Ceturtdiena, 19. septembris
Vārda dienas: Verners, Muntis
giriş casibom giriş casibom casibom giriş casibom giriş casibom casibom giriş casibom casibom giriş

Man 4.maijs ir svētki!

Druva
08:18
01.05.2020
31
Ramona Goba 2

Jau izaugusi paaudze, kas dzimusi atjaunotajā, neatkarīgajā Latvijā. Viņu vidū arī Ramona Goba, kuras dzimtā puse ir Cēsu novada Vaives pagasts.

– Skolas un studiju laikā biji aktīva jauniete, darbojies Latvijas Jaunatnes padomē, biji projekta “Strukturētais di­alogs”, kura mērķis ir veicināt jauniešu līdzdalību sabiedrībā, jauniešu vēstniece. Bija svarīgi sevi šādi izmēģināt, apliecināt?
– Jau mācoties Draudzīgā Aici­nājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā, iesaistījos Cēsu jauniešu domes darbā, man tā bija samērā liela prioritāte. Bija svarīga būšana kopā ar citiem aktīviem jauniešiem, lai radītu kaut ko nozīmīgu.

Tieši jauniešu domē uzzināju, ka Rīgā ir tāda Latvijas Jaunatnes padome. Uzzināju par “Strukturēto dialogu”, kas saistīts ar politiskajiem procesiem. Sākumā domāju, varbūt nav īsti mans lauciņš, tomēr aizgāju, iepazinos ar jauniešiem, kuri domāja līdzīgi man. Tas bija kā turpinājums Cēsīs sāktajām aktivitātēm. Šāda darbošanās pilnveidoja mani, manu brīvo laiku. Bija ne tikai mācības, studijas, bet papildu intereses, kas bagātina. Tā bija iespēja sevi apliecināt citādāk.

Tas ļāva saprast, kā veidojas politika, kā risinās procesi, kā notiek lēmumu pieņemšana. Bet galvenais, ļāva saprast, ka arī mēs – jaunieši – varam kaut ko paveikt ne tikai Latvijas, bet visas Eiropas līmenī.
– Tā bija darbošanās ne tikai Latvijā, bija braucieni uz Briseli, citur.
– Tas bija nopietns darbs. Sā­kumā bijām kādi padsmit “Struk­turētā dialoga” vēstneši, bet tas prasīja daudz laika, darba, ne visi to varēja izturēt, beigās palikām četri darbīgākie. Tad Latvijas Jaunatnes padome katru sūtīja uz dažādām starptautiskām konferencēm, biju Briselē, Francijā, Maltā, Igaunijā. Tas bija īpašs piedzīvojums, konferencēs notika pārrunas ar daudzu valstu pārstāvjiem. Nācās ceļot vienai pašai, tikt ar visu galā, notika nemitīgas sarunas, kas lika pilnveidot valodas zināšanas, apgūt jaunus terminus. Tie absolūti nebija atpūtas braucieni, bet nopietns darbs.

– Ko tas iedevis tagadējai, kā saka, lielajai dzīvei?
– Daudz. Nodibināti kontakti daudzās valstīs, saziņa ar šiem cilvēkiem turpinās. Ja aizbraucu uz kādu valsti, vienmēr būs kāds paziņa, kurš palīdzēs iepazīt konkrēto pilsētu, dos vajadzīgos padomu.

Darbošanās Jaunatnes padomē deva pārliecību, sarunu prasmes, manuprāt, ko tādu iegūt var tikai šādā veidā, skolā to nevar iemācīties.

Protams, ir apziņa, ka kaut ko esmu devusi jaunatnes dzīvei, lai gan vienmēr jau gribējies dot vēl vairāk.

– Jauniešiem jau vidusskolā ir svarīgi būt sociāli aktīviem?
– Jā, jo iespējas ļoti plašas – Jauniešu Saeima, dažādas nevalstiskās organizācijas. Tās nav organizācijas tikai ķeksīša pēc, kā kādam varbūt liekas, bet, esot šajos procesos iekšā, zinu, ka jaunieši tiešām ir aktīvi, dara daudz. Ir svarīgi iedegties par šo lietu, tad paveras dažādas iespējas. Kāds varbūt teiks, ka nav gatavs brīvo laiku tam veltīt, bet es ne brīdi nenožēloju, būtu gatava darīt atkal un atkal.

Mums skolā bija izcils politikas skolotājs Aivars Karlsons, kurš iedvesmojoši runāja par visiem politiskajiem procesiem, ļāva izprast to būtību, un tas noderēja, iesaistoties sabiedriskās organizācijās, kur šīs teorētiskās zināšanas varēju salikt kopā ar praksi.

– Arī Ēnu dienā, dodoties pie Valsts prezidenta, bija vēlme saprast šos procesus?
– Jā, tas, šķiet, bija 10.klasē. Man vienmēr bijusi vēlme satikties ar kādu no Valsts prezidentiem. Tolaik šajā amatā bija Andris Bērziņš, un viena diena kopā ar viņu bija ļoti noderīga. Zinām, ka Valsts prezidents ir re­prezentatīva persona, bet, sekojot viņam dienas garumā, top skaidrs, cik prezidenta darba diena piepildīta.

– Procesu iepazīšana, darbošanās jauniešu padomē tomēr nelika izvēlēties ceļu politikā.
– Nē, to atļauju citiem, bet iegūtais man ļoti noder. Mūsdienās ir svarīgi zināt, kā viss veidojas, top. Jo tas informācijas apjoms, kas nāk pār mums, ir ļoti plašs, ja zini un saproti, kā šie politiskie procesi notiek, vieglāk izprast visu un varu palīdzēt izprast arī citiem.

Paziņas no Latvijas Jaunatnes padomes gājuši šo politikas ceļu, redzu, kā mūsu, jauniešu, idejas tiek iedzīvinātas valsts līmenī. Varu ar viņiem pārrunāt aktuālo, man ir prieks par viņu darbošanos, bet es savu pilsonisko aktivitāti paužu, piedaloties vēlēšanās.

– Esi dzimusi neatkarīgā valstī. Ko tev nozīmē 4.maijs?
– Jā, tas bija sešus gadus pirms manas dzimšanas, iespējams tāpēc, ka esmu dzimusi brīvā valstī, man ir lielas emocionālas attiecības ar šo dienu. Var jau būt, ka maniem vecākiem, vecvecākiem tas ir vēl nozīmīgāk, jo viņi bija klāt brīdī, kad neatkarība tika atgūta, bet mana paaudze prot novērtēt to, ka dzīvojam brīvā valstī. Jā, mums nav padomju pieredzes, mēs šo valsti satikām jau brīvu, neatkarīgu, tāpēc man 4.maijs ir svētki.

Tāpat kā 18.novembris un 11.novembris. Tas ļauj sevi īpaši apzināties kā latvieti.

Es teiktu, ka patriotisms un valsts piederība jauniem cilvēkiem ir ļoti spēcīga, jo tieši dzīve brīvā valstī paver iespējas.
Kopš dzīvoju Rīgā, šajā dienā vienmēr braucu uz Cēsīm, tas ir īpašāk, nekā vienkārši atbraukt brīvā nedēļas nogalē. Tētis un ome ir lieli vēstures cienītāji, viņi mēdz vairāk pastāstīt par to laiku, jo tikai no grāmatām un vēstures stundām ir grūti visu pilnībā izprast. Valsts neatkarības atjaunošana nav tikai sauss vēstures fakts, tur klāt ir cilvēciskās emocijas, kas to paceļ pavisam citā līmenī. Man 4.maijs ir svētki!

– Vari teikt, ka esi savas valsts, savas pilsētas patriote?
– Noteikti. Man vienmēr bijis prieks būt cēsniecei. Visu laiku esmu dzīvojusi Vaives pagastā, man ir prieks, ka Rīgā cilvēki zina Cēsis, zina ko vairāk par pilsdrupām. Arī manā tagadējā darbā mums ir tāda Cēsu grupiņa, no 20 strādājošajiem četri esam no Cēsu puses. Tas ikdienā dod sava veida mājas sajūtu.

– Nav kādreiz bijusi doma pārcelties dzīvot, strādāt uz citu valsti?
– Nē, jo, kā jau minēju, skolas, studiju laikā bija daudz starptautisko projektu, kas ļāva iepazīt Eiropu. Es nevaru iedomāties, ka spētu pārcelties dzīvot uz kādu citu valsti. Man jau pārcelšanās no Cēsīm uz Rīgu bija liels notikums un pārdzīvojums. Laikam esmu ģimenes cilvēks, nevarētu būt ilgstoši tālu prom no savējiem.

– Tavā mājaslapā lasāms moto: “Darīt to, ko mīli, un ar to citiem radīt prieku, tas ir viss, ko es vēlos no dzīves!”. Cik daudz to izdevies īstenot?
– To varu attiecināt uz saviem hobijiem – fotografēšanu un ­­ka­ligrā­fiju -, kam cenšos rast arvien vairāk laikā. Prieks, ka cilvēkiem patīk tas, ko daru šajās jomās, tas dod to gandarījumu, ka varu iepriecināt citus, ka viņiem tas rada prieku.

– Kaligrāfija prasa ļoti lielu pacietību. Kā mūsu steidzīgajā laikā tam atliek laika?
– Man pašai sastapšanās ar kali­grāfiju bija īpaša. Ar omi tīrījām darbnīcu, tur atradu mazu metāla kastīti. Atverot atklājās omes vairāk nekā 50 gadus senas īstās otas, rakstāmspalvas. Ome paskaidroja, ka skolas laikā ar tādām rakstījusi, tas audzinājis pacietību, lai izvilktu visas līnijas, īstajā vietā veiktu uzspiedumus. Mani šis stāsts iedvesmoja, nolēmu pamēģināt, un … iepatikās.

Jāpiekrīt, ka šajā steidzīgajā laikā tas prasa daudz pacietības, daudz mēģināšanas. Tagad, kad pagājuši kādi divarpus gadi, varu teikt, ka nu jau roka ietrenēta. Tagad pāris vārdu rakstīšana vairs neaizņem tik daudz laika kā sākumā.

– Japāņi teikuši, ka rakstīšana ar roku vingrinot prātu.
– Jo vairāk piedomā pie katra burta, katras līnijas, tas tiešām darbina prātu, bet man šobrīd tā ir kā meditācija. Dzīvoju Rīgā, tur ārā neiziesi kā Vaivē, un tad laiku vadu, veidojot kaligrāfijas rakstus. Tas ļauj atslēgties no visa, koncentrēties uz katru burtu, tas man šobrīd ir meditatīvs un nomierinošs process.

– Raksti, ka esi liela Antuāna de Sent-Ekziperī cienītāja. Kas viņā ir tas īpašais?
– Man patīk tā vienkāršība, ar kādu viņš sarakstījis “Mazo princi”. Atceros, literatūras stundā mums uzdeva izlasīt šo grāmatu, visi priecājās, ka tik maz teksta. Jā, bet, ja to lasi ar izpratni, centies izprast salīdzinājumus, grāmata atveras pavisam citādāk. Kad saproti, ka atbildība par tiem, ko esam pieradinājuši, nav tikai par to konkrēto lapsu šajā grāmatā, bet daudz, daudz dziļāk. Šī it kā vienkāršā grāmata, ko ātri var izlasīt, sevī slēpj kaut ko ļoti nozīmīgu. Katrs to var saprast citādi, un tieši tas man patīk mākslā, literatūrā, ka katrs saskata ko savu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Līvu bērnudārza audzēkņi, gatavojot stāstījumu citiem, mācījušies arī paši

07:51
08.09.2024
82

Sākot jauno skolas gadu, Līvu pirmsskolas izglītības iestāde Vaives pagasta Krīvos pacēla starptautiskā projekta “Say Hello to the World” (Saki sveiki pasaulei) karogu, kas vēsta – šī pirmsskola ir ieguvusi “Toleranta bērnudārza” augstāko pakāpi. Tas ir novērtējums par dalību “Say Hello to the World”, kura mērķis ir bērniem no mazotnes veidot izpratni par kultūru un […]

Taurenē svin Zinību dienu

07:50
07.09.2024
50

“Pirmā skolas diena ir svētki, un svētki ir jāsvin,” saka Taurenes kultūras nama vadītāja Ginta Babre. Pirmdien pēc skolēnu atkaltikšanās skolās lieli un mazi taurenieši satikās muižas parkā, lai kopā pavadītu pēcpusdienu, darbotos un priecātos par aizvadīto vasaru un skolas gada sākumu. Dažādas sportiskas nodarbes, radošās meistarklases ieinteresēja visu vecumu bērnudārzniekus un skolēnus. Par to, […]

Uzzināt par kosmosu un izbaudīt šovu

07:20
04.09.2024
81

Kosmosa izziņas centrs skolēniem un viņu ģimenēm bija sagādājis 1.septembra pārsteigumus. Te varēja piedzīvot dažādus ar kosmosa zinātni saistītus eksperimentus, arī īstus gāzes sprādzienus, uguns šovus, gaisa plūsmu atveides procesus un pat nogaršot kukurūzas nūjiņas, kas saldētas šķidrajā slāpeklī. Lieliskie edunauti, pasākumu vadītāji, ikvienam saprotami un aizraujoši izskaidroja sarežģītos eksperimentus, iesaistot sarunās arī apmeklētājus. Tika […]

Priekuļu pamatskolas pirmais septembris

00:00
03.09.2024
129

Vēl pirms desmitiem rītā cits pēc cita uz balto Priekuļu pamatskolu steidzas ap 330 skolēniem. Ir pirmā skolas diena, un ikviens ir satraukts un priecīgs vienalga, vai pirmoreiz vērs klases durvis vai uzsāks 9.klasi.Devītklasnieki Ivo Klei­manis un Edžus Kubuliņš atzīst, ka satraukums par to, ka būs skolā jāieved pirmklas-nieki. “Citādi nekas, atkal satiksimies,” bilst Edžus […]

Nometnē bērnus rosina darboties un sapņot

06:17
10.08.2024
70

Katru dienu piedzīvoja ko jaunu, kas mudināja gan darboties, gan sapņot. 30 Cēsu novada bērni vecumā no 8 līdz 12 gadiem pavadīja diennakts nedēļas nometnē “Sapņu zvaigznājos”. To rīkoja  Latvijas Sar­kanā Krusta Vidzemes komitejas Cēsu birojs. Kad “Druva” viesojās nometnē, olimpiskās noskaņās notika sporta diena, bērni spēlēja basketbolu, tautas bumbu, futbolu. Daļa uzrunāto nometnē bija […]

Meistarklasē bērni mācās grafiti mākslu

05:56
01.08.2024
79

Sestdien Cēsīs, Gaujaslīčos, bērni vecumā no deviņiem līdz 16 gadiem bija radošu ideju pārņemti. Pārvietojoties no vietas uz vietu, viņi mēģināja saprast, kur labāk radoši izpausties un kā papildināt kopīgos grafiti mākslas darbus. Tie tapa Latvijas Evaņģēlis­ki luteriskās Baznīcas Diakonijas centra kopienas centra “Gau­jaslīči” rīkotajā meistarklasē kopā ar grafiti mākslinieku Viesturu Holenderu. Kopienas centra “Gaujaslīči” […]

Tautas balss

Planēta uzsilst

16:16
17.09.2024
11
3
Bioloģiskās saimniekošanas piekritējs raksta:

“Tagad, ka Čehijā un kaimiņu valstīs lielie plūdi, tajos iet bojā pat cilvēki, laikam neviens vairs neteiks, ka sasilšana ir izdomāta problēma. Vajadzīga aizvien ātrāka rīcība, arī lauksaimniekiem vairāk jādomā, kā strādāt, jābūt videi draudzīgākiem. Zemnieki nemaz tik slikti nedzīvo, kā reizēm izklausās, taču viņiem arī vajadzētu būt ieinteresētiem, lai klimata pārmaiņas nepārņem visu,” atzina […]

Pasts kļūst aizvien tālāks

16:16
17.09.2024
21
O. raksta:

“Žēl gan, ka Cēsīs, “Solo” veikalā, vairs nebūs pas­ta nodaļas. Tur vienmēr raiti apkalpoja, nekad nebija jāstāv garās rindās. Droši vien jau Latvijas pastam izmaksā dārgi uzturēt nodaļas, bet ir reizes, kad cilvēkiem tās ļoti vajadzīgas. Un tad, ja nākas uz pakalpojumu gaidīt pusstundu, stundu, iedzīvotāji izvēlas kādu citu iespēju, kuru Latvijā netrūkst. Tā pasts […]

Mazās un lielās algas

16:15
17.09.2024
16
Seniore raksta:

“Kad dzirdu, ka radiopārraidē eksperti runā par algu lielumu Latvijā, man gandrīz šoks. Izrādās, par mazām un vidējām algām uzskata visas, kas ir līdz četriem tūkstošiem eiro. Vai tad tiešām Latvijā daudziem darba samaksa pārsniedz četrus tūkstošus eiro? Man tas šķiet ļoti neparasti. Tad jau lielu algu saņem pavisam maz cilvēku, jo nepazīstu nevienu, kam […]

Siltums jauks. Cik maksās apkure

16:14
17.09.2024
19
Lasītāja raksta:

“Atceros rudeņus, kad šajā laikā jau vajadzēja sildīt dzīvokli. Tagad silts un jauks, var pat pa nakti turēt vaļā logu. Tikai atkal cita doma – vai tad, ja siltuma ražotājiem būs mazāki ienākumi, jo sezona īsāka, nepalielināsies apkures cena? Iznāk tāds apburtais loks, no vienas puses, vari ietaupīt, no otras, iespējams, siltuma cena būs augstāka,” […]

Neatstāt mežā atkritumus

11:25
13.09.2024
19
Meža saim­niece raksta:

“Man nav žēl, ka manā mežā nāk sēņotāji, nekad neesmu domājusi kādu raidīt prom, taču vienu gan gribu lūgt -lai neatstāj atkritumus. Zemē nomet gan dažādu ēdienu iepakojumus, gan cigarešu izsmēķus,” sacīja piepilsētas meža saim­niece.

Sludinājumi