Ceturtdiena, 2. maijs
Vārda dienas: Zigmunds, Sigmunds, Zigismunds

Taisa “pigorus” no gāzes baloniem

Anda Dzenža
08:59
01.03.2017
20
Pigoru Taisitaji 2 2

Radoši, uzņēmīgi, apbrīnojami prasmīgi un ne mirkli uz vietas sēdoši. Tā īsumā gribas raksturot Juri Ceru un Ievu Dūrīti (abiem 29 gadi), kuri Jaunpiebalgas novadā, Paupos, gatavo vienus pigorus pēc citiem. Viņi pērn izlolojuši savu “Pigoru darbnīcu”, kurā darina skaistas lietas.

Jaunā ģimene izvēlējusies dzīvi vadīt laukos un ir apņēmības pilna iztikšanu pelnīt savām rokām. Kad vēl tikai taustījušies, meklējot, ko grib darīt, zīmīga kļuvusi ikdienišķā sarunā izspļauta frāze: “Netaisi pigorus!” Abi sapratuši, ka tieši to grib darīt – nebaidīties izmēģināt dažādas idejas un skatīties, kas no tām iznāks. Tā tapusi “Pigoru darbnīca”. Tiesa, taustāmā veidā tā nepastāv, par to jaunieši vēl tikai sapņo. Visa viņu darbošanās noris pagalmā vai mājā. Juris no kadiķa grebj karotes un taisa auskariņus, savukārt Ieva tamborē košas cepures. Īstu veiksmes stāstu piedzīvojuši neparasti mūzikas instrumenti – zvangas -, ko Juris meistaro no veciem gāzes baloniem, kas Latvijā teju divus gadus atzīti par nedrošiem lietošanai.

Zvangas ir jaunās paaudzes mūzikas instruments, kas izgudrots vien šajā tūkstošgadē. Melodiskais sitamais instruments gan nosaukumā, gan savā skanējumā apvieno zvanu un bungas. Metāliskais bundulis uzmanību piesaista ar iegriezumiem, kam, izrādās, ir nozīme – katrs iegriezums jeb mēlīte ir kāda nots, kas ieskaņota ar augstu precizitāti. Lai izgatavotu labas zvangas, meistaram vajadzīgi labi instrumenti. Juris saka, ka pirmām kārtām neiztikt bez leņķa slīpmašīnas, tā sauktā flekša un figūrzāģa. Vajadzīgs arī urbis, skaņotājs un citi instrumenti.

“Mani pirmie mēģinājumi izgatavot zvangas bija pirms trim gadiem. Tās prasīja ilgu laiku, arī rezultāts nesanāca tik glīts un pārdomāts kā tagad. Ar katrām nākamajām arvien labāk sapratu, kā vajag darīt. Nu jau roka piešauta,” saka Juris un pastāsta, ka no viena gāzes balona sanāk vienas zvangas. Taujāts, kas darāms, lai šķietami mazvērtīgo metāla balonu pārvērstu skanīgā mūzikas instrumentā, piebaldzēns pastāsta: “Zvangas var gatavot gan no lielajiem, gan mazajiem gāzes baloniem. No tiem nogriež abus galus un sametina kopā. Sākumā gan kārtīgi jāpārliecinās, vai balonā nav kādas gāzes paliekas. Tā jāizdedzina.” Te Ieva iestarpina, ka viss pagalms smird, kad Juris balonus sagatavo zvangu darināšanai. Tas ir gana bīstams un ne visai tīkams darba posms. Juris turpina: “Balonam ar metālapstrādes instrumentiem izgriež apakšu, izskrūvē ventili, var noņemt krāsu un nopulēt. Rūpīgākais darbs visā ir izgriezt mēlītes. No tā, cik tās dziļas vai garas, veidojas konkrēta nots. Jo garāka mēlīte, jo zemāka nots. Šis darbs jāveic ar lielu precizitāti, turklāt prasa milzu pacietību.”

Cilvēki par neparasto mūzikas instrumentu izrāda lielu interesi. Juris ar Ievu gan saka, ka pircēji pārsvarā esot ārzemnieki – Piebalgā darinātās zvangas aizceļo uz Ameriku, Vāciju, Austrāliju un Angliju. Pircējus tās atrod Etsy interneta lielveikalā, kur piebaldzēni atvēruši savu veikaliņu. “Pigoru darbnīcā” saražotais tagad atrodams arī Piebalgas vēstniecībā Rīgā. “Uz Ziemassvētkiem bija tāds bums, ka bija jāspēj tik strādāt. Tobrīd visus citus darbus liku pie malas un trīs dienas, galvu nepacēlis, strādāju pie zvangām. Parasti vienām zvangām nepieciešama viena diena, tajās dienās paguvu uztaisīt septiņas,” pastāsta Juris.

