Ceturtdiena, 2. maijs
Vārda dienas: Ziedonis

“Latvijas Vēstneša” jaunais numurs sasniedzis jaunu svara rekordu

Druva
23:08
13.07.2009
2

Oficiālā laikraksta “Latvijas Vēstnesis” šodienas numurs sasniedzis jaunus Latvijas avīžniecības rekordus – laikrakstā ir 640 lappuses un viens eksemplārs sver vairāk nekā kilogramu, aģentūru LETA informēja “Latvijas Vēstneša” pārstāve Ilze Apine.

Šīs dienas “Latvijas Vēstneša” svars ir 1555 grami, un laikrakstā publicēts tikai viens dokuments.

Laikrakstā publicēta Ārlietu ministrijas dienesta informācija – “Par Nolīguma par starptautisko [dzelzceļa] kravu satiksmi (SMGS) 2.pielikumu” – latviešu un krievu valodā.

Lai nerastos sarežģījumi ar laikraksta piegādi abonentiem, izdevējs laikus brīdinājis “Latvijas Pastu” un citus piegādātājus par svara un apjoma ziņā neikdienišķo numuru, stāstīja Apine.

Arī iepriekš iznākuši atsevišķi ļoti apjomīgi oficiālā laikraksta “Latvijas Vēstnesis” laidieni. Piemēram, lai nodrošinātu normatīvo aktu bāzi Latvijas pilntiesīgai dalībai Eiropas Savienībā, 2004.gada 1.maijā iznāca 316 lappušu biezs laikraksts A3 formātā. Tajā bija publicēti 18 likumi un vairāk nekā 100 Ministru kabineta noteikumu. Lai šis unikālais laidiens ieraudzītu dienasgaismu un tiktu nodrošināta normatīvo aktu publicēšana laikā, 1.maija numura sagatavošana ilga aptuveni diennakti. Laikraksts svēra 842 gramus.

Latvijas avīžniecības vēsturē līdzšinējais apjomīgākais laikraksta numurs tika izdots 2005.gada 5.septembrī, kad laikrakstā bija 416 lappuses un viena numura svars bija 1125 grami, bet visa laikraksta tirāža svēra 4321 kilogramu. Šajā laikrakstā bija publicēts viens dokuments – starptautiskais līgums “Par Eiropas valstu nolīgumu par bīstamo kravu pārvadājumiem ar autotransportu” angļu un latviešu valodā.

Oficiālais laikraksts “Latvijas Vēstnesis” iznāk valsts valodā A3 formātā četras reizes nedēļā – otrdien, trešdien, ceturtdien un piektdien – un nepieciešamības gadījumā arī citās dienās. Laikraksta apjoms ir atkarīgs no publicējamo dokumentu skaita un apjoma un publicēšanas steidzamības.

Šodien laikrakstā publicētais nolīgums Latvijā stājies spēkā jau 1993.gada 1.martā, taču tā teksts līdz šim nav ticis publicēts.

Līdz 1990.gadu beigām, pievienojoties starptautiskajiem līgumiem vai ratificējot tos, Latvijā nebija prakses publicēt arī oficiālu līguma teksta tulkojumu latviešu valodā. Šāda prasība ar Ministru kabineta noteikumiem tika ieviesta tikai 2002.gadā.

Līgumu tulkošanu veic Tulkošanas un terminoloģijas centrs, kas to saskaņo ar nozaru ekspertiem. Vēlāk līgums un tā tulkojums latviešu valodā tiek nosūtīts saskaņošanai atbildīgajām ministrijām, kas vēlāk dokumentus pārsūta Ārlietu ministrijai publicēšanai oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Līdz ar starptautisko līgumu tulkošanu tiek nodrošinātas Satversmes 90.pantā nostiprinātās pamattiesības, ka ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības. Ja līgums nav tulkots, var tikt kavēta ar līgumiem saistīto indivīda tiesību realizēšana un interešu nodrošināšana.

LETA

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cēli un droši uz Raunas Staburagu

00:00
02.05.2024
7

Līdz Raunas Staburagam pa stāvo gravu tagad ved metāla kāpnes. “Skaists un sarežģīts darbs paveikts,” atzina būvuzraugs Juris Bērziņš un pastāstīja, ka būvnieki darbus sāka pērn rudenī, demontēja vecās kāpņu konstrukcijas. Stabura­ga kāpnes būvētas no ilgtspējīga kompozītmateriāla, kas stiprināts uz skrūvpāļiem balstīta metāla karkasa. “Kāpnes paredzētas divvirziena plūsmai, pa vidu ir margas. Projekts tapa kovida […]

'Ābolu dzeltenie' - tautas selekcionēta kāļu šķirne

05:10
01.05.2024
45

Kālis nav tas dārzenis, ko daudzi liek ikdienas galdā. Gan tāpēc, ka nav tik populārs kā citi, piemēram, kartupeļi, gan tāpēc, ka īsti garšīgus kāļus vairs nevar nopirkt. Latvijā tos audzē retais. Sens un dažādi izmantojams “Kālis tāpat kā rācenis un rutks ir senākais sakņaugs Latvijā. Avoti liecina, ka tas audzēts jau    viduslaikos, bet […]

Brīvības cīnītājus atceras Cēsīs un Igaunijā

00:00
01.05.2024
32

Vasarā plaši tiks atzīmēta  Cēsu kauju 105. gadadiena. Toreiz blakus par savu brīvību cīnījās latvieši un igauņi. 23. aprīlī,  Svētā Jura,  karavīru aizbildņa, dienā Igaunijā piemin un godā kritušos karavīrus.  Jau 12 gadu svinīgajā pasākumā Tori piedalās arī cēsnieki. Latviešu strēlnieku apvienības Cēsu nodaļas vadītāja vietnieks Ēvalds Krieviņš aizdedza piemiņas uguni Veselavas kapos pie brīvības […]

Eiropas karoga krāsās iemirdzēsies svētku instalācijas

09:58
30.04.2024
73

Par godu Latvijas divdesmitgadei Eiropas Savienībā 1. maijā četrās Latvijas pilsētās – Rīgā, Rēzeknē, Cēsīs un Liepājā – Eiropas karoga krāsās iemirdzēsies svētku instalācijas. Rīgā gaismas stari tieksies debesīs pie Brīvības pieminekļa, Rēzeknē – pie Latgales vēstniecības “GORS”, Cēsīs – pie Vidzemes koncertzāles, savukārt Liepājā – “Rožu laukumā”. Mūsu izvēlētais ceļš – dzīvot demokrātijā, un […]

Draudzējas, mācās un atpūšas

05:22
30.04.2024
38

Mārsnēnu amatierteātris aicināja kaimiņus uz Teātra dienas draudzēšanās pasākumu “Tāds ar tādusatikās”, lai mācītos, dalītos pieredzē, vēl vairāk sadraudzētos un kopīgi atpūstos. Teātra dienas svinības šoreiz atlika uz aprīlī, jo marta nogalē, kad atzīmē šos svētkus, visi bija aizņemti, notika amatierteātru skates. Mārsnēnu amatierteātra režisore Ingrīda Zilgalve teic: “Parasti Teātra dienā kolektīvi rāda savus iestudējumus, […]

Forums kopienu un kultūras galvaspilsētas zīmē

00:00
30.04.2024
57

Dažādām kultūras nozarēm piederīgie un aktīvie cilvēki ne tikai no Cēsu, arī kaimiņu novadiem satikās ikgadējā Cēsu novada kultūras forumā. Šopavasar tajā pēdējā laika aktuālā tēma “Kopienu kultūra. Kultūra kopienās”. “Iepriekšējos gados runājām par jaunu kultūrtelpu meklējumiem un pieejamu kultūru. Par kopienām, līdzdalību daudz    runā, gribam par to runāt no dažādiem aspektiem, dzirdēt pieredzes […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
25
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
33
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
24
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
57
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
49
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi