Ceturtdiena, 19. septembris
Vārda dienas: Verners, Muntis
giriş casibom giriş casibom casibom giriş casibom giriş casibom casibom giriş casibom casibom giriş

Cēsu Olimpiskais centrs pāršķir jaunu lapu

Mārtiņš Niklass
14:04
29.10.2018
25

Pēc deviņus gadus ilgušas, ne pārāk auglīgas sadarbības Priekuļu novada pašvaldība ir pametusi Cēsu Olimpiskā centra akcionāru rindas. Cēsu novada pašvaldība ir kļuvis par galveno kapitāldaļu turētāju.

Atskatoties uz izniekotajiem gadiem, jāizsaka nožēla par neizmantotām iespējam saliedēt divu kaimiņu novadu administratīvos, finanšu un cilvēkresursus kopīgās sabiedrības veselības un sporta dzīves organizēšanā, īpaši ņemot vērā to, ka liela daļa abu novadu iedzīvotāju faktiski izmanto abu novada sporta bāzi. Tīri aritmētiski esam nonākuši pie iespējami mazākā kopsaucēja – viss smagums un uzvaras lauri tālāk būs jānes Cēsu pašvaldības nodokļu maksātājiem.

Iepazīstoties ar Cēsu novada pašvaldības sēdē izskatīto un apstiprināto Cēsu novada sporta bāzu apsaimniekošanas modeli, pirmais novēlējums būtu tiešām pārvaldīt un attīstīt Cēsu Olimpisko centru tā, lai Cēsis kļūtu par izcilu vietu sporta pasākumu organizēšanai. Tai pašā laikā būtu jā­sniedz skaidra atbilde – vai Olimpiskā centra misija ir tikai apsaimniekot sporta bāzes vai arī sporta bāzes ir līdzeklis fiziski veselas sabiedrības veidošanai un konkrētu sporta veidu attīstīšanai. Ja jau Olimpiskais centrs, tad loģiski būtu, ka ar sporta veidu attīstību mēs domātu virzību uz augstākām sportiskām virsotnēm. Tieši distanču slēpošana un biatlons Cēsu vārdu daudzinājis Latvijā un pasaulē ar četrpadsmit Ziemas olimpisko spēļu dalībniekiem. Arī Latvijas sākotnējās brīvvalsts arhīva materiālos varam atrast saukli: “Cēsis – slēpotāju paradīze.”

Neskatoties uz vēsturiskām tradīcijām un unikāliem sportiskiem sasniegumiem, pēdējos gados abi iepriekšminētie sporta veidi Cēsīs bija atstāti pabērna lomā. Un šeit es nerunāju par atgriešanos desmit gadu senā pagātnē, kad Priekuļu trase tika uzskatīta par labāko Latvijā. Laiks un sporta veida attīstība ir gājuši uz priekšu Latvijā un ārpus tās. Slēpošanas un biatlona starptautiskā sacensību sezona sākas novembra vidū un ilgst līdz marta beigām. Lai nodrošinātu treniņu procesu, sportisti dodas uz augstkalnu nometnēm jau vasarā. Šodien Eiropā tā ir kļuvusi par normu, ka oktobra vidū atveras atklātās slēpošanas trases, kas tiek veidotas uz pērnajā ziemā noglabātā sniega, vai arī saražojot sniegu “sniega fermās” pie plus grādiem. Slēpošana un biatlons ir sporta veidi, kuros sportistu treniņi sasniedz 800 līdz 1200 stundām gadā. Augsta līmeņa sportisti līdz minētajām slodzēm nonāk pakāpeniski, jau jauniešu vecumā, gadu no gada krājot simtiem treniņu stundas gadā (no 300 stundām gadā 12-14 gadu vecumā līdz 450 – 600 stundām gadā 16-18 gadu vecumā). To atgādinu tikai tāpēc, lai ilustrētu, ka pat minimāliem treniņa apstākļiem nepietiek ar 800 metru garu, apšaubāmas kvalitātes slēpošanas sniega apli, kas izmantojams divus mēnešus gadā. Tas ir par maz, lai sagatavotu nākamos olimpiešus, ar šādos treniņu apstākļos audzinātiem sportistiem nevaram uzvarēt kaimiņu valstu jauniešu čempionātos.

Atgriežoties pie Cēsu novada paš­valdības apstiprinātā Cēsu Olimpiskā centra apsaimniekošanas modeļa un tam atvēlētajiem finanšu un cilvēkresursiem, rodas bažas, vai izvirzītais mērķis ir sasniedzams. Ja novada piecu lielāko sporta bāžu tehnisko apsaimniekošanu un uzturēšanu kopumā ir paredzēts nodrošināt ar mobilo brigādi viena līdz trīs cilvēku sastāvā, tad man ir aizdomas, ka ar to ir nepietiekami pat Cēsu pilsētas stadiona un sporta zāļu apsaimniekošanai, kur nu vēl slēpošanas – biatlona trases uzturēšanai. Es aicinātu iepazīties un pavērtēt labāko apsaimniekošanas pieredzi līdzīgās sporta bāzēs – gan stadionos, gan sporta spēļu zāļu kompleksos.

Man nav zināms līdzīgs piemērs Eiropā vai tepat kaimiņos Igaunijā, kur sekmīgi darbojošās biatlona un slēpošanas trases uzturēšanu nodrošinātu sētnieki vai ārpakalpojuma remontstrādnieki. Sniega ražošana, kvalitatīva slēpošanas trašu izveidošana un ikdienas uzturēšana prasa ne tikai specifiskas prasmes, bet arī tādu triviālu faktoru, kā pastāvīgu darbinieka atrašanos objektā arī ārpus normāla – no astoņiem līdz pieciem – darba laika. Labākās slēpošanas trases top tad, kad cilvēki parasti guļ.

Atceros, ka pērnā gada rudenī diskusijā par Cēsu Olimpiskā centra likteni tika lietota latviešu tautas paruna: “Kopus cūka nebarojas!” Vai apsaimniekošanas modelis, apvienojot piecas sporta bāzes ar potenciāliem 7…10 sporta veidiem, nenoved pie tās pašas kopus cūkas dilemmas?

Pagaidām piedāvātajā modelī vispār neredzu tādu sadaļu, kā atbalsts sporta veidu attīstībai, ar to domājot jaunu treneru piesaisti, atbalstu inventāra iegādei, atbalstu treniņu nometnēm un tml.

Jebkurā gadījumā, veidojot Cēsis par izcilu vietu sporta pasākumu organizēšanai, agrāk vai vēlāk būs atklāti jāatbild sev un sabiedrībai – vai sporta bāzu uzturēšana ir mērķis vai līdzeklis? Kādas ir mūsu sporta veidu prioritātes? Vai mums ir pietiekami finanšu līdzekļi un kompetenti cilvēkresursi izvirzīto mērķu sasniegšanai? Iespējams, ka dažas godīgas atbildes būtu skaudra atklāsme. Arī man. Jo agrāk mēs nonāksim līdz patiesām un godīgām atbildēm, jo lielāka varbūtība, ka ejamais ceļš uz mērķi būs skaidrāks un rezultatīvāks.

Es ļoti ceru, ka atbildes uz šiem jautājumiem rezultēsies arī praktiskā rīcībā jau šoziem. Vispirms jau ar laiku un kvalitatīvi sagatavotu un uzturētu slēpošanas – biatlona trasi Vaives upes ielejā un nogāzēs! Lai izdodas!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Civilā aizsardzība. Ikvienam nav jāzina viss, bet ne visam jābūt slepenam

16:11
18.09.2024
11

Slepeni, konfidenciāli, ierobežotas pieejamības. Aizvien biežāk šos vārdus dzirdam, kad runā par valstiska līmeņa lietām. Diezgan saprotami, ja to saka par biznesa lietām, ļoti saprotami, ja runā par bruņoto spēku aizsardzības stratēģijām un taktikām. Cik daudz slepenība attiecināma uz civilo aizsardzību? Pašvaldību civilās aizsardzības plāni bija un joprojām to lielākā daļa pieejama publiski. Ierobežotas pieejamības […]

Fiskālais tizlums

11:21
13.09.2024
36

Nesen runāju ar vienu kaimiņu novada uzņēmēju. Kundzei ir mazais bizness, daži lauku veikaliņi. Viņai patīk mērogs, kad teju katru apmeklētāju pazīst vaigā, zina vēlmes un arī iespējas, tāpēc, braucot uz bāzēm sagādāt preces, viņa vienmēr skatās, lai manta ir laba un cena pieņemama. Arī ciema iedzīvotājiem patīk, ka viņiem ir tādi veikaliņi, uz kuriem […]

Drons: jautājumi un atbildes

11:20
13.09.2024
26

Ir pagājusi gandrīz nedēļa, kopš Krievijas militārais drons no Baltkrievijas teritorijas ielidoja Latvijā, kādu laiciņu lidoja mūsu teritorijā un tad nokrita Rēzeknes novadā. Izrādījās, uz tā bijusi sprāgst­viela, bet laimīgā kārtā tā neuzsprāga, neviens necieta un to vēlāk deaktivizēja, vienkārši sakot, uzspridzināja. Šis incidents ir radījis daudz jautājumu. Skaidrs arī, ka vairāki no tiem skar […]

Domas, lēni pārvietojoties

09:42
12.09.2024
29
1

Kārtējo reizi klibojot no darba mājās, ir daudz laika domāt. Nu neiet tik ātri pārvietošanās ar kruķiem. Pirmā pieredze manā gandrīz četrdesmitgadnieces mūžā pārvietoties ar orto palīgiem. Ja vasarā esmu superaktīva velosipēdiste un ceļa posms darbs-mājas man aizņēma vien dažas minūtes, tad tagad, kad traumēta kāja, gandrīz stundu. Ja vēl veikals jāizklibo- visa pusotra aiziet. […]

Cik gadus mācīties skolā

09:40
11.09.2024
33
1

Reformas izglītības nozarē arvien turpinās – šogad gan skolēniem, gan pedagogiem jāpierod, ka pārbaudes darbi jāuzraksta ar pirmo reizi, jo tos labot nevarēs. Tāpat skolu beidzējiem jārēķinās, ka, lai centralizētais eksāmens būtu sekmīgi nokārtots, vērtējumam jābūt par pieciem procentiem augstākam nekā tas bija šopavasar. Ņemot vērā, ka jau iepriekšējā mācību gadā arī Cēsu novadā ne […]

Domas, kuras nav vērts domāt    

10:34
07.09.2024
45

Labāk nedomāt, kas zin, ko izdomāsi – kur vēl gudrāku padomu. Īpaši jau piektdienā, kad plāni piebāzuši galvu un nav saprotams, kur skriet, ko ķert, ko nedarīt. Viedi ļaudis tādās situ­ācijās iesaka nomierināties, dziļi elpot, doties pastaigā, paklausīties mūziku un, protams, palasīt viņu padomus. Ko tad īsti – elpot, lasīt, kaut kur, nezin kur iet […]

Tautas balss

Planēta uzsilst

16:16
17.09.2024
11
2
Bioloģiskās saimniekošanas piekritējs raksta:

“Tagad, ka Čehijā un kaimiņu valstīs lielie plūdi, tajos iet bojā pat cilvēki, laikam neviens vairs neteiks, ka sasilšana ir izdomāta problēma. Vajadzīga aizvien ātrāka rīcība, arī lauksaimniekiem vairāk jādomā, kā strādāt, jābūt videi draudzīgākiem. Zemnieki nemaz tik slikti nedzīvo, kā reizēm izklausās, taču viņiem arī vajadzētu būt ieinteresētiem, lai klimata pārmaiņas nepārņem visu,” atzina […]

Pasts kļūst aizvien tālāks

16:16
17.09.2024
20
O. raksta:

“Žēl gan, ka Cēsīs, “Solo” veikalā, vairs nebūs pas­ta nodaļas. Tur vienmēr raiti apkalpoja, nekad nebija jāstāv garās rindās. Droši vien jau Latvijas pastam izmaksā dārgi uzturēt nodaļas, bet ir reizes, kad cilvēkiem tās ļoti vajadzīgas. Un tad, ja nākas uz pakalpojumu gaidīt pusstundu, stundu, iedzīvotāji izvēlas kādu citu iespēju, kuru Latvijā netrūkst. Tā pasts […]

Mazās un lielās algas

16:15
17.09.2024
16
Seniore raksta:

“Kad dzirdu, ka radiopārraidē eksperti runā par algu lielumu Latvijā, man gandrīz šoks. Izrādās, par mazām un vidējām algām uzskata visas, kas ir līdz četriem tūkstošiem eiro. Vai tad tiešām Latvijā daudziem darba samaksa pārsniedz četrus tūkstošus eiro? Man tas šķiet ļoti neparasti. Tad jau lielu algu saņem pavisam maz cilvēku, jo nepazīstu nevienu, kam […]

Siltums jauks. Cik maksās apkure

16:14
17.09.2024
17
Lasītāja raksta:

“Atceros rudeņus, kad šajā laikā jau vajadzēja sildīt dzīvokli. Tagad silts un jauks, var pat pa nakti turēt vaļā logu. Tikai atkal cita doma – vai tad, ja siltuma ražotājiem būs mazāki ienākumi, jo sezona īsāka, nepalielināsies apkures cena? Iznāk tāds apburtais loks, no vienas puses, vari ietaupīt, no otras, iespējams, siltuma cena būs augstāka,” […]

Neatstāt mežā atkritumus

11:25
13.09.2024
19
Meža saim­niece raksta:

“Man nav žēl, ka manā mežā nāk sēņotāji, nekad neesmu domājusi kādu raidīt prom, taču vienu gan gribu lūgt -lai neatstāj atkritumus. Zemē nomet gan dažādu ēdienu iepakojumus, gan cigarešu izsmēķus,” sacīja piepilsētas meža saim­niece.

Sludinājumi