Ceturtdiena, 19. septembris
Vārda dienas: Verners, Muntis
giriş casibom giriş casibom casibom giriş casibom giriş casibom casibom giriş casibom casibom giriş

Jaungada uzrunas un izaicinājumi

Jānis Buholcs
17:15
10.01.2018
6

Premjerministra Māra Kučinska uzruna gadumijā bija visai optimistiska, lai gan šis tas no tuvākā laika izaicinājumiem palika noklusēts. Tomēr gan viņš, gan arī valsts prezidents Raimonds Vējonis uzsvēra nepieciešamību cilvēkiem līdzdarboties. To nudien būtu svarīgi sadzirdēt.

Ministru prezidents Māris Kučinskis uzrunas sākumā atzīmēja, ka viens no kolēģiem aicinājis aizgājušo nosaukt par “lūzuma vai izrāviena gadu”, bet viņš no tādiem emocionāliem teicieniem vairoties. Tomēr sarunas noslēgumā viņš gan solīja, ka šis gads Latvijai būšot “izcils”. Ir jau patīkami ko tādu dzirdēt, ja vien politiķa vēlmē solīt labus laikus spējam nedzirdēt asociācijas ar to, kas notika pēc kādreizējā premjerministra Aigara Kalvīša solījuma par “septiņiem treknajiem gadiem”. Taču vispārējā situācija pašlaik nudien nav slikta – iekšzemes kopprodukts pērn gada skatījumā varētu būt palielinājies par vairāk nekā četriem procentiem. Arī Eiropā kopumā ekonomika atlabst, kas nozīmē arī lielākas iespējas eksporta tirgiem.

Premjera runā tika minēti arī pavisam konkrēti politikas akcenti – par medicīnu, izglītību, nodokļu reformām. Premjers uzsvēra, ka mērķis ir sociālā taisnīguma nodrošināšana, pie viena atzīstot, ka līdz tā realizēšanai gan ir vēl tāls ceļš ejams. Un tā tas nudien ir – salīdzinājumā ar vairumu citu Eiropas valstu Latvijā rocības atšķirība starp turīgāko un nabadzīgāko iedzīvotāju daļu ir augsta.

Nevienlīdzību var mazināt ar nodokļu politiku, ko premjers savā runā pieminēja. Ir jāpārskata sociālie tēriņi, lai tie tiktu primāri mērķēti uz tiem, kuriem palīdzība visvairāk ir nepieciešama. Jā­do­mā par profesionālās izglītības pieejamību un saturu, lai vēl plašāk pavērtu šo kā personiskās izaugsmes ceļu cilvēkiem un lai ļautu apgūt tās profesijas, pēc kurām pašlaik darba tirgū ir pieprasījums.

Bezdarba līmenis Latvijā pērnā gada nogalē bija 8,5 procenti. Nav ļoti augsts, bet nav arī zems. Tanī pašā laikā uzņēmēji aizvien biežāk norāda uz darbaspēka trūkumu. Jādomā, ka daļa bezdarbnieku esošās vakances neuzskata par pievilcīgām, tai skaitā atalgojuma dēļ. Taču tādās nozarēs kā būvniecība, informācijas tehnoloģijas, kokapstrāde un mašīnbūve – tās ir dažas no tām, kas saskaras ar darbaroku trūkumu – Latvijā gluži vienkārši varētu nepietikt kvalificētu pretendentu.

Un te nu mēs nonākam pie jautājuma, no kā premjers centās izvairīties, bet kas pērngad aizvien plašāk publiskajā telpā izskanēja un aktualitāti nezaudēs arī turpmāk. Proti – kur ņemt darbiniekus? Ja darbaroku nav, tad nebūs arī gaidītās un pat potenciāli iespējamās ekonomikas lielās izaugsmes, nebūs lielāku nodokļu ieņēmumu, nebūs valsts naudas attīstāmajām un atbalstāmajām nozarēm.

Premjers gan pieminēja, ka Latvija ļoti gaida atpakaļ aizbraukušos emigrantus. Šis, protams, var būt arī viens no darbaspēka avotiem, taču pārskatāmā nākotnē nav pamata gaidīt ievērojamu atpakaļmigrācijas vilni. Iemesli, kāpēc Latvijas iedzīvotāji ir aizbraukuši, ir visai dažādi, bet, ja skatās tikai materiālos rādītājos, tad skaidrs, ka Latvija algu līmeņa ziņā gluži vienkārši nespēj konkurēt ar bagātajām rietumvalstīm. Papildu tam aizbraucējiem dažādu iemeslu dēļ nereti ir veidojies aizvainojums uz Latviju – šīs emocijas var būt un var nebūt pamatotas, bet nav jau slikti, ka cilvēkam ir iespējas izvēlēties. Katrā ziņā pētījumu dati par Latvijas emigrantiem liecina, ka daudzi par atgriešanos īsti nedomā – ne tikai materiālu apsvērumu dēļ, bet arī tādēļ, ka dzīve jau ir izveidota citā valstī. Tomēr viņus par Latvijai “zaudētiem” saukt nav korekti. Daudzi aizbraucēji interesi par Latviju saglabā, kontaktus uztur, turklāt viņu pārsūtītā nauda savējiem uz Latviju nokļūst šejienes ekonomikā.

Un tomēr – kur ņemt darbarokas? Reālistisks scenārijs ir, ka Latvija kā darbavieta kļūs pievilcīgāka cilvēkiem no citām valstīm. Jautājums ir ne tikai ekonomisks, bet arī politisks. Kādas pārmaiņas vēl notiek, kad valstī veidojas jaunu iebraucēju kopienas? Vai un cik lielā mērā valsts spēj viņus iekļaut, neatkārtojot integrācijas kļūdas un neveiksmes, kādas sastopamas ne vienā vien rietumvalstī? Pie šī vēl nāksies atgriezties. Pagaidām valdība saka nē darba tirgus atvēršanai lētajam darbaspēkam, lai gan uzņēmēji gribētu ko citu.

M. Kučinska uzrunai bija kas kopējs ar Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzrunu. Viņi abi akcentēja, ka cilvēkiem pašiem ir jāiesaistās. Izcilais gads, par kuru premjers runāja, protams, neatnāks bez pašu iedzīvotāju līdzdalības. Un arī R. Vējonis aicināja cilvēkus izmantot savas dažādās iespējas un brīvības un nepalikt pārmaiņu procesos malā.

Tas ir svarīgi. Iesaistīšanās iespējas nudien ir viena no mūsdienu piedāvātajām lielākajām greznībām. Tomēr Latvijas pilsoniskā sabiedrība joprojām nav īpaši spēcīga, un cilvēki biežāk aprobežojas ar kaismīgām diskusijām virtuvēs, bet līdz rīcībspējīgu domubiedru grupu veidošanai netiek. Lai pilsoniski realizētu savas intereses, ir jāpieliek daudz pūļu. Taču tas ir izdarāms. To arī novēlu izmēģināt jaunajā gadā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Civilā aizsardzība. Ikvienam nav jāzina viss, bet ne visam jābūt slepenam

16:11
18.09.2024
11

Slepeni, konfidenciāli, ierobežotas pieejamības. Aizvien biežāk šos vārdus dzirdam, kad runā par valstiska līmeņa lietām. Diezgan saprotami, ja to saka par biznesa lietām, ļoti saprotami, ja runā par bruņoto spēku aizsardzības stratēģijām un taktikām. Cik daudz slepenība attiecināma uz civilo aizsardzību? Pašvaldību civilās aizsardzības plāni bija un joprojām to lielākā daļa pieejama publiski. Ierobežotas pieejamības […]

Fiskālais tizlums

11:21
13.09.2024
36

Nesen runāju ar vienu kaimiņu novada uzņēmēju. Kundzei ir mazais bizness, daži lauku veikaliņi. Viņai patīk mērogs, kad teju katru apmeklētāju pazīst vaigā, zina vēlmes un arī iespējas, tāpēc, braucot uz bāzēm sagādāt preces, viņa vienmēr skatās, lai manta ir laba un cena pieņemama. Arī ciema iedzīvotājiem patīk, ka viņiem ir tādi veikaliņi, uz kuriem […]

Drons: jautājumi un atbildes

11:20
13.09.2024
26

Ir pagājusi gandrīz nedēļa, kopš Krievijas militārais drons no Baltkrievijas teritorijas ielidoja Latvijā, kādu laiciņu lidoja mūsu teritorijā un tad nokrita Rēzeknes novadā. Izrādījās, uz tā bijusi sprāgst­viela, bet laimīgā kārtā tā neuzsprāga, neviens necieta un to vēlāk deaktivizēja, vienkārši sakot, uzspridzināja. Šis incidents ir radījis daudz jautājumu. Skaidrs arī, ka vairāki no tiem skar […]

Domas, lēni pārvietojoties

09:42
12.09.2024
29
1

Kārtējo reizi klibojot no darba mājās, ir daudz laika domāt. Nu neiet tik ātri pārvietošanās ar kruķiem. Pirmā pieredze manā gandrīz četrdesmitgadnieces mūžā pārvietoties ar orto palīgiem. Ja vasarā esmu superaktīva velosipēdiste un ceļa posms darbs-mājas man aizņēma vien dažas minūtes, tad tagad, kad traumēta kāja, gandrīz stundu. Ja vēl veikals jāizklibo- visa pusotra aiziet. […]

Cik gadus mācīties skolā

09:40
11.09.2024
33
1

Reformas izglītības nozarē arvien turpinās – šogad gan skolēniem, gan pedagogiem jāpierod, ka pārbaudes darbi jāuzraksta ar pirmo reizi, jo tos labot nevarēs. Tāpat skolu beidzējiem jārēķinās, ka, lai centralizētais eksāmens būtu sekmīgi nokārtots, vērtējumam jābūt par pieciem procentiem augstākam nekā tas bija šopavasar. Ņemot vērā, ka jau iepriekšējā mācību gadā arī Cēsu novadā ne […]

Domas, kuras nav vērts domāt    

10:34
07.09.2024
45

Labāk nedomāt, kas zin, ko izdomāsi – kur vēl gudrāku padomu. Īpaši jau piektdienā, kad plāni piebāzuši galvu un nav saprotams, kur skriet, ko ķert, ko nedarīt. Viedi ļaudis tādās situ­ācijās iesaka nomierināties, dziļi elpot, doties pastaigā, paklausīties mūziku un, protams, palasīt viņu padomus. Ko tad īsti – elpot, lasīt, kaut kur, nezin kur iet […]

Tautas balss

Planēta uzsilst

16:16
17.09.2024
11
3
Bioloģiskās saimniekošanas piekritējs raksta:

“Tagad, ka Čehijā un kaimiņu valstīs lielie plūdi, tajos iet bojā pat cilvēki, laikam neviens vairs neteiks, ka sasilšana ir izdomāta problēma. Vajadzīga aizvien ātrāka rīcība, arī lauksaimniekiem vairāk jādomā, kā strādāt, jābūt videi draudzīgākiem. Zemnieki nemaz tik slikti nedzīvo, kā reizēm izklausās, taču viņiem arī vajadzētu būt ieinteresētiem, lai klimata pārmaiņas nepārņem visu,” atzina […]

Pasts kļūst aizvien tālāks

16:16
17.09.2024
21
O. raksta:

“Žēl gan, ka Cēsīs, “Solo” veikalā, vairs nebūs pas­ta nodaļas. Tur vienmēr raiti apkalpoja, nekad nebija jāstāv garās rindās. Droši vien jau Latvijas pastam izmaksā dārgi uzturēt nodaļas, bet ir reizes, kad cilvēkiem tās ļoti vajadzīgas. Un tad, ja nākas uz pakalpojumu gaidīt pusstundu, stundu, iedzīvotāji izvēlas kādu citu iespēju, kuru Latvijā netrūkst. Tā pasts […]

Mazās un lielās algas

16:15
17.09.2024
16
Seniore raksta:

“Kad dzirdu, ka radiopārraidē eksperti runā par algu lielumu Latvijā, man gandrīz šoks. Izrādās, par mazām un vidējām algām uzskata visas, kas ir līdz četriem tūkstošiem eiro. Vai tad tiešām Latvijā daudziem darba samaksa pārsniedz četrus tūkstošus eiro? Man tas šķiet ļoti neparasti. Tad jau lielu algu saņem pavisam maz cilvēku, jo nepazīstu nevienu, kam […]

Siltums jauks. Cik maksās apkure

16:14
17.09.2024
17
Lasītāja raksta:

“Atceros rudeņus, kad šajā laikā jau vajadzēja sildīt dzīvokli. Tagad silts un jauks, var pat pa nakti turēt vaļā logu. Tikai atkal cita doma – vai tad, ja siltuma ražotājiem būs mazāki ienākumi, jo sezona īsāka, nepalielināsies apkures cena? Iznāk tāds apburtais loks, no vienas puses, vari ietaupīt, no otras, iespējams, siltuma cena būs augstāka,” […]

Neatstāt mežā atkritumus

11:25
13.09.2024
19
Meža saim­niece raksta:

“Man nav žēl, ka manā mežā nāk sēņotāji, nekad neesmu domājusi kādu raidīt prom, taču vienu gan gribu lūgt -lai neatstāj atkritumus. Zemē nomet gan dažādu ēdienu iepakojumus, gan cigarešu izsmēķus,” sacīja piepilsētas meža saim­niece.

Sludinājumi