Raksti

Viedokļi

Jāmācās abām pusēm

Andra Gaņģe

Ja pirms gadiem piecdesmit piecgadnieks saņēma vecvecāku uzslavu, ka prot lasīt, tad tagad omītei un opim jau trīsgadnieku atliek apbrīnot par prasmēm, kuru pietrūkst viņiem.

Nemaz nerunāsim par to, ka mazulis lieliski prot ieslēgt visas viedierīces, viņš tajās arī tik veikli orientējas, ka prot atrast gan iemīļoto multfilmiņu, gan mīļo dziesmiņu. Viņam noteikti nevajadzēs to, ko mūsdienu pieaugušo ļaužu sabiedrībai piedāvā valsts un moderno tehnoloģiju uzņēmumu veidotās organizācijas, proti, apgūt digitālās prasmes un izprast to nozīmi.

Šonedēļ Latvijā rit Eiropas digitālā nedēļa, to rīko Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Notiek ne tikai speciālistu un valsts pārvaldes rīkoti gudri pasākumi, ne tikai profesionāļu diskusijas par jomas attīstību un problēmām, šī nedēļa domāta arī tiem, kas digitālo pasauli izmanto vien visvienkāršākajā sadzīves līmenī, piemēram, pārskaitot internetbankā rēķinus. Daudzos Latvijas novados bibliotēkās, skolās, nevalstiskajās organizācijās un pašvaldībās darbojas digitālās nedēļas reģionālie koordinatori, paredzēti dažādi izglītojoši pasākumi.

Jā, zināšanas digitālajā jomā tiem, kam pāri pusmūžam, noteikti vajag papildināt (protams, ir seniori, kas prasmēs neatpaliek no saviem mazbērniem, bet tomēr tādu nav vairums). Ir taču tik ērti, ja vajadzīgo informāciju var apskatīt un nepieciešamos pakalpojumus pieteikt jebkurā dienā, jebkurā stundā un pat nekur nebraucot, neejot. Tādēļ vien būtu vērts veltīt kādu laiku, lai prastu arvien dziļāk ieiet digitālajā pasaulē.

Taču, manuprāt, cilvēka prasmes darboties tīmekļu vietnēs, piemēram, latvija.lv, būtu viena puse problēmas risinājumam. Vai, radot piedāvājumu lietotājiem, mudinot mācīties un mācot, netiek piemirsta otra puse – kāda ir pakalpojuma kvalitāte, vai šīs digitālās iespējas sagatavotas tā, lai tās izmantotu ikdienas lietotājs, ne tikai profesionālis? Zinot, kā ar sarežģījumiem un skandāliem apaugušas lielas digitālās platformas, piemēram e-veselība, rodas jautājums, vai arī šajā pieejamības virzienā tiek domāts? Nu, kaut vai pilnveidojot to pašu latvija.lv, kurā tiem, kam tajā jāieskatās vien dažas reizes gadā, atrast vajadzīgo nudien nav vienkārši. Tad jau ātrāk piezvanīt uz vajadzīgo iestādi pa tālruni vai doties uz klientu apkalpošanas centru.

Arī pašvaldības “nespīd” ar savu piedāvājumu. Atrast vajadzīgo informāciju (izņemot, protams, izklaides pasākumus) ir diezgan sarežģīti. Katra pašvaldība savu vietni veidojusi pēc savas izpratnes, nav vienotas formas, kas atvieglotu iedzīvotājam atrast nepieciešamo gan tā novada domes mājaslapā, kurā viņš deklarējies, gan tā, kurā ir īpašums, gan tajā, kurā vēlas uzsākt savu mazo biznesu.

Jā, mācīties vajag, taču par maz mācīties vienai pusei. Jāmācās abām.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *