Ceturtdiena, 19. septembris
Vārda dienas: Liesma, Elita, Alita
giriş casibom giriş casibom casibom giriş casibom giriş casibom casibom giriş casibom casibom giriş

Atbalsts Eiropas Savienībai palielinās

Jānis Gabrāns
11:11
22.10.2018
11

Saskaņā ar jaunākajiem Eiropas Parlamenta Eirobarometra aptaujas datiem savas valsts dalību Eiropas Savienībā (ES) kā “labu lietu” vērtē arvien vairāk ES iedzīvotāju – 62%, kas ir augstākais rādītājs pēdējos 25 gados. Latvijā tā uzskata 56% iedzīvotāju, kas ir par četriem procentpunktiem vairāk nekā aprīlī veiktajā aptaujā.

Jau 14 gadus Latvija ir pilntiesīga Eiropas Savienības dalībvalsts, un šajos gados atbalsts ES svārstījies uz vienu un otru pusi. Atcerēsimies, ka 2003.gada referendumā par pievienošanos Ei­ropas Savienībai Latvijā nobalsoja 67% balsstiesīgo, tomēr kopš tiem laikiem situācija mainījusies, aizvadīta ekonomiskā krīze, piedzīvoti dažādi ģeopolitiskie satricinājumi, kas ietekmējis iedzīvotāju atbalstu, vēl pavisam nesen, 2017.gada aptaujā, tikai 45% Latvijas iedzīvotāju pozitīvi novērtēja valsts dalību ES.

Šobrīd situācija mainījusies, pēc Lielbritānijas referenduma 2016. gadā par izstāšanos no ES teju visi aptaujas rādītāji ievērojami paaugstinājušies, jo sarežģītais “Brexit” sarunu process veicinājis iz­pratni par ieguvumiem, ko sniedz dalībvalsts statuss. Tagad kopumā 63% Latvijas respondentu balsotu par to, lai valsts paliktu ES, tikai 17% apsvērtu izstāšanos. Eiropā vidēji 68% iedzīvotāju uzskata, ka viņu valsts dalība ES ir nesusi ieguvumus, un tas ir augstākais rādītājs kopš 1983. gada. Latvijā tā uzskata 73% iedzīvotāju, bet pretējās domās ir 20% aptaujāto.

Norādot, kas ir galvenie iemesli, kāpēc Latvija, kļūstot par dalībvalsti, ir ieguvusi, visvairāk jeb 49 % minējuši, ka dalība ES sniedz cilvēkiem jaunas darba iespējas. 44% norādījuši, ka tas veicina valsts ekonomisko izaugsmi, bet 34% , ka dalība ES palīdz saglabāt mieru un stiprināt drošību. Tikpat arī atbildējuši, ka tas uzlabo sadarbību starp Latviju un citām ES valstīm.
Nevar noliegt, ka Eiropas fondu līdzekļu izmantošana tiešām veicinājusi valsts attīstību. To uzsver arī Cēsu novada pašvaldības Attīstības un būvniecības pārvaldes projektu speciāliste Inta Ādamsone, norādot, ka patiesībā šie fondi ir lielākais attīstības virzītājspēks: “Protams, ne visur šie līdzekļi izmantoti pareizi, un ne vienmēr rezultāts – iegūtais vai cerētais – sasniedz cilvēkus. Ta­ču, kopumā ņemot, tā ir lieliska ies­pēja. Arī Cēsīs cenšamies iespējami vairāk piesaistīt līdzekļus, un, atskatoties uz paveikto, padarīts ir ļoti daudz, kas bez šī finansējuma nebūtu iespējams.”

Nevar noliegt, ka ne vienmēr Ei­ropas nauda Latvijā (droši vien tā ir visās dalībvalstīs) tiek izmantota pareizi, domājot par attīstību. Ik pa laikam arī medijos parādās ziņas par izsaimniekotiem simtiem, tūkstošiem eiro, jo veikli darboņi, redzot iespēju tikt pie naudas, to izmanto savtīgos nolūkos.

Arī I. Ādamsone atzīst, ka itin bieži jau plānošanas posmā netiek padomāts, ko reāli vēlas sasniegt, īstenojot projektu: “Diem­žēl ir situācijas, ir projekti, kas tiek īstenoti tikai tāpēc, lai kāds cilvēks vai organizācija varētu izdzīvot. Viņi no tā saņem algu, iegūstamais rezultāts viņiem nav svarīgs. Manuprāt, tā nevajadzētu būt, bet zinām taču, ka papīrs pacieš visu un uzrakstīt var to, ko vajag.

Taču, neraugoties uz šādām nebūšanām, no dalības Eiropas Sa­vie­nībā plusu ir krietni vairāk nekā mīnusu. Mums tikai pašiem pareizi viss jāsaplāno un jāpadara.”

Atrašanās kopējā Eiropā, robežu nojaukšana pavērusi plašas iespējas daudzās jomās, arī tūrisma. Arvien palielinās tūristu plūsma, arvien vairāk citu valstu ceļotāji novērtē piedāvājumus, ko sniedz Latvija, un tas dod iespēju attīstīties uzņēmējdarbībai. Dau­dzus projektus tūrisma jomā re­alizējusi Vidzemes Tūrisma asociācija. Tās valdes priekšsēdētājs Raitis Sijāts norāda, ka Eiropas dotās iespējas ir ļoti lielas, tās ir jāizmanto un asociācija savu iespēju robežās cenšas to darīt: “Mēs negaidām, ka kāds kaut ko pasniegs uz paplātes, bet strādājam, lai būtu iespējas un arī rezultāti. Diemžēl, skatoties visas Latvijas kontekstā, netrūkst gadījumu, kad vienkārši nekas netiek darīts, lai izmantotu pieejamās iespējas. Visbiežāk trūkst tieši valsts atbalsta, ieinteresētības. Piedaloties semināros, konferencēs ārpus Latvijas, redzu, kā citas valstis cīnās par iespēju piesaistīt finansējumu, kā tiek strādāts, domājot par nākamo plānošanas periodu. Mūsu ierēdņi visbiežāk atbrauc uz semināru, nosēž savu laiku, ķeksīti ievelk, ka tas izdarīts, un viss. Bet būtu daudz, ko pamācīties no mūsu kaimiņiem, cik viņi aktīvi darbojas skaidrojot, pārliecinot, atgādinot.

Ir jāiesaistās lielajās kultūras tūrisma tīklu organizācijās, kurām ir lobiji Eiropas Parlamentā, ja būsim šajās organizācijās, būs iespējas vairāk ko ietekmēt un izdarīt, kļūt atpazīstamiem, jo tā ir iespēja piesaistīt papildu līdzekļus, lai realizētu jaunus, noderīgus tūrisma attīstības projektus, maršrutus. Bet jauni maršruti paver iespējas uzņēmējiem. Pareizi un, galvenais, aktīvi darbojoties, var panākt ļoti daudz.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Civilā aizsardzība. Ikvienam nav jāzina viss, bet ne visam jābūt slepenam

16:11
18.09.2024
8

Slepeni, konfidenciāli, ierobežotas pieejamības. Aizvien biežāk šos vārdus dzirdam, kad runā par valstiska līmeņa lietām. Diezgan saprotami, ja to saka par biznesa lietām, ļoti saprotami, ja runā par bruņoto spēku aizsardzības stratēģijām un taktikām. Cik daudz slepenība attiecināma uz civilo aizsardzību? Pašvaldību civilās aizsardzības plāni bija un joprojām to lielākā daļa pieejama publiski. Ierobežotas pieejamības […]

Fiskālais tizlums

11:21
13.09.2024
36

Nesen runāju ar vienu kaimiņu novada uzņēmēju. Kundzei ir mazais bizness, daži lauku veikaliņi. Viņai patīk mērogs, kad teju katru apmeklētāju pazīst vaigā, zina vēlmes un arī iespējas, tāpēc, braucot uz bāzēm sagādāt preces, viņa vienmēr skatās, lai manta ir laba un cena pieņemama. Arī ciema iedzīvotājiem patīk, ka viņiem ir tādi veikaliņi, uz kuriem […]

Drons: jautājumi un atbildes

11:20
13.09.2024
26

Ir pagājusi gandrīz nedēļa, kopš Krievijas militārais drons no Baltkrievijas teritorijas ielidoja Latvijā, kādu laiciņu lidoja mūsu teritorijā un tad nokrita Rēzeknes novadā. Izrādījās, uz tā bijusi sprāgst­viela, bet laimīgā kārtā tā neuzsprāga, neviens necieta un to vēlāk deaktivizēja, vienkārši sakot, uzspridzināja. Šis incidents ir radījis daudz jautājumu. Skaidrs arī, ka vairāki no tiem skar […]

Domas, lēni pārvietojoties

09:42
12.09.2024
29
1

Kārtējo reizi klibojot no darba mājās, ir daudz laika domāt. Nu neiet tik ātri pārvietošanās ar kruķiem. Pirmā pieredze manā gandrīz četrdesmitgadnieces mūžā pārvietoties ar orto palīgiem. Ja vasarā esmu superaktīva velosipēdiste un ceļa posms darbs-mājas man aizņēma vien dažas minūtes, tad tagad, kad traumēta kāja, gandrīz stundu. Ja vēl veikals jāizklibo- visa pusotra aiziet. […]

Cik gadus mācīties skolā

09:40
11.09.2024
33
1

Reformas izglītības nozarē arvien turpinās – šogad gan skolēniem, gan pedagogiem jāpierod, ka pārbaudes darbi jāuzraksta ar pirmo reizi, jo tos labot nevarēs. Tāpat skolu beidzējiem jārēķinās, ka, lai centralizētais eksāmens būtu sekmīgi nokārtots, vērtējumam jābūt par pieciem procentiem augstākam nekā tas bija šopavasar. Ņemot vērā, ka jau iepriekšējā mācību gadā arī Cēsu novadā ne […]

Domas, kuras nav vērts domāt    

10:34
07.09.2024
45

Labāk nedomāt, kas zin, ko izdomāsi – kur vēl gudrāku padomu. Īpaši jau piektdienā, kad plāni piebāzuši galvu un nav saprotams, kur skriet, ko ķert, ko nedarīt. Viedi ļaudis tādās situ­ācijās iesaka nomierināties, dziļi elpot, doties pastaigā, paklausīties mūziku un, protams, palasīt viņu padomus. Ko tad īsti – elpot, lasīt, kaut kur, nezin kur iet […]

Tautas balss

Planēta uzsilst

16:16
17.09.2024
11
2
Bioloģiskās saimniekošanas piekritējs raksta:

“Tagad, ka Čehijā un kaimiņu valstīs lielie plūdi, tajos iet bojā pat cilvēki, laikam neviens vairs neteiks, ka sasilšana ir izdomāta problēma. Vajadzīga aizvien ātrāka rīcība, arī lauksaimniekiem vairāk jādomā, kā strādāt, jābūt videi draudzīgākiem. Zemnieki nemaz tik slikti nedzīvo, kā reizēm izklausās, taču viņiem arī vajadzētu būt ieinteresētiem, lai klimata pārmaiņas nepārņem visu,” atzina […]

Pasts kļūst aizvien tālāks

16:16
17.09.2024
20
O. raksta:

“Žēl gan, ka Cēsīs, “Solo” veikalā, vairs nebūs pas­ta nodaļas. Tur vienmēr raiti apkalpoja, nekad nebija jāstāv garās rindās. Droši vien jau Latvijas pastam izmaksā dārgi uzturēt nodaļas, bet ir reizes, kad cilvēkiem tās ļoti vajadzīgas. Un tad, ja nākas uz pakalpojumu gaidīt pusstundu, stundu, iedzīvotāji izvēlas kādu citu iespēju, kuru Latvijā netrūkst. Tā pasts […]

Mazās un lielās algas

16:15
17.09.2024
16
Seniore raksta:

“Kad dzirdu, ka radiopārraidē eksperti runā par algu lielumu Latvijā, man gandrīz šoks. Izrādās, par mazām un vidējām algām uzskata visas, kas ir līdz četriem tūkstošiem eiro. Vai tad tiešām Latvijā daudziem darba samaksa pārsniedz četrus tūkstošus eiro? Man tas šķiet ļoti neparasti. Tad jau lielu algu saņem pavisam maz cilvēku, jo nepazīstu nevienu, kam […]

Siltums jauks. Cik maksās apkure

16:14
17.09.2024
16
Lasītāja raksta:

“Atceros rudeņus, kad šajā laikā jau vajadzēja sildīt dzīvokli. Tagad silts un jauks, var pat pa nakti turēt vaļā logu. Tikai atkal cita doma – vai tad, ja siltuma ražotājiem būs mazāki ienākumi, jo sezona īsāka, nepalielināsies apkures cena? Iznāk tāds apburtais loks, no vienas puses, vari ietaupīt, no otras, iespējams, siltuma cena būs augstāka,” […]

Neatstāt mežā atkritumus

11:25
13.09.2024
19
Meža saim­niece raksta:

“Man nav žēl, ka manā mežā nāk sēņotāji, nekad neesmu domājusi kādu raidīt prom, taču vienu gan gribu lūgt -lai neatstāj atkritumus. Zemē nomet gan dažādu ēdienu iepakojumus, gan cigarešu izsmēķus,” sacīja piepilsētas meža saim­niece.

Sludinājumi