Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Ar mīlestību ieada rakstus šallē Latvijai

Sarmīte Feldmane
00:00
20.01.2022
61
Lieldiena 1

“Līgas adījumu darbnīcā” Jaunpiebalgā pēdējās dienās līdzās meistares    daudzveidīgajiem adījumiem top arī kas īpašs.

Līga Lieldiena iesaistījusies koprades projektā “Šalle Lat­vijai”. Darbnīcā adāmmašīna veido pirms tam gan Līgas, gan vīra Roberta un bērnu Kristīnes un Ralfa zīmētos rakstus.

“Tas ir interesants projekts,” uzsver Līga. Viņu tajā piedalīties izaicināja Latvijā daudziem pazīstamā adītāja Līga Rušiņa. “Šalle Latvijai” mērķis ir gada garumā, izmantojot gan rokadīšanas, gan mašīnas adīšanas tehniku,    radīt unikālu adījumu – šalli, kas atspoguļotu visas Latvijas adītāju prasmes, katra novada individuālo krāsu un rakstu izpratni. Šalli novembrī sāka adīt Rīgā, tagad tā ceļo pa Vidzemi, tad dosies pie adītājām citos novados, lai novembrī atgrieztos galvaspilsētā.

“Braucu uz Valmieras Kultūras centru pēc šalles. Mājās atvedu šalles baķi, noliku darbnīcā un biju tik gandarīta, ka tas ir pie manis. Samīļoju un atstāju. Nā­kamajā rītā tinu ārā no seģenes un priecājos,” stāsta jaunpiebaldzēniete un vērtē: “160 valdziņi, bet, adot ar rokām, izstiepjas gandrīz divreiz platāks. Šalle ir koša, krāsu un toņu bagātība ir ļoti liela. Zaļi, dzelteni, sarkani, rozā toņi, arī baltā krāsa tepat vien ir. Adītājas izmantojušas visdažādākās dzijas – mohēras, aitas vilnas, arī sintētiku, spīdīgus zelta diegus. Kādam adījumam piešūti dzintara gabaliņi. Skaisti!”

Šallē katrs var ieadīt, ko vēlas, un daudzi grib to darīt. Raksti, dabas gleznas, vienkāršas krāsu līnijas – šallē viss iederas.

Līga atklāj, ka gribējusi garajā šallē ieadīt ko vairāk par krāsainām strīpām. Tapušas ūdensrozes, spāres – kas piederas Piebalgai un Gaujai. Ūdensrozes izšūtas ar pērlītēm, lai vairāk izceļas, bet spārēm smaidošas pērļu actiņas. Līga šallei klāt pieadījusi 62 centimetrus. Meita Kristīne izvēlējās izadīt    kļavu lapas, dēls Ralfs – mežģīnes, bet Roberts sev tik pazīstamos un    tuvos    auseklīšus. No Lieldienu ģimenes kopīgajā šallē ieadīti 148 centimetri.
Visas nedēļas garumā “Līgas adījumu darbnīcā” par norisēm projektā interesējas adītāji, kuri arī vēlas iesaistīties. Ne tikai jaunpiebaldzēni, arī no Rankas, Vecpiebalgas, Cēsīm. Šonedēļ to izdarīs 11 rokdarbnieki, katrs noteiktā laikā noadot gabaliņu šalles. “Tad vedīšu šalli uz Smilteni. Vēl arī īpašajā albumā jāieraksta vēlējums Latvijai, nākamajām adītājām. Ir daudz, ko teikt, tikai jāatrod īstie vārdi,” teic Līga.

Šalles adījums iesākts ar Lielvārdes jostas fragmentu, bet ar Lielvārdes jostas rakstu kā gudrības un spēka avotu mūžīgam Latvijas amatniecības prasmju turpinājumam šalli pabeigs. To attīs pie Brīvības pieminekļa valsts dzimšanas dienā.

“Šī nedēļa ir ļoti interesanta un skaista. Gan dabā, gan darbos. Tā izrāva no ikdienas,” saka Līga Lieldiena. Domās viņa jau ir ar citiem saviem adījumiem. Klienti gaida meistares kleitas, mēteļus, jakas, džemperus… Vismaz pagaidām nav zināms, ko Līga neprot noadīt. Ja nu vienīgi tādas šalles un cepures kā vīrs Roberts, jo katrai tiek uzšūts sarkanbalt­sarkans karodziņš.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kā sev nenodarīt pāri, ēdot dārza veltes

07:54
27.07.2024
4

Kurš gan vasarā necenšas iespējami vairāk pamieloties ar vietējo dārzu labumiem. Ogas, augļi, svaigi dārzeņi, to vai nu katrs izaudzē pats, vai nopērk tirgū. Šie labumi ir bagāti ar vitamīniem, antioksidantiem un šķiedrvielām, taču ne katrs tos var ēst, cik vēlas. Šīs dabas veltes var radīt kairinājumu kuņģī, izraisot dedzināšanu un citas nepatīkamas sajūtas. Kādos […]

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
12

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
26
1

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
242

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
59

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
34

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
29
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
33
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi