Ceturtdiena, 2. maijs
Vārda dienas: Zigmunds, Sigmunds, Zigismunds

“Gada cilvēks 2007” – Aivars Zvirbulis

Druva
00:00
12.12.2007
1lp Chiris

Noslēgusies „Druvas” aptauja ”Gada cilvēks 2007″. Jau vienpadsmito gadu lasītāji ieteikuši apbalvošanai darbīgus, pozitīvus cilvēkus, kas aizejošajā gadā daudz paveikuši.

Par “Gada cilvēku 2007” šogad aptaujā kļuvis uzņēmējs, SIA “Karšu izdevniecība Jāņa sēta” līdzīpašnieks Aivars Zvirbulis, kurš veiksmīgi attīsta nekustamā īpašuma projektu “Amatciems”.

Ciematu izveide vairs nav nekāds jaunums, bet A.Zvirbuļa inovatīvā un radošā pieeja šim projektam liek atrasties sabiedrības uzmanības centrā. Iespējams, tas ir pirmais un pagaidām vienīgais šāda tipa ciemats Latvijas laukos, kur individuāla mājvieta ir pietiekami nošķirta, turklāt nodrošināta ar jau pievilktām modernām inženierkomunikācijām. Katra māja atrodas ūdens malā, uz katru ved pievedceļš, bet uzņēmējs uzsver, ka vislielāko novērtējumu pelna komunikācijas. Izveidots ūdensvads, kas no 180 m dziļa urbuma nodrošina kvalitatīvu dzeramo ūdeni. Centrālā kanalizācija pasargā gruntsūdeņu un dīķu piesārņošanu ar kanalizācijas ūdeņiem, kā arī samazina katras mājsaimniecības izmaksas. Optiskā kabeļa pieslēgums dod iespēju saņemt ne tikai telefona un interneta pieslēgumu, bet arī digitālo televīziju. A.Zvirbulis skaidro, ka ātrs un jaudīgs internets ļauj lietišķiem cilvēkiem veikt darbu mājā.

A.Zvirbulis vērtē, ka, veidojot ciematu, ir saudzīgs pret dabu. Tiek saglabāti esošie un stādīti jauni koki, ūdenstilpes veido vēsturiski mitrās vietās. Padomāts arī par dabu un meža dzīvniekiem. Ciemata noteikumi paredz pat nosacījumu, ka īpašumus nedrīkstēs norobežot sētas, lai netraucētu meža dzīvnieku pārvietošanos.

Uzņēmējs atzīst, ka Amatciema projekts nav bizness vien. Sapņi par dzīvi tādā vidē, kāda tagad tiek veidota ciematā, radušies laikā, kad A.Zvirbulis nodarbojies ar orientēšanās sportu. Izskriedams no meža kādā skaistā pļaviņā, viņš nodomājis, ka vēlētos šādā vietā dzīvot.

A.Zvirbulis uzskata: „Pateicoties ieguldījumiem infrastruktūrā, kā arī vides radīšanai, nejūtu, ka par manu ciematu interese šogad būtu mazinājusies, lai gan visā Latvijā nekustamo īpašumu tirgus ir sastindzis.

Gandarījumu sniedz tas, ka cilvēki, meklējot dzīves vietu, izvērtē, cik kvalitatīvs ir projekts, cik tas reāls un ar kādu nākotnes perspektīvu. Priecē fakts, ka iedzīvotāji, kas šeit deklarēs dzīvesvietu, papildinās Amatas novada kasi ar nodokļu ieņēmumiem”.

Lai gan projekts tiek īstenots jau vairākus gadus, ir arī jaunas idejas, kas pakāpeniski tiek realizētas. Tiek plānota slēpošanas kalna un distanču slēpošanas trases izveide. Pašlaik uzņēmējs meklē zinošu cilvēku, kurš varētu nodarboties ar zirgkopību. A.Zvirbulis plāno arī velo celiņu izveidi, kas Amatciemu savienotu ar Cēsīm. Turklāt liela daļa no sportiskajām aktivitātēm, kas ar laiku tiks nodrošinātas ciematā, būs pieejamas ne tikai tā iedzīvotājiem, bet jebkuram interesentam.

“Nepārtraukti tiek radītas jaunas darba vietas. Ne tikai celtniekiem, amatniekiem, ļoti vajadzīgi darbinieki apkalpošanas servisā. Projektā aicināti piedalīties arī apkārtnes zemnieki, jo jau tagad jūtams pieprasījums pēc lauku labumiem. Īpaši šim mērķim tiks veidots vietējais zaļais tirdziņš,” pastāstīja A.Zvirbulis.

Pašreiz izveidoto gruntsgabalu iegāde ir dārgs prieks, kas ne visiem pieejams, tādēļ uzņēmējs koncepcijā radījis būtisku izmaiņu. Viņš atzīst, ka mērķis nav elitārs ciemats, tādēļ nākamgad piedāvās arī ekonomiskākas mājas un mazākus gruntsgabalus.

Uzņēmēja plāni ir lieli, viņš nebaidās riskēt un pieņemt izaicinājumus. Infrastruktūras attīstībā kopumā ir ieguldīti apmēram 12 miljoni eiro, no kuriem pusi uzņēmējam kā privātpersonai finansē a/s „SEB Latvijas Unibanka”.

Amatciemu A.Zvirbulis salīdzina ar Mežaparku Rīgā un plāno, ka pēc desmit, piecpadsmit gadiem ciems būs maza pilsētiņa. „Pirms simts gadiem cilvēks, kuram Rīgas centrā bija dzīvoklis, Mežaparkā būvēja vasaras māju. Ar tā laika transportu līdz Rīgas centram varēja nokļūt stundas laikā,” stāsta A.Zvirbulis. Viņš vērtē, ka, ja ar laiku tiks izveidota autostrāde uz Rīgu, par ko pašlaik notiek sabiedriskā apspriešana, tad: „jebkurš bez steigas līdz Rīgas centram nokļūs stundas laikā un Amatciems būs Rīgas Mežaparks. Ar tādu domu es ciematu

veidoju.”

Aptaujas “Gada cilvēks 2007” titula ieguvēji

* “Gada cilvēks 2007” – uzņēmējs, SIA “Karšu izdevniecība Jāņa sēta” līdzīpašnieks Aivars Zvirbulis. * “Par Taurenes vēstures atdzīvināšanu” – vēsturniece Spodra Ergarde. * “Par spēju saliedēt divu valodu vidusskolu” – Cēsu 2.vidusskolas direktore Inna Semjonova. * “Par nenogurstošu darbu jaunas vieglatlētu paaudzes sagatavošanā” – Cēsu sporta skolas treneris Elmārs Ozols. * “Par svētku un prieka brīžu dāvāšanu pilsētai un pilsētniekiem” – SIA “Stingers” valdes priekšsēdētājs Renārs Sproģis. * “Par lauksaimnieku sabiedriskās rosības veicināšanu” – SIA “”Stalbe Agro” vadītāja Aija Balode. * Par ieguldījumu pagasta izaugsmē lasītāju pateicība pāragri aizsaulē aizgājušajam Vecpiebalgas pagasta padomes priekšsēdētājam Voldemāram Cīrulim.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cēli un droši uz Raunas Staburagu

00:00
02.05.2024
22

Līdz Raunas Staburagam pa stāvo gravu tagad ved metāla kāpnes. “Skaists un sarežģīts darbs paveikts,” atzina būvuzraugs Juris Bērziņš un pastāstīja, ka būvnieki darbus sāka pērn rudenī, demontēja vecās kāpņu konstrukcijas. Stabura­ga kāpnes būvētas no ilgtspējīga kompozītmateriāla, kas stiprināts uz skrūvpāļiem balstīta metāla karkasa. “Kāpnes paredzētas divvirziena plūsmai, pa vidu ir margas. Projekts tapa kovida […]

'Ābolu dzeltenie' - tautas selekcionēta kāļu šķirne

05:10
01.05.2024
70

Kālis nav tas dārzenis, ko daudzi liek ikdienas galdā. Gan tāpēc, ka nav tik populārs kā citi, piemēram, kartupeļi, gan tāpēc, ka īsti garšīgus kāļus vairs nevar nopirkt. Latvijā tos audzē retais. Sens un dažādi izmantojams “Kālis tāpat kā rācenis un rutks ir senākais sakņaugs Latvijā. Avoti liecina, ka tas audzēts jau    viduslaikos, bet […]

Brīvības cīnītājus atceras Cēsīs un Igaunijā

00:00
01.05.2024
37

Vasarā plaši tiks atzīmēta  Cēsu kauju 105. gadadiena. Toreiz blakus par savu brīvību cīnījās latvieši un igauņi. 23. aprīlī,  Svētā Jura,  karavīru aizbildņa, dienā Igaunijā piemin un godā kritušos karavīrus.  Jau 12 gadu svinīgajā pasākumā Tori piedalās arī cēsnieki. Latviešu strēlnieku apvienības Cēsu nodaļas vadītāja vietnieks Ēvalds Krieviņš aizdedza piemiņas uguni Veselavas kapos pie brīvības […]

Eiropas karoga krāsās iemirdzēsies svētku instalācijas

09:58
30.04.2024
75

Par godu Latvijas divdesmitgadei Eiropas Savienībā 1. maijā četrās Latvijas pilsētās – Rīgā, Rēzeknē, Cēsīs un Liepājā – Eiropas karoga krāsās iemirdzēsies svētku instalācijas. Rīgā gaismas stari tieksies debesīs pie Brīvības pieminekļa, Rēzeknē – pie Latgales vēstniecības “GORS”, Cēsīs – pie Vidzemes koncertzāles, savukārt Liepājā – “Rožu laukumā”. Mūsu izvēlētais ceļš – dzīvot demokrātijā, un […]

Draudzējas, mācās un atpūšas

05:22
30.04.2024
40

Mārsnēnu amatierteātris aicināja kaimiņus uz Teātra dienas draudzēšanās pasākumu “Tāds ar tādusatikās”, lai mācītos, dalītos pieredzē, vēl vairāk sadraudzētos un kopīgi atpūstos. Teātra dienas svinības šoreiz atlika uz aprīlī, jo marta nogalē, kad atzīmē šos svētkus, visi bija aizņemti, notika amatierteātru skates. Mārsnēnu amatierteātra režisore Ingrīda Zilgalve teic: “Parasti Teātra dienā kolektīvi rāda savus iestudējumus, […]

Forums kopienu un kultūras galvaspilsētas zīmē

00:00
30.04.2024
58

Dažādām kultūras nozarēm piederīgie un aktīvie cilvēki ne tikai no Cēsu, arī kaimiņu novadiem satikās ikgadējā Cēsu novada kultūras forumā. Šopavasar tajā pēdējā laika aktuālā tēma “Kopienu kultūra. Kultūra kopienās”. “Iepriekšējos gados runājām par jaunu kultūrtelpu meklējumiem un pieejamu kultūru. Par kopienām, līdzdalību daudz    runā, gribam par to runāt no dažādiem aspektiem, dzirdēt pieredzes […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
25
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
36
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
24
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
58
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
50
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi