Ceturtdiena, 19. septembris
Vārda dienas: Verners, Muntis
giriş casibom giriş casibom casibom giriş casibom giriş casibom casibom giriş casibom casibom giriş

Deputāti un atturēšanās

Jānis Buholcs
09:28
12.04.2017
4

Pagājušajā nedēļā Saeima noraidīja opozīcijas priekšlikumu neļaut Saeimas deputātiem balsojumos atturēties. Šī iniciatīva bija veidota, lai no deputātiem prasītu lielāku izlēmību, tomēr, pat ja ideja tiktu atbalstīta, izlēmību tas negarantētu. Pašlaik Saeimas Kārtības rullis deputātiem ļauj balsot gan ar “par”, gan “pret”, gan “atturos”. Lat­vijas Reģionu apvienība bija aicinājusi grozīt šo Saeimas darbu regulējošo dokumentu, lai atbildi “atturos” svītrotu no iespējamās balsojuma izvēles.

Atturēšanās pretinieki – un tādi ir ne jau tikai Reģionu apvienība – norāda, ka deputātam būt ir atbildīgs darbs un viņam ir pienākums pieņemt konkrētu lēmumu par likumiem, kas Saeimai tiek likti priekšā. Atturēšanās šajā gadījumā it kā saistās ar izvairīšanos no viedokļa paušanas. Lai nu kuram, bet deputātam tomēr būtu nepieciešams iepazīties ar jautājumiem, kas ir Saeimas dienaskārtībā, izlemt, kā balsot, un spēt savu balsojumu arī pamatot.

Deputātam balsojumā atturoties, efekts ir tāds pats, kā balsojot “pret”. Atturēšanās rada iespaidu, ka deputāts nevēršas pret attiecīgo priekšlikumu, tomēr balsošanas iznākums stāsta ko citu. Tādējādi atturēšanās pretinieki šeit saskata tādu kā mēģinājumu izbēgt no savas līdzatbildības tajā, kādu lēmumu Saeima galu galā pieņem.

Portālā “ManaBalss.lv” jau kopš 2016. gada tiek vākti paraksti, lai Kārtības rullī konkrēto normu mainītu. Lai šinī portālā publicēta pilsoņu iniciatīva tiktu iesniegta izskatīšanai Saeimā, ir jāsavāc vismaz 10 tūkstoši parakstu. Pret “atturos” tagad savākti jau vairāk nekā 11 tūkstoši. To­mēr, kā jau tas nereti ar “Mana­Balss.lv” iniciatīvām notiek, tās reti kad saņem tādu deputātu entuziasmu, uz kādu parakstītāji ir cerējuši.

Arī šīs iniciatīvas liktenis bija pa­redzams jau krietnu laiku, pirms tika savākts nepieciešamais parakstu skaits. Vairums Saeimā pārstāvēto partiju neuzskata, ka būtu pamats ierobežot deputātu iespējas savu attieksmi paust vairāk nekā tikai divos balsošanas veidos. Šo savu nostāju tās nekad nav slēpušas, un nopietnu mēģinājumu viņus pārliecināt arī nav bijis. Parakstu tūkstoši, nenoliedzami, ir spēcīgs signāls, ka sabiedrībā eksistē arī cits viedoklis. Tomēr tas pats par sevi nav arguments – tādā nozīmē, arguments ir spriedumu kopums, kas raksturo runātāja pozīciju un kura mērķis ir pārliecināt pretējo personu par savu spriedumu pareizību. Šāds elements nepieciešamajā apmērā un kvalitātē publiskajā telpā acīmredzot ir trūcis. Bet atkal – nav jau pirmā reize.

Nav šaubu, ka par deputātiem neko labu neliecina plaši izplatīta atturēšanās. Un, pat ja gluži nevar teikt, ka deputāti masveidā nesaka ne jā, ne nē, ne melns, ne balts, tomēr ir bijuši arī gadījumi, kuros atturēšanās nav bijusi nekas vairāk kā izvairīšanās. Piemēram, kad 2011. gadā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs lūdza Saeimai atļaut veikt kratīšanu deputāta Aināra Šlesera dzīvoklī, par šādas atļaujas došanu bija 35 deputāti un pret – septiņi. Visu izšķīra tie 37 (!), kas atturējās. Turklāt starp 12. Saeimas deputātiem vairāk nekā desmit ir tādu, kas atturējušies vismaz simts reižu.

Tomēr atturēšanās ne vienmēr ir nosodāma un neadekvāta. Ir tikai dabiski, ka dažos jautājumos deputātam nudien nav striktas nostājas. Mēs varam gribēt, lai deputāts vienmēr būtu pietiekami pārliecināts par ikvienu jautājumu, lai varētu nosliekties par labu vienai vai otrai pozīcijai, tomēr realitātē tā vienmēr nenotiek. Atturēšanās kā daudz kur balsojumos iekļauta standarta procedūra pilda noteiktu funkciju: tā parāda, ka balsotājam ir dalīts viedoklis – un ir tikai normāli, ja ir arī tāda attieksme.

Atturoties politiķi var sniegt niansētus vēstījumus, kuriem ir sa­va vieta politikas procesos. At­tu­rēšanās nozīmē vieglu nepiekrišanu, kas nav tik spēcīga, lai to vajadzētu izteikt aktīvā pretestībā, kuru apzīmē “pret” balsojums. Tāpat atturēšanās ir iespēja izteikt savu viedokli situācijās, kurās eksistē spēcīgs valdošais viedoklis, pret kuru nostāties būtu politiski neizdevīgi, un atturēšanās ir veids, kā deputātam nebalsot pret savu sirdsapziņu. Šie skaidrojumi var izklausīties pēc tikpat izvairīgiem, cik izvairīga izklausās pati atturēšanās, tomēr politika ir smalkas mijiedarbības pasaule, un vismaz tās iekšējos procesos nianses ir svarīgas.

Pasaulē ir vairākas valstis, kuru parlamentos atturēšanās iespēju nav. Tomēr pat tas nenozīmē, ka balsojumi ir tikai “par” un “pret”. Savdabīga pieredze ir Lielbritā­ni­jai, kuras tradīcijām bagātajā parlamentā netiek izmantota elektroniskā balsošana, kā tas ir Latvijā. Tur balsošanas laikā deputāti ieiet attiecīgajos kuluāros – “pret” pa krei­si, “par” pa labi. Taču arī Lielbritānijā ne visi deputāti uzskata, ka šīm būtu jābūt vienīgajām izvēlēm. Ir arī tādi, kuri apzināti ieiet vispirms vienos kulu­āros un pēc tam otros. Šis vienlaicīgais “par” un “pret” ir kļuvis par atturēšanās balsojuma alternatīvu.

Ja Saeima tomēr būtu atbalstījusi attiekšanos no “atturos”, vai kaut kas būtisks mainītos turpmākajos balsojumos? Vai tie, kas paš­laik atturas, biežāk balsotu “par”? Es nebūtu tik pārliecināts. Vienmēr jau paliek arī iespēja nebalsot vispār. Arī tur daži Saei­mas deputāti ir jau piešāvuši roku – aktīvākie nebalsotāji šādi rīkojušies vairāk nekā 500 un pat 600 reižu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Civilā aizsardzība. Ikvienam nav jāzina viss, bet ne visam jābūt slepenam

16:11
18.09.2024
11

Slepeni, konfidenciāli, ierobežotas pieejamības. Aizvien biežāk šos vārdus dzirdam, kad runā par valstiska līmeņa lietām. Diezgan saprotami, ja to saka par biznesa lietām, ļoti saprotami, ja runā par bruņoto spēku aizsardzības stratēģijām un taktikām. Cik daudz slepenība attiecināma uz civilo aizsardzību? Pašvaldību civilās aizsardzības plāni bija un joprojām to lielākā daļa pieejama publiski. Ierobežotas pieejamības […]

Fiskālais tizlums

11:21
13.09.2024
36

Nesen runāju ar vienu kaimiņu novada uzņēmēju. Kundzei ir mazais bizness, daži lauku veikaliņi. Viņai patīk mērogs, kad teju katru apmeklētāju pazīst vaigā, zina vēlmes un arī iespējas, tāpēc, braucot uz bāzēm sagādāt preces, viņa vienmēr skatās, lai manta ir laba un cena pieņemama. Arī ciema iedzīvotājiem patīk, ka viņiem ir tādi veikaliņi, uz kuriem […]

Drons: jautājumi un atbildes

11:20
13.09.2024
26

Ir pagājusi gandrīz nedēļa, kopš Krievijas militārais drons no Baltkrievijas teritorijas ielidoja Latvijā, kādu laiciņu lidoja mūsu teritorijā un tad nokrita Rēzeknes novadā. Izrādījās, uz tā bijusi sprāgst­viela, bet laimīgā kārtā tā neuzsprāga, neviens necieta un to vēlāk deaktivizēja, vienkārši sakot, uzspridzināja. Šis incidents ir radījis daudz jautājumu. Skaidrs arī, ka vairāki no tiem skar […]

Domas, lēni pārvietojoties

09:42
12.09.2024
29
1

Kārtējo reizi klibojot no darba mājās, ir daudz laika domāt. Nu neiet tik ātri pārvietošanās ar kruķiem. Pirmā pieredze manā gandrīz četrdesmitgadnieces mūžā pārvietoties ar orto palīgiem. Ja vasarā esmu superaktīva velosipēdiste un ceļa posms darbs-mājas man aizņēma vien dažas minūtes, tad tagad, kad traumēta kāja, gandrīz stundu. Ja vēl veikals jāizklibo- visa pusotra aiziet. […]

Cik gadus mācīties skolā

09:40
11.09.2024
33
1

Reformas izglītības nozarē arvien turpinās – šogad gan skolēniem, gan pedagogiem jāpierod, ka pārbaudes darbi jāuzraksta ar pirmo reizi, jo tos labot nevarēs. Tāpat skolu beidzējiem jārēķinās, ka, lai centralizētais eksāmens būtu sekmīgi nokārtots, vērtējumam jābūt par pieciem procentiem augstākam nekā tas bija šopavasar. Ņemot vērā, ka jau iepriekšējā mācību gadā arī Cēsu novadā ne […]

Domas, kuras nav vērts domāt    

10:34
07.09.2024
45

Labāk nedomāt, kas zin, ko izdomāsi – kur vēl gudrāku padomu. Īpaši jau piektdienā, kad plāni piebāzuši galvu un nav saprotams, kur skriet, ko ķert, ko nedarīt. Viedi ļaudis tādās situ­ācijās iesaka nomierināties, dziļi elpot, doties pastaigā, paklausīties mūziku un, protams, palasīt viņu padomus. Ko tad īsti – elpot, lasīt, kaut kur, nezin kur iet […]

Tautas balss

Planēta uzsilst

16:16
17.09.2024
11
2
Bioloģiskās saimniekošanas piekritējs raksta:

“Tagad, ka Čehijā un kaimiņu valstīs lielie plūdi, tajos iet bojā pat cilvēki, laikam neviens vairs neteiks, ka sasilšana ir izdomāta problēma. Vajadzīga aizvien ātrāka rīcība, arī lauksaimniekiem vairāk jādomā, kā strādāt, jābūt videi draudzīgākiem. Zemnieki nemaz tik slikti nedzīvo, kā reizēm izklausās, taču viņiem arī vajadzētu būt ieinteresētiem, lai klimata pārmaiņas nepārņem visu,” atzina […]

Pasts kļūst aizvien tālāks

16:16
17.09.2024
20
O. raksta:

“Žēl gan, ka Cēsīs, “Solo” veikalā, vairs nebūs pas­ta nodaļas. Tur vienmēr raiti apkalpoja, nekad nebija jāstāv garās rindās. Droši vien jau Latvijas pastam izmaksā dārgi uzturēt nodaļas, bet ir reizes, kad cilvēkiem tās ļoti vajadzīgas. Un tad, ja nākas uz pakalpojumu gaidīt pusstundu, stundu, iedzīvotāji izvēlas kādu citu iespēju, kuru Latvijā netrūkst. Tā pasts […]

Mazās un lielās algas

16:15
17.09.2024
16
Seniore raksta:

“Kad dzirdu, ka radiopārraidē eksperti runā par algu lielumu Latvijā, man gandrīz šoks. Izrādās, par mazām un vidējām algām uzskata visas, kas ir līdz četriem tūkstošiem eiro. Vai tad tiešām Latvijā daudziem darba samaksa pārsniedz četrus tūkstošus eiro? Man tas šķiet ļoti neparasti. Tad jau lielu algu saņem pavisam maz cilvēku, jo nepazīstu nevienu, kam […]

Siltums jauks. Cik maksās apkure

16:14
17.09.2024
17
Lasītāja raksta:

“Atceros rudeņus, kad šajā laikā jau vajadzēja sildīt dzīvokli. Tagad silts un jauks, var pat pa nakti turēt vaļā logu. Tikai atkal cita doma – vai tad, ja siltuma ražotājiem būs mazāki ienākumi, jo sezona īsāka, nepalielināsies apkures cena? Iznāk tāds apburtais loks, no vienas puses, vari ietaupīt, no otras, iespējams, siltuma cena būs augstāka,” […]

Neatstāt mežā atkritumus

11:25
13.09.2024
19
Meža saim­niece raksta:

“Man nav žēl, ka manā mežā nāk sēņotāji, nekad neesmu domājusi kādu raidīt prom, taču vienu gan gribu lūgt -lai neatstāj atkritumus. Zemē nomet gan dažādu ēdienu iepakojumus, gan cigarešu izsmēķus,” sacīja piepilsētas meža saim­niece.

Sludinājumi