Ieva atklāj, ka zvangas var spēlēt jebkurš, pat bērni. Nekādas īpašas prasmes nav vajadzīgas. Arī Juris un Ieva tās labprāt uzspēlē. Viņi nodemonstrē, cik dzidra un nomierinoša skaņa plūst no zvangām, un atklāj, ka tādēļ jo īpaši noderīgas tās ir bērna iemidzināšanā. Arī pašu dēliņš Fricis, kam vien seši mēneši, labprāt klausās, kā vecāki spēlē. “Zvangu spēlēšana ir kā meditācija. Citkārt spēlēju, bērns aizmieg, un arī es pati nomierinos, ja esmu bijusi satraukta vai noraizējusies. Šo īpašību dēļ zvangas iegādājas arī jogas nodarbībām,” “Druvai” pastāsta Ieva. Arī viņa labprāt pieliek roku zvangu darināšanā, reizi pa reizei kādu no tām apgleznojot.

Taujāts, vai izejmateriāla pietiek, Juris pārstāsta dzirdēto statistiku: “Gāzes baloni noteikti nav deficīts. Latvijā apgrozībā varētu būt līdz 700 tūkstošiem šo balonu.”

Jāteic, ka zvangas nebūt nav vienīgais mūzikas instruments, ko Juris meistaro. Nule kā pabeigtas pirmās šamaņu bungas, pamazām top arī pūšamie instrumenti no bambusa. Turklāt Juris tagad arī mācās un reizē strādā pie kokļu meistara Druvienā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Rūpēs par vidi – stādīt kokus

05:11
01.05.2024
45

“Ir idejas, kas briest gadiem, bet zvaigznes “nesastājas” tā, lai tās realizētos. Un tad vienā jaukā dienā viss notiek, jo kāds tomēr tās zvaigznes sabīda, kā vajag,” tā par aizvadīto koku stādīšanas akciju Cēsu Jaunās skolas 4. un 5.klašu skolēniem un viņu vecākiem teic klašu audzinātāja Jolanta Briša. Viņa kopā ar kolēģi, dabas zinību skolotāju […]

Dejotāji atver Laimas dārzu

05:11
01.05.2024
175

Priecīgi un reizē satraukti Cēsu novada dejotāji no pirmās līdz 12. klasei Priekuļos, Vecpiebalgā un Jaunpiebalgā tautas deju kolektīvu koprepertuāra pārbaudē – skatē rādīja, kas apgūts, gatavojoties XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem un lielkoncertam “Es atvēru Laimas dārzu”. Cēsu novadā kolektīvus vērtēja Dagmāra Bārbale – horeogrāfe, XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un […]

Topošajiem mūziķiem iespēja apgūt jaunas un papildināt esošās prasmes

05:12
25.04.2024
51

“Šīs meistarklases ir daļa no pasākumu sērijas, ko veicam kā metodiskais centrs. Šajā reizē tā bija jauno dziedātāju vokālās un skatuves prasmju attīstīšana un koncertmeistaru profesionālā pilnveide,” tā par 15.aprīlī aizvadīto notikumu Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā pastāsta iestādes metodiķe Ija Groza. “Šajā reizē mēģinājām jaunu formātu – vienā telpā, vienā vietā norisinājās gan vokālo […]

Kultūras apmaiņa un ielu māksla. Jaunieši mācās sadarbību un toleranci

10:26
23.04.2024
86

12 jaunieši no Nīderlandes un tikpat Cēsu novada pārstāvju pagājušajā nedēļā darbojās Cēsīs. Viņi tikās projektā “Ielu mākslas spēks 2.0”, kura mērķis ir veicināt izpratni par līdzdalību, sadarbību, toleranci. Kopējā darbā tapa arī kas jauns – ar ielu mākslai raksturīgajiem paņēmieniem apgleznota telpa Jauniešu mājā. “Sākotnējais plāns projektā bija piešķirt jaunas krāsas Jauniešu mājas iekšpagalmam, […]

CVĢ fiziķu komanda iegūst 3.vietu valsts mērogā

05:12
19.04.2024
93

“Pats komandu olimpiādē piedalījos jau trešo reizi, bet šajā gadā veicās vislabāk. Bija ļoti interesanti, sadalījām uzdevumus starp mums pieciem,” par dalību Latvijas Fizikas komandu olimpiādē pastāsta Cēsu Valsts ģimnāzijas (CVĢ) 12.a klases skolnieks Kārlis Driba. “Šoreiz bija daudz komandu, vairāk nekā abās iepriekšējās olimpiādēs, tāpēc tas bija arī zināms izaicinājums. Bija patīkami redzēt starp […]

"Tuk, tuk, taisīsim strazdulēniem būri!”

05:18
18.04.2024
67

Straupes pamatskolas pirmsskolas trīsgadnieku grupiņas “Taurenīši” bērni mēneša tēmas ietvaros rosīgi darbojās – kopā ar mazā Vestarda tēti gatavoja putnu būrīšus lidojošajiem draugiem dārzos. Bērni ne vien vēroja, kā dēlīšu sagataves pārtop par putnu būrīti, bet drosmīgākie arī iemēģināja roku mājiņas gatavošanā. “Ar šiem bērniņiem strādāju, kad viņi tikko atnāca uz bērnudārzu. Esmu studente, un […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
25
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
36
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
24
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
61
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
50
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi