it īpaši Austrumeiropu. To visu var teikt un var arī secināt, ka rūpes par vēlētājiem (piemēram, zemniekiem) patiesībā ir viens liels blefs, jo nav domājams, ka Latvija varētu ignorēt kopējo ES politiku attiecībā pret Krieviju.

Vēl var sacīt, ka Vācijas, Itālijas un arī Francijas attieksme pret Krieviju pamazām kļūst pielaidīgāka. Pat Lielbritānijas jaunā premjere Terēza Meja, kura nesen paziņoja, ka Krievija ir nopietns drošības drauds un tādēļ briti atjaunos un modernizēs savu kodolarsenālu, plāno tikties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Tas viss tā ir, tomēr, manuprāt, notiekošais ir kā signāls kam nopietnākam un draudīgākam.

Pirmkārt, nevienai no minētajām valstīm nav tiešās robežas ar Krieviju, tādēļ tās jūtas daudz drošāk un acīmredzot ik pa brīdim savas “spēlītes” ar Krieviju var atļauties. Otrkārt, šī iemesla dēļ Latvijai ES neapšaubāmi ir vajadzīga vairāk nekā kaut vai britiem, un šādas “neformālas tikšanās” ES pamatus nestiprina. Treškārt, ZZS attieksme pret šo tikšanos liek domāt, ka dažam labam ir pilnīgi vienalga, kādā savienībā ir vai nav Latvija, kas vispār notiek, ja tikai var sakārtot savu biznesu vai dabūt vēlētāju balsis.

Atgādināt par to, ka principi reizēm maksā naudu un ka tā vārdā, kuras mēs taču vismaz oficiāli dēvējam par vērtībām (brīvība, neatkarība, demokrātija), reizēm nākas atteikties no ērtākas dzīves, laikam ir pavisam naivi un smieklīgi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Civilā aizsardzība. Ikvienam nav jāzina viss, bet ne visam jābūt slepenam

16:11
18.09.2024
11

Slepeni, konfidenciāli, ierobežotas pieejamības. Aizvien biežāk šos vārdus dzirdam, kad runā par valstiska līmeņa lietām. Diezgan saprotami, ja to saka par biznesa lietām, ļoti saprotami, ja runā par bruņoto spēku aizsardzības stratēģijām un taktikām. Cik daudz slepenība attiecināma uz civilo aizsardzību? Pašvaldību civilās aizsardzības plāni bija un joprojām to lielākā daļa pieejama publiski. Ierobežotas pieejamības […]

Fiskālais tizlums

11:21
13.09.2024
36

Nesen runāju ar vienu kaimiņu novada uzņēmēju. Kundzei ir mazais bizness, daži lauku veikaliņi. Viņai patīk mērogs, kad teju katru apmeklētāju pazīst vaigā, zina vēlmes un arī iespējas, tāpēc, braucot uz bāzēm sagādāt preces, viņa vienmēr skatās, lai manta ir laba un cena pieņemama. Arī ciema iedzīvotājiem patīk, ka viņiem ir tādi veikaliņi, uz kuriem […]

Drons: jautājumi un atbildes

11:20
13.09.2024
26

Ir pagājusi gandrīz nedēļa, kopš Krievijas militārais drons no Baltkrievijas teritorijas ielidoja Latvijā, kādu laiciņu lidoja mūsu teritorijā un tad nokrita Rēzeknes novadā. Izrādījās, uz tā bijusi sprāgst­viela, bet laimīgā kārtā tā neuzsprāga, neviens necieta un to vēlāk deaktivizēja, vienkārši sakot, uzspridzināja. Šis incidents ir radījis daudz jautājumu. Skaidrs arī, ka vairāki no tiem skar […]

Domas, lēni pārvietojoties

09:42
12.09.2024
29
1

Kārtējo reizi klibojot no darba mājās, ir daudz laika domāt. Nu neiet tik ātri pārvietošanās ar kruķiem. Pirmā pieredze manā gandrīz četrdesmitgadnieces mūžā pārvietoties ar orto palīgiem. Ja vasarā esmu superaktīva velosipēdiste un ceļa posms darbs-mājas man aizņēma vien dažas minūtes, tad tagad, kad traumēta kāja, gandrīz stundu. Ja vēl veikals jāizklibo- visa pusotra aiziet. […]

Cik gadus mācīties skolā

09:40
11.09.2024
33
1

Reformas izglītības nozarē arvien turpinās – šogad gan skolēniem, gan pedagogiem jāpierod, ka pārbaudes darbi jāuzraksta ar pirmo reizi, jo tos labot nevarēs. Tāpat skolu beidzējiem jārēķinās, ka, lai centralizētais eksāmens būtu sekmīgi nokārtots, vērtējumam jābūt par pieciem procentiem augstākam nekā tas bija šopavasar. Ņemot vērā, ka jau iepriekšējā mācību gadā arī Cēsu novadā ne […]

Domas, kuras nav vērts domāt    

10:34
07.09.2024
45

Labāk nedomāt, kas zin, ko izdomāsi – kur vēl gudrāku padomu. Īpaši jau piektdienā, kad plāni piebāzuši galvu un nav saprotams, kur skriet, ko ķert, ko nedarīt. Viedi ļaudis tādās situ­ācijās iesaka nomierināties, dziļi elpot, doties pastaigā, paklausīties mūziku un, protams, palasīt viņu padomus. Ko tad īsti – elpot, lasīt, kaut kur, nezin kur iet […]

Tautas balss

Planēta uzsilst

16:16
17.09.2024
11
2
Bioloģiskās saimniekošanas piekritējs raksta:

“Tagad, ka Čehijā un kaimiņu valstīs lielie plūdi, tajos iet bojā pat cilvēki, laikam neviens vairs neteiks, ka sasilšana ir izdomāta problēma. Vajadzīga aizvien ātrāka rīcība, arī lauksaimniekiem vairāk jādomā, kā strādāt, jābūt videi draudzīgākiem. Zemnieki nemaz tik slikti nedzīvo, kā reizēm izklausās, taču viņiem arī vajadzētu būt ieinteresētiem, lai klimata pārmaiņas nepārņem visu,” atzina […]

Pasts kļūst aizvien tālāks

16:16
17.09.2024
20
O. raksta:

“Žēl gan, ka Cēsīs, “Solo” veikalā, vairs nebūs pas­ta nodaļas. Tur vienmēr raiti apkalpoja, nekad nebija jāstāv garās rindās. Droši vien jau Latvijas pastam izmaksā dārgi uzturēt nodaļas, bet ir reizes, kad cilvēkiem tās ļoti vajadzīgas. Un tad, ja nākas uz pakalpojumu gaidīt pusstundu, stundu, iedzīvotāji izvēlas kādu citu iespēju, kuru Latvijā netrūkst. Tā pasts […]

Mazās un lielās algas

16:15
17.09.2024
16
Seniore raksta:

“Kad dzirdu, ka radiopārraidē eksperti runā par algu lielumu Latvijā, man gandrīz šoks. Izrādās, par mazām un vidējām algām uzskata visas, kas ir līdz četriem tūkstošiem eiro. Vai tad tiešām Latvijā daudziem darba samaksa pārsniedz četrus tūkstošus eiro? Man tas šķiet ļoti neparasti. Tad jau lielu algu saņem pavisam maz cilvēku, jo nepazīstu nevienu, kam […]

Siltums jauks. Cik maksās apkure

16:14
17.09.2024
17
Lasītāja raksta:

“Atceros rudeņus, kad šajā laikā jau vajadzēja sildīt dzīvokli. Tagad silts un jauks, var pat pa nakti turēt vaļā logu. Tikai atkal cita doma – vai tad, ja siltuma ražotājiem būs mazāki ienākumi, jo sezona īsāka, nepalielināsies apkures cena? Iznāk tāds apburtais loks, no vienas puses, vari ietaupīt, no otras, iespējams, siltuma cena būs augstāka,” […]

Neatstāt mežā atkritumus

11:25
13.09.2024
19
Meža saim­niece raksta:

“Man nav žēl, ka manā mežā nāk sēņotāji, nekad neesmu domājusi kādu raidīt prom, taču vienu gan gribu lūgt -lai neatstāj atkritumus. Zemē nomet gan dažādu ēdienu iepakojumus, gan cigarešu izsmēķus,” sacīja piepilsētas meža saim­niece.

Sludinājumi